“Pilni taksometri virzienā uz robežu” migrantu krīze no Baltkrievijā dzīvojoša uzņēmēja skatpunkta

Pārliecinoties par viņa identitāti un vienlaikus respektējot šī stāsta autora vēlmi, pārpublicējam to nerediģētu, saglabājot personas anonimitāti:

Kas bija jāizdara, lai patiešām satrauktu ES valstis?

Vēl pagājušajā gadā Eiropai šķita, ka sabiedriski politiskā krīze Baltkrievijā, ko izraisījusi prezidenta vēlēšanu nozagšana un pilsoņu masveida protesti, paliks Baltkrievijas robežās.

Maksimums - tai pieslēgsies Krievijas Federācija un klusībā "iekļaus" savu kaimiņvalsti mītiskajā Kremļa "varas torņu" pasaulē, kuras esamībai daži tic, bet daži nē.

Taču realitāte izrādījās daudz intriģējošāka un dinamiskāka, galvenokārt, pateicoties bijušā, bet varu pārņēmušā Baltkrievijas prezidenta Lukašenko talantam.

Jā - ir jānosauc lietas īstajos vārdos un jāatzīst fakts, ka Lukašenko ir “bijušais”, kaut arī viņa psihopātija neļauj viņam to apjēgt.

Pusgada laikā pēc 2020. gada augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijas oficiālais režīms no neleģitīmas varas ir kļuvis par skarbu, okupējošu administrāciju un militāru huntu, kas izdarīs jebko, lai turētos pie varas.

Vēsture rāda, ka Lukašenko attiecības ar Rietumvalstīm ir nonākušas konfrontācijas fāzē pēc katrām valsts prezidenta vēlēšanām, kuras beidzās ar šādām vai citādām sankcijām no Eiropas Savienības (ES) un ASV, kuras beigās tomēr nekādus nopietnus zaudējumus, grūtas dienas Lukašenko režīmam nesagādāja.

Varbūt arī pēc 2020. gada augusta vēlēšanām būtu noticis kaut kas līdzīgs - ja vien režīma vadošie nebūtu pastrādājuši nepiedodamas lietas.

Desmitiem tūkstošu arestu, tūkstošiem krimināllietu pret aktīvistiem, žurnālistiem, tiesību aizstāvjiem, studentiem, mediķiem un citu jomu pārstāvjiem.

Neatkarīgu, režīmam netīkamu mediju slēgšana. Pie varas esošā "Minskas pensionāra" kareivīgā, par psihiskām problēmām liecinošā retorika tuvāku un tālāku kaimiņu virzienā.

Ļaunprātīga lidmašīnas nosēdināšana, lai arestētu blogeri-aktīvistu. Lai tur vai kā, bija iespaids, ka pat šīs visas lietas nekādā veidā nepamudinās rietumvalstu līderus ar patiesu nopietnību attiekties pret situāciju Baltkrievijā.

Skatoties no šejienes, dažreiz rodas iespaids, ka tikai divsimt kilometru attālumā no Minskas dzīvo cilvēki no pavisam citas pasaules, nesaprotot potenciālos draudus viņu ierastajai mierīgajai eksistencei.

Nelegālo imigrantu ievešana – sens "bizness"

Un, lūk - tu sēdi savā krēslā, izlaid kliedzienus par Lietuvas-Čehijas-Amerikas sazvērestībām, un tad kāds no Lukašenko galma iesaka viņam piedraudēt Eiropai ar bēgļiem no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm.

Jaunais “tūrisma" maršruts ātri vien kļūst ļoti populārs starp Irākas un dažu citu valstu iedzīvotājiem.

Tiesa gan, Bagdādes-Minskas-Viļņas-Berlīnes (Amsterdamas, Briseles, Londona) izvēlieties jebkuru) tūres jau sen organizē “uzņēmēji” no Baltkrievijas robežsardzes "specnazs", tikai šīs apšaubāmās operācijas apmēri līdz šim bija daudz mazāki.

Mūslaikos atradīsies ne mazums baltkrievu, kuri atceras pilsētās samēra regulāri parādamies nevietējo organizētas cilvēku grupas, kuras izskatās netipiski, un, kurās netrūkst spēcīgu vīriešu.

Pirms diviem vai trim gadiem daļēji šķita, ka tie ir parastie tūristi, kuri veikalos pērk suvenīrus.

Tikai tagad ir pa īstam skaidrs, ka tie bija tie paši nelegālie migranti, kas devušies projām no dzimtenes kara vai politisku iemeslu dēļ, bet gan nodevušies laimes meklējumiem Rietumeiropā un izmanto Baltkrieviju kā tranzīta punktu ar vāji aizsargātām robežām, lai nelegāli iekļūtu ES teritorijā.

Bet to, ka Baltkrievijas-ES robeža ir ļoti slikti apsargāka, zināja praktiski visi pierobežas iedzīvotāji, pateicoties kam arī visus šos gadus plauka un zēla visdažādākā kontrabanda.

Skaidrs, ka daudzi ES līderi, iespējams, godīguma dēļ, pat nenojauta par šādu situāciju, jo viņiem galu galā bija līgums ar Baltkrieviju - par pretdarbību nelegālajai migrācijai un kontrabandai, par ko Brisele ik gadu pārskaitīja Minskai miljoniem eiro.

Ir veca anekdote par suņuku Tuziku, kurš, spēlējot pokeru ar saimnieku pastāvīgi zaudēja, jo sāka luncināt asti, kad tam izkrita labas kārtis.

Tātad, ja runājam par tādiem signāliem no Baltkrievijas diktatora - tie pavisam noteikti bija, taču ES struktūras, spriežot pēc visa, spēlēja kārtis ar aizsietām acīm un tāpat zaudēja.

