Atklāti Alūksnes Jaunās pils restaurētie mūzikas saloni

Alūksnes Jaunās pils mūzikas saloni pēc restaurācijas darbiem apmeklētājus priecē ar krāšņiem gleznojumiem, okera ierāmējumu, smalkiem rakstiem rotātām durvīm un grifu gleznojumiem.

Atklāšanas pasākumā Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers uzsvēra novada bagātības – cilvēkus, dabas vērtības un kultūrvēstures mantojumu. Pateicības saņēma visi, kas palīdzēja Jaunās pils telpu restaurācijā - projekta autorei arhitektei Inārai Caunītei, restauratoru komandai, Alūksnes muzeja kolektīvam, pārrobežu sadarbības projekta “630 verstis pilnas sajūtām” vadītājai Santai Supei, kā arī pārējiem, kuru iesaiste palīdzēja projekta realizēšanā.

Restaurāciju piedzīvojis arī vēsturiskais Alūksnes muzeja krājumos glabātais Leipcigas firmas “J.Blüthner” izgatavotais koncertflīģelis, būvēts 19. gadsimta vidū. Pēc ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa atjaunošanas darbiem, flīģelis atguvis savu muzikālo kvalitāti un atkal skanēja atklāšanas pasākumā.

Atklāšanas dienā atskaņotais jaundarbs “Helēnas dziedājums” veltīs Marienburgas pēdējai baronesei Helēnai un turpmāk tiks atskaņots multimediālā ekspozīcijā Alūksnes Jaunās pils Klavieru istabā. Tā dzejprozas autore ir Andra Ugāre (Manfelde), bet mūzikas autors - Artis Gāga, skaņdarbu ieskaņojuši un atklāšanas dienā izpildīja Sniedze Kaņepe (balss), Artis Gāga (saksofons), Pēteris Ozoliņš (čells) un Māris Žagars (klavieres).

Savukārt interaktīvo ekspozīciju “Leģendas stāsts”, kas stāsta par Fītinghofu dzimtu, radījuši SIA “Overly”.

Pēc restaurēto mūzikas salonu atklāšanas, Alūksnes Muižas parkā notika sajūtu ceļojums “”Daba runā ar cilvēku”, kas pastaigu parkā apvienoja ar dabas ainavu un mazās arhitektūras formu skicēšanu, tējas baudīšanas rituālu, kā arī muzikālu ceļojumu klasiskās mūzikas pasaulē. Iestājoties tumsai, parkā iemirdzējās gaismas taka, kam sekoja ebru mākslas performances Andas Kolosovas izpildījumā.

Alūksnes Jaunās pils būvniecība datējama no 1859. gada līdz 1863. gadam, kad Alūksnes Muižā saimniekoja Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs. Tā celta vēlās Tjūdoru negotikas stilā un ir viens no ievērojamākajiem šī arhitektūras stila pieminekļiem Latvijā. Visas pils Klavieru un Ērģeļu istabu restaurācijas darbu laikā atklātās detaļas pastiprina jau iepriekš izteiktos vēsturnieku secinājumus, ka barons Aleksandrs fon Fītinghofs bijis progresīvs un realizējis oriģinālas un pārdrošas idejas gan pils iekštelpās, gan muižas parkā.