Privāta brauktuve Rīgā apdraud iedzīvotāju drošību, Satiksmes departaments bezspēcīgs

Deviņdesmitajos gados zemes reformas laikā brīvvalsts laika zemes īpašnieku mantiniekiem atdodot īpašumus, privātās rokās nonāca arī publiski pieejami zemes gabali pilsētās, kurus izmanto visa sabiedrība. Tagad privātie ceļi rada problēmas. Satiksmes intensitāte ir palielinājusies, vajadzētu uzlikt aizlieguma ceļa zīmi, taču to darīt nav privātīpašnieka pienākums. Savukārt Rīgas dome atbild, ka pašvaldība nedrīkst likt ceļa zīmes uz privātas zemes.

Maģistrāle pie "Akropoles"

Līdz ar tirdzniecības centra "Akropole" atvēršanu iela Ķengaragā pie daudzdzīvokļu nama Salaspils ielā 6/5 pārvērtusies gandrīz vai par šoseju. Rīdzinieks Māris uzrakstīja vēstuli Rīgas domes Satiksmes departamentam un lūdza izskatīt iespēju šeit mainīt satiksmes organizāciju.

Kopš "Akropoles" atvēršanas ievērojami pieaugusi satiksmes intensitāte, tāpēc autovadītāji izmanto arī blīvai satiksmei nepiemēroto šauro ielu gar minēto ēku, kaut gan ir iespēja izbraukt gar "Akropoli" tieši uz Salaspils ielu vai ar līkumu uz Maskavas ielu.

“Situācija ir kļuvusi nedroša un pat bīstama, īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bērniem un māmiņām ar bērnu ratiņiem. Māris uzskata, ka jāslēdz šis par maģistrāli pārtapušais ielas posms. Piebraukšanu autoservisam un degvielas uzpildes stacijai var organizēt citādi, šie uzņēmumi arī nerada sastrēgumus.

Satiksmes departaments atbildēja, ka šī teritorija ir privātīpašums, kas atrodas ārpus publiskā lietojuma ielu tīkla un līdz ar to nav departamenta pārziņā. Ceļa zīmi šeit var uzlikt ceļa īpašnieks, saskaņojot to ar Latvijas Valsts ceļiem.

Pēc īpašnieka brīvas gribas

Uzdevām jautājumus Rīgas domes Satiksmes departamentam, lai noskaidrotu, kā atrisināt šādas situācijas. Atbilde diemžēl liecina, ka risinājuma nav. Ja iela, ceļš vai brauktuve atrodas uz privātas zemes, tās īpašnieks, ja vēlas, var uzlikt ceļa zīmi. Bet, ja nevēlas, tad neviens nevar viņu piespiest to darīt, kaut arī ceļa zīme būtu nepieciešama cilvēku drošībai.

Pašvaldības policija var sodīt zemes īpašnieku par zāles nenopļaušanu un citiem maznozīmīgiem pārkāpumiem, kuri neapdraud drošību un veselību, taču valsts un pašvaldību iestādes nedrīkst pat izvērtēt satiksmes drošību uz privātas publiski lietojamas zemes.

Zemes īpašnieku var noskaidrot zemesgrāmatā. Zinot adresi vai zemes gabala kadastra numuru, jebkurš par nelielu samaksu var saņemt zemesgrāmatas nodalījuma norakstu, kur būs norādīts īpašnieka vārds, uzvārds un personas kods.

Risinājuma nav?

Uz jautājumiem atbild Rīgas domes Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību vadītājs Austris Keišs.

Vai šādās situācijās var palīdzēt Satiksmes departaments?

Ja no Satiksmes departamenta ir saņemta atbilde, ka konkrētā teritorija ir privātīpašums, tad departaments nav tiesīgs šajā teritorijā veikt jebkādas izmaiņas, tas jādara īpašniekam. Departamenta funkcija nav arī noskaidrot un sniegt informāciju, kuram šī konkrētā teritorija pieder. Iedzīvotājiem pašiem ir jānoskaidro zemes īpašnieks un ar attiecīgo prasību jāvēršas pie viņa.

Pieņemsim, ka iedzīvotāji ir noskaidrojuši zemes īpašnieku un vērsušies ar lūgumu uzlikt ceļa zīmi. Īpašnieks atsakās to darīt, jo tas viņam maksās ap 300 eiro, plus laika patēriņš. Īpašnieku intensīvā satiksme netraucē. Ko darīt tālāk?

Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrajā daļā rakstīts, ka satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (tajā skaitā ceļa zīmju) izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs (apsaimniekotājs) atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Ja īpašnieks atsakās to darīt, Satiksmes departaments tik un tā nav tiesīgs šajā

Iznāk, ka vienīgais risinājums ir radīt skandālu – par katru šādu sīku gadījumu vērsties presē un televīzijā? Iedzīvotāji spriež ziemā katru dienu terorizēt zemes īpašnieku ar sūdzībām par nenotīrītu brauktuvi, līdz viņš uzliks ceļa zīmi "Braukt aizliegts".

