Deputāte Ločmele rosina vakcinācijas likumprojektā attiekties no laika ierobežojuma bērna barošanai pēcdzemdību periodā
foto: Evija Trifanova/LETA
Ločmele arī rosinājusi precizēt Saeimā skatāmos likuma grozījumus, nosakot, ka epidemioloģiski drošus pakalpojumus var sniegt arī persona, kurai ir apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu.
Sabiedrība

Deputāte Ločmele rosina vakcinācijas likumprojektā attiekties no laika ierobežojuma bērna barošanai pēcdzemdību periodā

Jauns.lv / LETA

Saeimas opozīcijas deputāte Regīna Ločmele (S) rosina parlamentā skatāmajā vakcinācijas pret Covid-19 likumprojektā attiekties no laika ierobežojuma bērna barošanai ar krūti pēcdzemdību periodā.

Deputāte Ločmele rosina vakcinācijas likumprojektā...

Ločmele arī rosinājusi precizēt Saeimā skatāmos likuma grozījumus, nosakot, ka epidemioloģiski drošus pakalpojumus var sniegt arī persona, kurai ir apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu.

Savukārt pašlaik Saeimā konceptuāli atbalstītajā valdības virzītajā likumprojektā paredzēts, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniedz vakcinējies vai Covid-19 pārslimojis cilvēks.

Ministru kabineta virzītie grozījumi arī paredz, ka darba devējam aizliegts izbeigt darba tiesiskās (dienesta) attiecības ar nevakcinētu vai Covid-19 neizslimojušu sievieti pēcdzemdību periodā, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Deputāte rosina attiekties no šī divu gadu ierobežojuma un noteikt, ka aizliegums atlaist sievieti attiecas uz visu bērna barošanas laiku. Iepriekš Saeimas debatēs Ločmele uzsvēra, ka norma par diviem gadiem valdības likumprojektā ir jāmaina, jo var būt tā, ka bērns ar krūti ir jābaro ilgāk par diviem gadiem.

Šo pašu laika nosacījumu parlamentāriete rosina attiecināt arī uz darba devēju pienākumu likumprojekta kontekstā piešķirt grūtniecei atvaļinājumu uz laiku.

Jau vēstīts, ka Ločmele arī rosina attiekties no likumprojektā paredzētā obligātā pienākuma pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā.

Tā vietā Ločmele piedāvā noteikt, ka pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā ir pienākums informēt pakalpojuma saņēmējus par sadarbspējīga sertifikāta esību. Politiķe rosina likumā ierakstīt, ka pakalpojuma saņēmējiem ir tiesības atteikties no tāda pakalpojuma sniedzēja minētajās jomās pakalpojuma, kuram nav sadarbspējīga sertifikāta.

Tāpat priekšlikums paredz noteikt, ka izglītības jomā iestāde ir tiesīga nodrošināt izglītības programmu īstenošanu klātienē epidemioloģiski drošā mācību vidē, izmantojot tehniska un cita veida risinājumus.

Ločmele arī rosina noteikt, ka vakcinācijas procesu pamatā nodrošina ģimenes ārstu prakses. Ministru kabinetam būtu jānosaka kārtība, kādā ģimenes ārstu prakses saņem papildu finansējumu ārstu un palīgpersonāla atalgojumam, ārstu prakses aprīkošanai un uzturēšanai, kā arī informatīvos un skaidrojošos materiālus par vakcināciju pret Covid-19.

Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Ja vēlāk augustā vai septembrī likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.