Dienaskārtībā atkal kauja par samazināto PVN likmi pārtikai
Jau trīs ar pusi gadus Latvijā raksturīgiem dārzeņiem un augļiem tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 5% apmērā, un nu jūlija sākumā Saeimā iesniegta iniciatīva par samazinātās PVN likmes piemērošanu arī pārējiem svaigiem pārtikas produktiem. Sākoties nākamā gada valsts budžeta projekta apspriešanai, diskusijas noteikti atkal sitīs augstu vilni.
Samazinātās PVN likmes jautājumā ir krasi atšķirīgas nometnes - vienā pusē ir lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un tirgotāji, kas jau gadiem visos līmeņos lobē zemāku PVN pārtikai, bet tiem pretī ir nemainīgs Finanšu ministrijas un ekonomistu viedoklis, ka samazinātā likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai un negarantē pārtikas cenu samazināšanos veikalu plauktos. Diskusijas par samazinātās PVN likmes piemērošanu šobrīd atsākušās ar jaunu sparu, ņemot vērā prognozes, ka dažādu resursu un pārtikas produktu izejvielu cenu un arī darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ gaidāms samērā straujš pārtikas cenu pieaugums.
Vai dārzeņi ir kļuvuši lētāki?
No 2018.gada 1.janvāra samazinātā likme 5% apmērā tiek piemērota Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Vai dārzeņi tādēļ ir kļuvuši lētāki? Centrālās statistikas pārvaldes dati par to neliecina - dārzeņu un augļu cenu līknes ir lēkājušas vienmēr un ir atkarīgas no sezonas, ražas konkrētajā gadā un citiem tirgus ietekmējošiem apstākļiem.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka cenu samazinājums augļiem un dārzeņiem bijis mazāks par PVN likmes samazinājumu. "Kā jau parasti - pirms nodokļu samazinājuma pircējiem tika solīts, ka tirgotāji būs "godīgi" un samazinās cenas pilnā apmērā; pēcāk izrādījās, ka pircējiem jābūt pateicīgiem pat par mazāku cenu samazinājumu. To, ka tirgotāji nespēja turēt šo "solījumu", noteica nevis tirgotāju "negodīgums" vai to nepietiekama uzraudzība, bet ekonomikas likumi - samērā neelastīgs pārtikas produktu pieprasījums, mainoties to cenām, - tādējādi to varēja paredzēt jau iepriekš," atzīmēja Krasnopjorovs.
Savukārt Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe ir samazinātās likmes aizstāvju pusē. "Pilnīgi noteikti piekrītu tam, ka jāsamazina PVN likme pārtikai. Kā Latvijas iedzīvotājs, kas te dzīvo un maksā nodokļus, es uzskatu, ka tas ir daudz pareizāk, īpaši tagad, kad naudas ir tik daudz kā nekad un tiek tērēta kā nekad. Lēta pārtika ir ieguvums visiem iedzīvotājiem.
Ikdienā pārtiku mēs pērkam tepat uz vietas, nauda paliek apritē. Iedzīvotājiem tas dotu iespēju saņemt lētāku un kvalitatīvāku pārtiku.
Lētākiem produktiem ieguvumi nav tik lieli, bet dārgākiem produktiem samazinātā PVN likme ir ļoti jūtama," intervijā LETA atzina Gulbe, piebilstot, ka produkti, piemēram, krūmmellenes, kas maksā 10 eiro kilogramā, pie mums ir lētāki nekā Lietuvā un Igaunijā, un tas ir samazinātās likmes ieguvums.
Lauksaimnieki uzskaita arī citus ieguvumus
Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons uzskata, ka PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas uz trīs gadu periodu tika ieviesta 2018.gadā, ir devusi lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Kā liecina Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums, dažādu pārkāpumu skaits augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā ir samazinājies par 20%, un vidējais darba ņēmēju skaits nozarē ir pieaudzis par gandrīz 6%. Papildus minētajam, Latvijas tautsaimniecība un nozare uzrādījusi virkni pozitīvu tendenču - reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par 9%, augļu, ogu un dārzeņu audzētāju apgrozījums ir pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzeņkopības preču apgrozījums kopumā valstī palielinājies par 16%, augļkopības un dārzeņkopības platības ir palielinājušās par 8,5%, Latvijā saražotās produkcijas vērtība ir palielinājusies par 45%. Un kas svarīgākais, ir samazinājusies arī Latvijai raksturīgu dārzeņu un augļu cena.