Taksisti stāsta, cik reizes dienā līdz robežai veduši "svešiniekus"

Bet pievērsīsimies tam, kā izmainījās situācija aptuveni pirms mēneša.

Minskas ielās "ārzemju tūristu" skaits no Bagdādes un līdzīgām vietām strauji auga. Tas kļuva redzams pat ar neapbruņotu aci.

Turklāt, ja vietējais cilvēks ir vairāk vai mazāk apķērīgs, tad būs ievērojis, ka, visticamāk, tie nebūt nav tūristi vai studenti, kuri ieradušies apskatīt Baltkrievijas galvaspilsētu.

Atšķirībā no tūristiem un studentiem, šie cilvēki uzvedas manāmi piesardzīgāk, uzmanīgāk. Tūristi ir atslābinājušies un nosacīti bezrūpīgi - konkrēti ārvalstu studenti Baltkrievijā ir visbezrūpīgākie cilvēki valstī.

Kas vēl - ne jau tikai Minskā mitinās visa Baltkrievija. Šādas specifiskas ārienes cilvēku grupas sāka parādīties arī citās pilsētās: Grodņā, Braslavā, Ļidā...

Taksisti katru dienu saviem draugiem, paziņām un kolēģiem stāstīja, cik daudz reisu dienā veikuši, vedot uz Baltkrievijas-Lietuvas robežu “arābu tūristus”.

Loģiski, ka par šo ātri vien painteresējās arī nedaudzie, ārpus cietuma palikušie, neatkarīgie baltkrievu žurnālisti.

Ātri vien izrādījās, ka valstī plaukst specifisks tūrisma biznesa virziens - Āzijas un Āfrikas pilsoņu pārvešanai uz ES valstīm.

Izmeklētāji, kā zināms, noskaidroja, ka šāds prieks maksā līdz pat 15 tūkstošiem eiro no viena cilvēka.

Grūti pateikt, kādas garantijas ir spējīgi un ieinteresēti piešķirt konkrētie Baltkrievijas režīma varasiestāžu “gidi”, bet daudziem cilvēkiem šī nauda ir viņu ģimenes pēdējie līdzekļi, kuri faktiski izšķiesti, piedaloties Lukašanko izvērstā, pretlikumīgā operācijā pret ES ietilpstošajām kaimiņvalstīm.

Shēma, kuras ietvaros konkrēta ģimene no Irākas vai Sīrijas pārdod savu nekustamo īpašumu un par iegūto naudu nosūta vairākus cilvēkus uz Eiropu, gaidot, kad tie varēs arī dzimtenē palikušos radus pārvest uz savu jauno dzīvesvietu, nav nekas nedzirdēts.

Simtiem šo cilvēku plūda pāri robežai uz Lietuvas teritoriju un, kā izrādījās, lietuvieši nebija gatavi šādai situācijai.

Kļuva skaidrs, ka stūrī iedzītais "prezidents" ir nolēmis paaugstināt likmes ģeopolitiskajā spēlē ar “šiem ES vārguļiem”.

Latvijai visas iespējas izvairīties no Lietuvas pieredzes

Lietuvai negaidītā situācija tomēr lika palūkoties uz problēmu nopietni, jo vietējie nebūt nebija sajūsmā par ideju, ka drīzumā Lietuvas nomalēs tiks izmitināti nelegāli valstī iekļuvušie.

Reakcija uz Baltkrievijas diktatora sadarīto, proti, nelūgto viesu sūtīšana atpakaļ pie Lukašenko, izrādījās iedarbīga.

Vēl par labu nāca Lietuvas diplomātu sadarbošanās ar saviem kolēģiem no Irākas - tie ļoti ātri sāka izvest savus “tūristus” mājās.

Cik nelegālo imigrantu reāli iekļuva Baltkrievijā? Grūti pateikt... Cik daudzi no viņiem vienkārši atgriezīsies dzimtenē? Nav skaidrs.

Skaidrība ir tikai par vienu lietu - tā kā daudziem no viņiem atgriešanās dzimtajā valstī ir nudien neapmierinošs pavērsiens, viņi var mēģināt izlauzties cauri ES robežai ar visiem spēkiem.

Tieši tādēļ resursu mobilizācija ir pamata solis, kas nekavējoties jāveic Latvijas un Igaunijas atbildīgajām varasiestādēm, lai izvairītos no Lietuvas pieredzes.

Spriežot pēc pēdējām dienām, Latvija jau ir nonākusi nelegālo migrantu redzeslokā kā alternatīva šobrīd stingri sargātajai Baltkrievijas-Lietuvas robežai. Līdzīgi, šķiet, ir arī ar Baltkrievijas-Polijas robežu.

Domājams, ka Baltkrievijas specdienesti no savas puses darīs visu, lai šie laimes meklētāji nepaliek Baltkrievijas teritorijā, jo nevienam nav ilūziju par to, ko tas nozīmētu.

Taču nav zināms, uz ko būtu gatavi šie cilvēki, ja viņu ceļā piepeši rastos nepārvarama siena, kas atdala viņus no ES un piespiedu kārtā "iesloga" Baltkrievijā.

Tie būs cilvēki, kas iedzīti lamatās, kurus piemānījis Lukašenko un viņam pietuvinātie. Iespējams, tajā brīdī šō cilvēku masas vērsīsies pie Lukašenko režīma.

Baltkrievu un ES valstu iedzīvotāju tuvākā nākotne var būt ļoti sarežģīts laiks.

Atliek vien cerēt, ka pasaule atgūsies un "Trešais pasaules karš", par kuru jau teju ik dienu runā neprātīgais Baltkrievijas diktators, paliks tikai viņa fantāzijā.