Vai mediķu arodbiedrība var runāt visu Latvijas ārstu vārdā? Skaidrojam, cik tajā ir ārstu
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir viena no valstī redzamākajām arodorganizācijām, kura pretendē uz visu Latvijas mediķu pārstāvniecību un pēdējā laikā izcēlusies ar skandaloziem paziņojumiem gan par ārstu streika gatavošanu sakarā ar mazajām algām, gan paziņojot, ka jaunu vīriešu vakcinācija nav gluži droša. Jauns.lv skaidro, cik tad īsti mediķus no to kopskaita LVSADA pārstāv. Izrādās, ka šī pārstāvniecība nemaz nav tik liela, kā vienam otram gribētos.
LVSADA apvieno tikai mazliet vairāk par desmit procentiem no Latvijas ārstu skaita, trešdaļu medicīnas māsu, gandrīz sestdaļu māsu palīgus/aprūpētājus, bet sociālo darbinieku skaits ir gaužām niecīgs. Jauns.lv aptaujāja vairākus šīs nozares darbiniekus, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret šo arodorganizāciju.
Arodbiedrībai nesaredzēja jēgu
Kāda Infektoloģijas centra darbiniece Jauns.lv teica: „Es neesmu šajā arodbiedrībā, jo nesaredzu tai jēgu. Zinu, ka mūsu slimnīcā šajā arodbiedrībā ir tikai tie mediķi, kuri strādā tajās nodaļās, kuru galvenie ārsti arī ir LVSADA. Tātad, var uzskatīt, ka tas ir tāds „savējo pulks”. Pirms dažiem gadiem biju šai arodbiedrībā, bet no tās izstājos – nebija nekāda labuma, vienīgi kā biedru naudu tai maksāju vienu procentu no savas algas „uz papīra”.
Tā apmaksāja kādus profesionālās izglītības jeb kvalifikācijas celšanas kursus, bet tikai tos lētākos, dārgākos nē; uz apaļām jubilejām pasniedza naudas balvas. Un viss.”
Savukārt kādas nevalstiskās organizācijas vadītāja, kura nodarbojas ar sociālo pakalpojumu sniegšanu, Jauns.lv teica: „Pirms trīsarpus gadiem izstājāmies no šīs arodbiedrības, jo labuma nebija nekāda. Arodbiedrība galvenokārt nodarbojas ar mediķu atalgojuma, bet ne ar sociālās aprūpes darbinieku problēmām, kaut sakās tos apvienojot. Sociālās aprūpes darbiniekiem šajā arodbiedrībā it kā nebija vietas. Piemēram, ja vajadzēja cīnīties par algu palielināšanu, mums pašiem vajadzēja iet uz pašvaldības Labklājības departamentu un iestāties par savām prasībām, arodbiedrībai tās neinteresēja.”
Cik biedru ir mediķu arodbiedrībā?
Jauns.lv skaidroja, cik tad liela ir nozares darbinieku pārstāvniecība viņu lielākajā arodbiedrībā.
LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte Jauns.lv pastāstīja:
Gada sākumā LVSADA apvienoja 7153 biedrus. LVSADA neuzskaita biedrus pēc piederības konkrētai nozarei.
Atbilstoši statistikas datiem, no 7153 biedriem 847 ir ārsti (11,8% no Latvijā reģistrētajiem ārstiem), 2422 – medicīnas māsas (33,9%), 1211 – māsu palīgi/aprūpētāji (16,9%), sociālās aprūpes speciālisti un darbinieki – 154 (2,2%). Atsevišķu administratīvo darbinieku uzskaiti LVSADA neveic, bet statistikas grupā “citu amatu darbinieki” ir 1432 biedri (20% no kopējā arodbiedrības biedru skaita).
Kāda ir arodbiedrības darbinieku alga par LVSADA veikto darbu, kāda tā ir LVSADA vadītājam Valdim Kerim?
LVSADA birojā, ieskaitot priekšsēdētāju un vietnieku, ir pieci darbinieki (algotu darbinieku un biedru attiecība: 5 pret 7153). Algas tiek maksātas no arodbiedrības biedru naudas. LVSADA nav citu finansējuma avotu. LVSADA priekšsēdētāja Dr. habil. med. Valda Kera alga ir samērīga ar labu ārsta speciālista algu Latvijā. Sīkākus datus par jūs interesējošajām algām aizsargā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
Atzinības raksts arodbiedrībai
Jautāta, kādus „bonusus” arodbiedrība piedāvā saviem biedriem, Rudzīte aicināja tos sameklēt LVSADA mājaslapā. Un tie būtu – apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem kompānijā „If Latvia”, dalība krājaizdevumu sabiedrībā, kā arī biedru interešu aizstāvība un dažādu apmācību rīkošana.
Gada laikā arodbiedrība biedru naudās iekasē ievērojamu naudas summu. Ja rēķinām, ka katra biedra alga „uz papīra” ir 1000 eiro mēnesī, tad kopumā arodbiedrība gada laikā ieņem ap 850 000 eiro. Pirms trim gadiem šī summa gan bija lielāka – ap miljons eiro, jo tolaik arī arodnieku skaits bija lielāks – ap 11 000, atklājis kādreizējais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Arodbiedrības vadītāja algas lielumu gan darbaļaužu aizstāvji nevēlas atklāt, aizbildinoties ar datu aizsardzību. Savulaik to nesekmīgi centās noskaidrot arī žurnāls „Ir” un tad izskanēja, ka Keris mēnesī varētu būt saņēmis ap 3500 eiro. Tomēr katrā ziņā LVSADA ir ja ne aktīva, tad skaļa gan. Piemēram, šomēnes Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība tai šomēnes pasniedza Atzinības rakstu nominācijā „Labākā arodorganizācija 2020”.
Tikmēr LVSADA ir arī vairākas konkurējošas organizācijas, kuras sakās arī aizstāvam mediķu jeb veselības aprūpes darbinieku intereses, piemēram, Latvijas Ārstu biedrība vai Latvijas Māsu asociācija. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā ir četras reizes vairāk ārstu, nekā LVSADA – ap 3000. LVSADA arī kritizē gan Ārstu biedrību, gan Māsu asociāciju, jo tās nav iebildušas „pret to, ka (jaunajā mediķu) atalgojuma modelī netiekot paredzēts celt atalgojumu tieši mazāk atalgotajam personālam”, nra.lv teicis Keris.