Arī zemkopības ministra Kaspars Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts uzsver, ka ministrs kopš pirmās dienas, stājoties zemkopības ministra amatā, ir PVN samazināšanu Latvijā ražotajai pārtikai izvirzījis kā vienu no prioritātēm. Gerhards diskusijās visos līmeņos ir uzsvēris, ka nedrīkstam apstāties tikai pie PVN samazināšanas līdz 5% svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām.
Darbs ir jāturpina un ir jāpanāk atbalsts valdībā un Saeimā PVN samazināšanai līdz 5% arī citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm - svaigai gaļai, svaigām zivīm, svaiga piena produktiem, olām.
PVN samazināšana pārtikai samazina ēnu ekonomiku pārtikas ražošanas un tirdzniecības nozarēs, samazina pārtikas cenu pieaugumu. Ļoti būtiski, ka samazināts PVN pārtikai ir nozīmīgs atbalsts lauksaimnieciskajiem ražotājiem un nozarē nodarbinātajiem, un, neapšaubāmi, arī ieguvums valsts ekonomikai.
Ēnu ekonomikas samazināšanos kā ieguvumu šajā nozarē uzsver arī Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis. "Tāda izteikta interese produktus, kas ievesti no citām Eiropas Savienības valstīm, uzdot par pašaudzētiem Latvijas produktiem ir ievērojami mazinājusies. Ja agrāk, tirgojot pašaudzētos produktus, to varēja darīt praktiski bez kases aparāta, tad tagad ar 5% PVN vairs nav intereses šādi krāpties. Krāpšanas gadījumi ir ļoti mazinājušies,” intervijā LETA stāstīja Balodis.
Viņaprāt, samazinātās PVN likmes piemērošana arī pārējiem pārtikas pamatproduktiem ir tikai atbalstāma, un tas viennozīmīgi veicinātu vietējo produktu konkurētspēju.
Arī Gulbe uzsver ieguvumus pārtikas ražotājiem. "Ražotājiem no samazinātās PVN likmes ieguvumi ir ļoti lieli - ātrāka naudas aprite, konkurētspēja utt. Arī valstij tas ir ieguvums, jo nav vairs iemesla krāpties un ir godīga konkurence, jaunas darbavietas utt. Nezinu nevienu iemeslu, kādēļ nevajadzētu pieļaut PVN likmes samazināšanu pārtikai. Vienīgi, ja kāds rēķina matemātiskās tabulas, ka valsts budžetā kādā mirklī neienāk tik daudz naudas, taču tā atgriežas citos veidos," uzsver LTVC vadītāja.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Krasnopjorovs uzskata, ka publiskajā telpā pieejamie vērtējumi bieži pārspīlē pozitīvo ietekmi uz nozari. "Piemēram, bieži tiek cilāts apgrozījuma un algu pieaugums nozarē. Tomēr nozares sniegums ir visai līdzīgs tautsaimniecības kopējiem rādītājiem, tādējādi to diez vai varētu uzskatīt par zemākas PVN ietekmes atspoguļojumu."
Mazāka PVN likme pārtikai - robs budžetā
Samazinot PVN arī pārējiem pārtikas produktiem, ieguvēji būtu, tikai jautājums - kas, uz cik ilgu laiku un uz kā rēķina? Galvenais mīnuss ir iztrūkums valsts budžetā, ko šā vai tā nāksies kompensēt. Finanšu ministrija uzsver, ka samazinātai PVN likmei atkarībā no apstākļiem var būt pozitīva un negatīva ietekme uz ekonomiku, un pirms pieņemt lēmumu piemērot samazināto PVN likmi ir jāapsver, vai nepastāv efektīvāki alternatīvi risinājumi konkrētā mērķa sasniegšanai. Tāpat pastāv daudzi citi nozaru attīstošie mehānismi, kurus attiecīgās nozares politikas veidotāji nepieciešamības gadījumā īsteno, lai atbalstītu un veicinātu konkrētas nozares attīstību.
