Par RIBOCA3 galveno kuratoru iecelts leģendārais Renē Bloks

Renē Bloka radošā darbība aizsākās pirms vairāk nekā 50 gadiem. Viņa ievērojamā pieredze ietver darbu Kaseles Kunsthalle Fridericianum direktora amatā, kā arī daudzu starptautisku biennāļu kūrēšanu, tostarp Kvandžu (2000), Belgradā, October Salon (2006), Stambulā (1995) un Sidnejā (1990). 2008. gadā Bloks nodibināja starptautisko izstāžu telpu Kunsthalle 44 Møen Dānijā, kur viņš arī šobrīd darbojas kā mākslinieciskais vadītājs. RIBOCA3 būs viņa vērienīgākais projekts pēdējo 15 gadu laikā.

“Es vienkārši nespēju neatsaukties Rīgas aicinājumam. Andrejsalas vide, kurā notiks izstāde, pati par sevi ir kā ielūgums biennāli padarīt par māksliniecisku darbnīcu. Tajā daudzi izcili mākslinieki no Latvijas un visas pasaules īstenos savas mākslinieciskās ieceres un dalīsies savā radošajā pieredzē. RIBOCA3 būs piedzīvojums visām maņām,” sola kurators.

Par biennāles asociēto kuratoru iecelts Niko Anklams (Nico Anklam), kurš nesen kļuvis par Reklinghauzenes Izstāžu zāles un Reklinghauzenes muzeja (Vācija) direktoru, bet iepriekš kūrējis izstādes arī Renē Bloka dibinātajā Kunsthal 44 Møen. Anklams piedalīsies RIBOCA3 publiskās programmas veidošanā.

Trešā biennāle seko pērn aizvadītajai RIBOCA2, kas tika īstenota ne tikai kā fiziska izstāde, bet tās laikā tika uzņemta arī filma, kuras pirmizrāde gaidāma šī gada rudenī. Savukārt RIBOCA3 turpinās paplašināt globālo perspektīvu: balstoties uz bagātīgo Baltijas valstu vēsturi, biennāle izcels māksliniekus no plašāka reģiona un aicinās māksliniekus no dažādām valstīm mijiedarboties šajā kultūras, vēstures un sociālpolitiskajā kontekstā.

“Esam ārkārtīgi priecīgi, ka Renē Bloks pievienojies mums kā RIBOCA3 galvenais kurators. Jau vairākās paaudzēs viņam bijusi nenovērtējama loma starptautiskajā mākslas vidē, un mēs ar nepacietību gaidām viņa redzējumu, viedokli un, pats svarīgākais, mākslinieciskās iespējas, ko viņš var piedāvāt. Renē Bloks ir sniedzis ievērojamu ieguldījumu Austrumeiropas mākslas kopainas un mākslinieku popularizēšanā, priecājamies, ka viņš šo pieredzi izmantos, veidojot RIBOCA3,” pauž Rīgas Biennāles fonda dibinātāja Agnija Mirgorodska.

PAR RENĒ BLOKU

Renē Bloks sāka radošo darbību, veidojot izstādes paša dibinātajās galerijās Galerie René Block Berlīnē (1964–1979) un René Block Gallery Ltd. Ņujorkā (1974–1977). Šajā periodā viņš cieši sadarbojies ar tā laika jaunajiem māksliniekiem, tostarp Gerhardu Rihteru (Gerhard Richter), Zigmaru Polki (Sigmar Polke), K. P. Brēmeru (KP Brehmer), K. H. Hediki (KH Hödicke), Volfu Vostelu (Wolf Vostell), Jozefu Beusu (Joseph Beuys) un Namdžunu Paiku (Nam June Paik).

1972. gadā Bloks sāka strādāt par Neuer Berliner Kunstverein, Berliner Festwochen, kā arī Mākslas akadēmijas kuratoru. No 1982. līdz 1992. gadam viņš bija atbildīgs par vizuālajiem māksliniekiem un komponistiem Berlīnes mākslinieku rezidences programmā, kur organizēja vairākus starptautiskus projektus, performanču un mūzikas festivālus, kā arī izstādes Daadgalerie. Turpmākajos gados līdz 1995. gadam viņš bija atbildīgs par IFA (Ārējo sakaru institūta) izstāžu programmu veidošanu, pārstāvot vācu mākslu ārvalstīs. Šajā periodā viņš kļuva par kuratoru vairākām biennālēm, tostarp Hamburgā (1985, Towards an Art of Peace Biennial), Sidnejā (1990, “The Readymade Boomerang”), Stambulā (1995, Orient/ation), Korejas pilsētā Kvandžu (2000, Eurafrica), Melnkalnes pilsētā Cetinjē kopā ar Natasa Ilic (2004, Love it or leave it), Belgradā kopā ar Barbara Heinrich (2006, The October Salon’s Art, Life & Confusion).

