Latvijā pirmo reizi atrasta Burgundijas trifele. To uzgājis suns
Latvijas Nacionālā Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere 10. augustā vienā no Latvijas trifeļu dārziem atradusi 90 gramu smagu vasaras jeb Burgundijas trifeli, vēstīts muzeja mājaslapā.
Kā norāda muzejs, Burgundijas trifele (Tuber aestivum sin. Tuber uncinatum) atrasta vecākajā trifeļu dārzā Latvijā, kas izveidots 2008. gadā, kur stādīti ar trifeļu micēliju inokulēti ozoli un lazdas, kas atvestas no stādaudzētavas Francijā.
"Pēc kociņu iestādīšanas paiet vairāki gadi, pirms micēlijs ir pietiekami izaudzis un var veidot sēnes augļķermeņus – trifeles. Augļķermeņi var veidoties jebkurā laikā, sākot no vasaras vidus līdz vēlam rudenim," skaidro muzejā. "To mūžs ir aptuveni nedēļa, un, ja dārza īpašnieks vēlas trifeles sameklēt, tad speciāli apmācītam sunim tajā ir jānonāk laikā, kad tās ir nogatavojušās. Vislabāk dārzu pārbaudīt reizi nedēļā."
Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere brīvajā laikā trifeļu meklēšanai apmācījusi jau otro suni – šobrīd ar to nodarbojas Velsas springerspaniels Hafrens. Līdz šim abi atraduši baltās cūktrifeles Latvijā, kā arī melnās vasaras trifeles Polijas dienvidos.
Minēto trifeļu dārzu Vidzemes pusē abi apmeklē regulāri.
"Trifeļu dārza īpašnieki nevēlas atklāt dārza atrašanās vietu, taču ļoti lepojas ar sasniegto," teikts muzeja paziņojumā.
Trifeles pieder pie askusēņu grupas, un Latvijā savvaļā atrastas vairākas citas sugas no Tuber ģints, kuras pārtikā netiek lietotas. Tāpat atrastas arī cūktrifeles (Choiromyces meandriformis), kas ir ēdamas, tomēr garšas īpašību ziņā atpaliek no Tuber ģints sēnēm. Visas šīs sēnes veido mikorizu, tas nozīmē, ka tās aug ciešā saistībā ar augošu koku saknēm, un veido abpusēji labvēlīgu sadarbību. Vasaras trifeles aug zem ozoliem, lazdām, skābaržiem un citiem lapu kokiem, dod priekšroku kaļķainai augsnei. Tās ir plaši izplatītas visā Eiropā, savvaļā atrastas arī Igaunijas salās.