Priekšlikums piemērot samazināto PVN likmi plašākam pārtikas produktu klāstam budžetā radītu zaudējumus apmēram 70 miljonus eiro, norādīja Finanšu ministrijā.
Ministrija aprēķinājusi fiskālās ietekmes novērtējumu un secinājusi, ka PVN likmes piemērošana 5% apmērā maizei un graudaugu izstrādājumiem budžetā radītu zaudējumus 16 miljonu eiro apmērā, svaigai gaļai - 17 miljonu eiro apmērā, zivīm - trīs miljonu eiro apmērā, bet pienam, sieram un olām - 34 miljonu eiro apmērā. Kopumā budžeta zaudējumi aplēsti 70 miljonu eiro apmērā.
Savukārt, piemērojot samazināto PVN likmi 12% apmērā pilnīgi visai pārtikai, izņemot svaigus augļus, dārzeņus un ogas, kuriem ir 5% likme, negatīvā ietekme uz budžetu indikatīvi var sasniegt apmēram 170 miljonus eiro.
Zemnieku saeima savukārt sniedz citus aprēķinus. "Paplašinot PVN samazinātās likmes piemērošanu arī uz citiem pārtikas pamatproduktiem, valsts budžeta ieņēmumi varētu samazināties ne vairāk kā par 21,3 miljoniem eiro gadā. Tajā pašā laikā mēs vēl vairāk izskaustu ēnu ekonomiku pārtikas nozarē, un it kā zaudējumi, kurus mēs īsti nevaram saukt par zaudējumiem, - cilvēki pirktu citus produktus un preces, un rezultātā šie 21,3 miljoni eiro atgrieztos valsts budžetā," uzsver Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Ņemot vērā līdzšinējo Latvijas pieredzi, Finanšu ministrija uzskata, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai. Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos ieguvumus, kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Būtībā PVN samazinātās likmes nav labākais fiskālais instruments, lai sasniegtu minētos mērķus, jo ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas, kā rezultātā zaudē valsts budžets, bet sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu (būtībā ieguvējs ir tikai tirgotājs) un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis. Daudz efektīvāk šos mērķus var sasniegt, izmantojot tiešos nodokļus, pabalstus, subsīdijas u.c.
Krasnopjorovs atzīst, ka ir tikai loģiski, ka katra nozare aktīvi aizstāv savas intereses, bet ir jādomā par kopējām interesēm - kas valstij kopumā būs izdevīgāk. Pārtika ir ceturtdaļa no patēriņa groza - zemāks PVN visai pārtikai radītu būtisku iztrūkumu valsts budžetā. Latvijas Bankas ekonomists uzskaita piecus variantus, kā kompensēt šo iztrūkumu, un neviens no tiem nav patīkams.
Pirmais variants, kā kompensēt negūtos ieņēmumus, ir palielināt PVN likmi nepārtikas precēm. "Neapskaužu finanšu ministru, kas ko tādu piedāvās. Vairākas nozares, atsaucoties uz Covid-19 krīzes ietekmi, jau lobē PVN likmes samazinājumu tieši sev (grāmatas, ēdināšana un izmitināšana).
Kompromisa meklēšana ar katru nozari atsevišķi var atvērt Pandoras lādi ar vēl asāku nozaru lobistu cīņu par katru PVN procentpunktu.
Šajā gadījumā pastāv iespēja, ka mums būs nevis četri PVN likmju režīmi (21, 12, 5 un 0%), bet vēl vairāk, kas sarežģītu nodokļu administrēšanu, budžeta plānošanu, kā arī likmju pārmaiņu ietekmes izvērtēšanu," atzīst Krasnopjorovs.