No 1997. līdz 2006. gadam Renē Bloks bija Kaseles Kunsthalle Fridericianum direktors un kūrēja vairākas ievērojamas izstādes. To vidū bija sērija “Balkānu triloģija” ar izstādi In den Schluchten des Balkan (2003), kurā bija izstādīti 88 mākslinieku darbi no 12 Balkānu reģiona valstīm, kā arī virkne satelītprojektu Balkānos, tostarp biennāle Cetinjē 2004. gadā. Šajā laikā viņš arī izveidoja jaunu programmu ar nosaukumu Kuratorenwerkstatt (Kuratora darbnīca) Fridericianum, kas ļāva pieciem jauniem kuratoriem iegūt pieredzi, lai izstrādātu savus pirmos liela izmēra projektus.

Darbu ar lielākajiem mākslas projektiem viņš noslēdza, kūrējot Ziemeļvalstu paviljonu (Welfare-Fare Wel) 52. Venēcijas biennālē 2007. gadā. Gadu vēlāk Renē Bloks dibināja mākslas telpu TANAS, kas darbojās kā platforma turku māksliniekiem Berlīnē līdz 2013. gadam. Vienlaikus viņš kļuva par Dānijas izstāžu telpas Kunsthal 44 Møen līdzdibinātāju, kur turpina darboties kā mākslinieciskais vadītājs.

PAR NIKO ANKLAMU

Niko Anklams nesen iecelts par Reklinghauzenes izstāžu zāles direktoru, kā arī par Reklinghauzenes muzeja vadītāju. Viņš ir autors vairākām publikācijām par konceptuālo mākslu un ar Fluxus kustību saistītajām mākslas praksēm, kā arī lasījis lekcijas Berlīnes Mākslas universitātē, Humbolta universitātē, Trumses Laikmetīgās mākslas akadēmijā Norvēģijā un Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā. Anklamam ir doktora grāds, un viņa pētniecības intereses sevī ietver Ziemeļu ainavu rašanos vizuālajā mākslā 19. gadsimtā. Tāpat viņš bijis kurators Renē Bloka dibinātajā Dānijas izstāžu telpā Kunsthal 44 Møen, un ir īstenojis projektus Rietveld paviljonā Amsterdamā, mākslas projektā YEARS Kopenhāgenā un Malmes Mākslas akadēmijā.

PAR RIBOCA

Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) ir 2016. gadā dibināta starptautiska biennāle ar Eiropas fokusu un spēcīgu reģionālo profilu. Rīgas un Baltijas valstu bagātīgā vēsture ļauj biennālei izcelt plašāku reģionu un rada iespējas māksliniekiem uzsākt dialogu ar pilsētas un tās ģeogrāfiskās apkārtnes kultūrvēsturisko un sociāli politisko kontekstu.

Neskatoties uz to, ka biennāļu kultūras izplatīšanās (jeb tā sauktā “biennalizācija”) nereti tiek kritizēta, RIBOCA ir apņēmusies izveidot ilgtspējīgu un kvalitatīvu modeli, kas izceļ māksliniekus un mākslas tapšanu, kā arī rūpējas par augstvērtīgu mākslas prezentāciju un mediāciju. Biennāles mērķis ir iesakņoties vietā, kur tā norisinās. Tā aptver vietējo, nacionālo, reģionālo un, visbeidzot, starptautisko līmeni. Savienojoties biennāles globālajam skatījumam un misijai palielināt māksliniecisko sasaisti starp Baltijas reģionu un pārējo pasauli, ievērojama daļa biennālei izvēlēto mākslinieku dzīvo, strādā vai ir dzimuši Baltijas reģionā – teritorijā, kas joprojām ir salīdzinoši maz atklāta, neskatoties uz ražīgo māksliniecisko darbību.

RIBOCA sevi uzskata par nozīmīgu vietu mākslas eksperimentu un zināšanu radīšanai, vietējo un reģionālo dalībnieku un institūciju sadarbības un mijiedarbības aktivizētāju un pašreizējo sociālo, politisko un ekonomisko problēmu barometru, kas atspoguļojas mākslas praksēs.

RIBOCA1 2018. gadā kūrēja Katerina Gregos un Solvej Helweg Ovesen, bet RIBOCA2 2020. gadā – Rebecca Lamarche-Vadel.

PAR RIBOCA FONDU

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) iniciators ir Rīgas biennāles fonds. Biennāles fonda dibinātāja un direktore Agnija Mirgorodska radīja RIBOCA, lai nodrošinātu jaunu starptautisku platformu ārvalstu un Baltijas valstu māksliniekiem. Tās mērķis ir popularizēt laikmetīgo mākslu, sniegt izglītojošu un sabiedrisku atbalstu visā reģionā, kā arī raisīt māksliniecisko mijiedarbību starp Baltijas reģionu un pārējo pasauli.

Jau kopš viduslaikiem Rīga ir bijusi svarīgs tirdzniecības centrs un 19. un 20. gadsimta mijā attīstījusies kā nozīmīga rūpnieciska pilsēta. Latvijas vēsturiskās attiecības ar Zviedriju, Krieviju, Poliju un Vāciju to nostādījušas dažādu kultūru un ideoloģiju krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem. Rīgas biennāle pēta reģiona īpašo psihoģeogrāfiju globālo pārmaiņu laikā.