Satiksmes departaments šajā situācijā, kad zemei ir īpašnieks, diemžēl nav tiesīgs neko darīt. Iedzīvotājiem šis jautājums ir jārisina, vēršoties pie zemes īpašnieka.

Sistēmiska problēma ir zemes reformas laikā privātīpašniekiem atdota zeme, uz kuras atrodas publiski izmantojamas teritorijas, šajā gadījumā – ielas posms. Vai Satiksmes departaments šajos gadījumos var izvērtēt attiecīgās ceļa zīmes nepieciešamību un noteikt zemes īpašniekam par pienākumu konkrētā termiņā uzlikt ceļa zīmi? Pretējā gadījumā iznāk, ka šādi privāti ceļi var likumīgi apdraudēt iedzīvotāju drošību.

Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka viens no ceļa pārvaldītāja pienākumiem ir organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Ja zemes īpašnieks atsakās savā teritorijā uzstādīt konkrētu ceļa zīmi, Satiksmes departaments nav tiesīgs noteikt vai kā citādi likt zemes īpašniekam šo zīmi uzstādīt. Zemes īpašniekam neviens nevar noteikt par obligātu prasību uzstādīt ceļa zīmi.

Ja sūdzaties par bedrēm, uzlikšu ķieģeli!

Zemes īpašnieks itin ātri var uzlikt aizlieguma ceļa zīmi, lai atbrīvotu sevi no pienākuma kopt brauktuvi.

Lūk, piemērs. Daudzstāvu namam pēc projekta bija izbūvēta asfaltēta apļveida piebrauktuve. Tas bija ērti arī atkritumu izvedējiem un citam smagajam transportam, jo nevajadzēja apgriezties un braukt atpakaļgaitā, bet mājai varēja ērti apbraukt apkārt.

Zemes reformas laikā mājai piesaistīja tikai daļu no piebraucamā ceļa, bet otru daļu atdeva pirmskara laika mantiniekam, kura zeme atrodas turpat blakus. Taču gan iedzīvotāji, gan atkritumu izvedēji un pārējais transports joprojām lietoja visu padomju laikā izbūvēto asfaltēto brauktuvi un brauca mājai riņķī.

Tad pirms pāris gadiem daži iedzīvotāji uzrakstīja sūdzību, ka privātais brauktuves posms ir bedrains un ziemā zemes īpašnieks netīra sniegu. Zemes īpašnieku izsauca uz pašvaldības administratīvo komisiju un piemēroja naudas sodu. Pēc tam zemes īpašnieks padomāja un atrada ērtāko veidu, kā turpmāk atbrīvoties no šādām problēmām.

Viņš, saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem, savas brauktuves abos galos uzlika ceļa zīmi "Braukt aizliegts". Un viss! Mājas iedzīvotāji vairs nevar sūdzēties par bedrēm un apledojošo ceļu, jo viņi tur vispār nedrīkst braukt! Pie daudzstāvu mājas ir iespējams piebraukt no otras puses. Atkritumu vedējiem tagad ir jānodarbojas ar auto slalomu, mēģinot apgriezties uz šaurā piebraucamā ceļa.

Kādreizējās Rīgas zaļās nomales tagad tiek sadalītas apbūvei, un meža vai pļavu vietā paceļas privātmāju puduri. Dalot zemi apbūves gabalos, tiek izveidotas arī ielas. Tās ir kopīpašums, jo katram apbūves gabala īpašniekam pieder arī domājamā daļa zemes zem ielas. Faktiski tiek izveidotas privātas ielas, kas pēc būtības ir absurds, jo ielai ir sabiedriska funkcija, to drīkst izmantot jebkurš.

Privātās ielas rada problēmas. No vienas puses, kopīpašniekiem ir jāveic pašvaldības funkcijas, tās tīrot un uzturot. No otras puses, pašvaldība nevar iejaukties satiksmes regulēšanā. Ceļa zīmes uz šādām privātām ielām uzliek zemes kopīpašnieki, ja viņi uzskata, ka tādas ir nepieciešamas.

Svarīgi. Konsekvents risinājums būtu izlabot zemes reformas laikā pieļautās kļūdas un pašvaldībai atpirkt privātos ielu posmus, jo ielas ietilpst publiskajā infrastruktūrā, kas jāuztur pašvaldībai. Arī attiecībā uz jaunveidojamām privātām ielām pašvaldībām būtu jādomā, kā tās pārņemt savā īpašumā.