Budžeta roba kompensēšanai var celt citus nodokļus. Krasnopjorovs norāda, ka divas galvenās nodokļu grupas ir patēriņa nodokļi un darbaspēka nodokļi. "Ja notiek patēriņa nodokļu plašs samazinājums, tad diez vai iztikt bez darbaspēka nodokļu (iedzīvotāju ienākumu nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas) paaugstināšanas. To neatbalstu, jo darbaspēka nodokļu celšana palielinātu strukturālo bezdarbu, "aplokšņu algu" īpatsvaru un tiešā veidā mazinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar ārvalstu ražotājiem - samazinātos eksports, palielinātos imports (jo ar PVN apliek tieši importu, ne eksportu)," norāda Latvijas Bankas ekonomists.
Nereāls šķiet arī variants samazināt valdības izdevumus. "Šajā gadījumā paredzu ilgas diskusijas, kādai tieši valdības funkcijai samazināt finansējumu (izglītībai, veselības aprūpei, glābšanas dienestam, ceļiem utt.). Turklāt tās visas ir sabiedrībai svarīgas funkcijas, katrai ir spēcīgs lobijs, kas katru gadu cīnās par finansējuma pieaugumu," piebilst Krasnopjorovs.
Ceturtais variants būtu palielināt valsts budžeta deficītu, tādējādi uzliekot lielāku valsts parāda nastu nākamajām paaudzēm. "Te vēlos uzsvērt, ka deficīta pieaugums ir pieļaujams tikai īslaicīgi - ārkārtas gadījumos, piemēram, kompensējot Covid-19 krīzes rādītās sekas. Tomēr pastāvīgs nodokļu samazinājums uz budžeta deficīta pieauguma rēķina nav ilgtspējīgs risinājums," norāda ekonomists.
Tāpat, protams, var izlikties, ka nekāda nodokļu ieņēmumu iztrūkuma nebūs. "Proti, mēģināt pierādīt, ka zemākas PVN likmes dēļ pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs tiktāl, ka nodokļu ieņēmumi nesamazināsies nemaz. Tās, protams, ir muļķības, jo pieprasījums pēc pārtikas ir neelastīgs attiecībā uz cenu izmaiņām. Piektais variants droši vien būtu vissliktākais, jo tas nozīmētu "negaidītu" nodokļu ieņēmumu iztrūkumu, kuru nāktos steigā lāpīt ar kādu no iepriekšminētajiem pasākumiem," atzīst Krasnopjorovs.
Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka ar domām par masveidīgu PVN samazināšanu aizrauties nevajadzētu, tāpēc ka, salīdzinot Rietumus ar Latviju, jāņem vērā arī nodokļu struktūra un prasības pēc labākiem publiskajiem pakalpojumiem, no kā izriet jautājums - kur un cik daudz celt nodokļus citviet.
"Primārais mērķis tomēr ir turpināt darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, kas varētu tikt īstenots, daļēji pārnesot uz patēriņu. Pētījumi, teorija min, ka nodokļi patēriņam rada mazāku negatīvo ietekmi uz izaugsmi nekā nodokļi darbaspēkam vai kapitālam. Un vispārējam PVN samazinājumam ir regresīva ietekme. Zema ienākuma mājsaimniecībām tieši pabalsti ir daudz efektīvāks pasākums," uzsver Gašpuitis.
Pieprasījums samazinātajai PVN likmei bija, ir un būs
Pieprasījums samazinātajai PVN likmei pārtikas produktiem ir liels, turklāt šajā jomā ir skaidri redzamas lobējošās grupas. Lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un tirgotāji šajā jautājumā ir visskaļākie un ar ļoti lielu regularitāti šo jautājumu aktualizē. Taču pārtikas nozare nav vienīgā, kas jau gadiem uzstāj uz PVN likmes samazināšanu. Iedzīvotāju parakstu vākšanas vietnē "manabalss.lv" līdzās pārtikai, PVN likmi samazināt vēlas arī izklaides un kultūras pasākumiem, bērnu precēm un pakalpojumiem, apkurei, zālēm un medikamentiem līdz 5%, jaunām auto riepām un vēl virknei preču un pakalpojumu. Skaidrs ir tas, ka PVN likmju jautājums noteikti aktualizēsies gan nākamā budžeta kontekstā, gan Saeimas vēlēšanu gadā.
