Kļūst ļoti aktuāli: kas pareizi jāizdara, dodoties uz Covid-19 testu

Vieni pauž, ka pirms tam noteikti jāizskalo mute, citi steidz iebilst – nekādā gadījumā nedrīkst ne ēst, ne dzert. Kā ir patiesībā, portālā mammamuntetiem.lv skaidrojusi eksperte.

Nav jāskalo mute

“Veicot Covid-19 siekalu testu, jāņem vērā, ka siekalas jāsavāc vismaz  30 minūtes pēc zobu tīrīšanas, ēšanas, dzeršanas vai perorālas zāļu lietošanas,” stāsta Līga Bāriņa, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Apvienotās laboratorijas Resursu daļas vadītāja.

Speciāliste norāda, ka tas nepieciešams, lai izvairītos no citām substancēm, kas var ietekmēt nododamā materiāla kvalitāti un līdz ar to arī testa rezultātu. “Pirms siekalu vākšanas nav arī jāskalo mute, un siekalas ieteicams savākt diskrēti, ievērojot distanci no apkārtējiem cilvēkiem un vides objektiem,” teic Bāriņa.

Ja testam ņem iztriepi no deguna un rīkles, nav tik būtiski ievērot šo laika intervālu. “Taču aicinām pirms analīžu nodošanas tomēr izvairīties no pārtikas un dzērienu lietošanas,” piebilst speciāliste.

Pote, tests vai mājmācība

Testu neveiks skolēniem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājums papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbildīgajai personai. Latvijā vakcinācija gan pieejama no 12 gadu vecuma, tātad testi būs jāveic visiem bērniem jaunākā vecumā.

Ja to nedarīs, skolēns nevarēs ne uzsākt, ne arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā tās obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, šādā gadījumā pamatizglītības ieguve 1.–6. klasē būs jāturpina ģimenē.

Patlaban plānots, ka testēšana notiks regulāri, taču vēl nav precīzi noteikts, cik bieži. Testēšana būs paredzēta tieši izglītības iestādēs, turklāt tā sāksies vēl pirms mācību gada. Bērniem būs jādodas uz skolu, lai laikā no 23. līdz 30. augustam veiktu siekalu testu.

Izmaksas miljonos eiro

Šo testēšanu apmaksās valsts, tā varētu izmaksāt 25 līdz 30 miljonus eiro vienā mācību gadā. “Milzīga summa vienkārši ne par ko,” savu attieksmi neslēpj finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš atgādina, ka šīs izmaksas ir tuvas budžetam, kāds pērn bija atvēlēts pedagogu algu celšanai. Tādējādi visi tie, kas mudina nevakcinēties, būtībā mudinot valsts naudu izlietot tēriņiem, bez kuriem varētu iztikt.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece paudusi, ka līdz šā gada beigām skolēnu testēšana varētu izmaksāt aptuveni 12 miljonus eiro. Izmaksas varētu samazināties, ja aktīvāk vakcinēsies skolēni, kas sasnieguši 12 gadu vecumu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka ministrija centusies rast tādu testēšanas algoritmu, kas tērētu pēc iespējas mazāk līdzekļu, par ko panākta vienošanās starp epidemiologiem, citiem speciālistiem un Izglītības un zinātnes ministriju.

Paredzēts, ka visiem nevakcinētajiem vai nepārslimojušajiem skolēniem testu vajadzēs veikt reizi nedēļā. Laboratorijas piegādās kastes ar klašu numuriem, un šajās kastēs būs trauciņi ar skolēnu vārdiem. Klasēs tiks savākti siekalu paraugi, un kastes nogādās laboratorijās.

Tikmēr vakcinācija bērniem vecumā no sešiem līdz desmit gadiem pret Covid-19 varētu būt iespējama aptuveni no oktobra beigām, taču pētījumi aizvien turpinās, pavēstījis Pavļuts.

Privātskolā atbalsta

Skolēnu iknedēļas pārbaude ar siekalu testiem ir loģisks instruments, lai varētu īstenot klātienes mācības Covid-19 apstākļos, tādējādi atslogojot daudzu vecāku un pedagogu ikdienu, uzskata Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās skolas "Patnis" dibinātāja Zane Ozola.

Turklāt regulāra testēšana mazinātu spriedzi, ko rada dalīšanās vakcinētajos un nevakcinētajos, ar laiku sekmējot arī šaubīgās daļas lēmumu par labu vakcinācijai, spriež Ozola. Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, Vācijā – “aizraujošā veidā tiek panākts, ka arī mazi bērni spēj veikt testu ar nelielu uzraudzību”.

Apšauba reālās iespējas

Skeptiskāks ir Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš. “Ja skolā ir ap 1000 bērnu, tad dienā mēs varētu testēt, maksimums, 300 skolēnu,” LTV raidījumā "Rīta panorāma" paudis Lapiņš.

Viņš pārliecināts, ka maksimāli drošai klātienes mācību atsākšanai pedagogiem jābūt vakcinētiem: “Ja skolotāji ir vakcinēti, tad pasargājam gan sevi, gan skolēnus, jo saslimstības gadījumā rodas infekcijas ķēdes, kā rezultātā daudzi spiesti doties pašizolācijā.”

No 123 viņa vadītās vidusskolas darbiniekiem 95% ir vakcinēti. “Ir četri cilvēki – divi tehniskie darbinieki un divi skolotāji –, kas kategoriski atsakās to darīt,” atklāj direktors, kurš ar pedagogiem turpina sarunas. Līdz 8. augustam valstī kopumā bija vakcinēti 63,9% izglītības iestāžu darbinieku.