Eglītis par Stambulas konvenciju: "Tas nav manu prioritāšu vidū"
Stambulas konvencija nav pašreizējā dienaskārtībā vai aktuālāko prioritāšu vidū, nepaužot skaidru pozīciju šī dokumenta ratifikācijas jautājumā, sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Nesen Satversmes tiesa (ST) lēma, ka Stambulas konvencijas norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst valsts pamatlikumam. Šis spriedums gan ir vairāk konsultatīvs un neuzliek pienākumu Saeimai ratificēt šo dokumentu.
Stambulas konvenciju, kas Latvijā saņem pretrunīgus vērtējumus, bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) parakstīja 2016.gadā, tomēr tā Latvijā aizvien nav ratificēta. Ar konvencijas parakstīšanu valsts apliecinājusi, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam, vienlaikus neuzņemoties tās noteikumu izpildi pilnā apmērā. Turklāt iepriekšējā labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL) dokumenta ratificēšanu neatbalstīja.
"Es atbalstu visas iniciatīvas, kas ir saistītas ar vardarbības mazināšanu vai izskaušanu kā tādu attiecībā pret ģimeni vai sievietēm, bet attiecībā uz konvenciju - tas nav manu prioritāšu vidū," sacīja politiķis, piebilstot, ka ST viņam vai valdībai kopumā nav noteikusi termiņu, kura laikā jāveic kādas rīcības, kā tas ir bijis citos ST lēmumos.
Vaicāts, vai atbalsta šo dokumentu, politiķis tiešu atbildi nesniedza, norādot, ka "konvencijas, kurām esam pievienojušies, ir daudz un dažādas", taču pievienošanās tām uzreiz negarantē tajās pausto pasākumu īstenošanu. "Piemēram, mums ir ANO konvencija par labu dzīves apstākļu nodrošināšanu personām ar invaliditāti - pirms 12 gadiem pievienojāmies, bet vai mēs esam izpildījuši tos pasākumus, kas no mums tiek sagaidīti? Es teiktu, ka diez vai," pauda Eglītis.
Ministrs neizslēdza, ka līdzīgi varētu būt arī Stambulas konvencijas gadījumā, un pauda uzskatu, ka būtu jāskatās pārresoriski - Iekšlietu ministrijai, tiesām, Labklājības un Veselības ministrijai, kā arī Probācijas dienestam kopā -, lai saprastu, kas ir tie elementi, kā kopumā sabiedrībā mazināt vardarbības epizodes.
Kā vēstīts, Eglītis Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 9.jūnijā sacīja, ka līdz nedēļas beigām plāno pieņemt gala lēmumu par Stambulas konvencijas tālāko virzību.
Viens no Stambulas konvencijas ratificēšanas atbalstītājiem ir centrs "Marta", kas ikdienā strādā ar sieviešu tiesību aizstāvību un atbalsta sniegšanu upuriem. Centrā skaidro, ka dokumenta ratificēšana būtu svarīga, ne tikai lai risinātu praktiskus jautājumus, padarot efektīvākus pakalpojumus, bet tas arī vārētu kļūt par signālu sabiedrībai, ka vardarbība netiek tolerēta un varmākam pienākas atbildība par izdarīto noziegumu.
Centra vadītāja Iluta Lāce arī uzsvērusi, ka "pieaugošo vardarbības gadījumu skaits ir tiešs atgādinājums atbildīgajām valsts institūcijām uzņemties atbildību par novilcināto konvencijas ratificēšanu un politisko spēku nespēju vienoties, lai aizsargātu sievietes no visa veida vardarbības".
Savukārt bijusī labklājības ministre Petraviča bija pret konvencijas atbalstīšanu. Viņa iepriekš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka "konvencija tiek pasniegta kā dokuments, kas aizsargā sievietes no vardarbības, [bet] mūsu valstī vardarbība nekad nav atļauta, mums attiecīgi likumos ir noteikta atbildība par vardarbības veikšanu".
Stambulas konvenciju patlaban nav ratificējušas sešas Eiropas Savienības dalībvalstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Latvija un Slovākija. Vienlaikus Latvijā ir viens no augstākajiem vardarbības pret sievietēm rādītājiem Eiropā, turklāt pandēmijas laikā, līdzīgi kā citās valstīs, pēc centra "Marta" sniegtās informācijas, dubultojies vardarbībā cietušo sieviešu skaits.
