Viņš baidās, ka būs ar nabaga tarbu jāpaliek uz ielas. No Latvijas aizbēgušie bēgļi atgriežas, taču te - totāla bezcerība
Bēgļi, kuri pēc bēgļa statusa iegūšanas Latvijā, šovasar labākas dzīves meklējumos devās uz Rietumeiropu, pārsvarā Vāciju, sākuši atgriezties Latvijā. Viņu turpmākais liktenis šeit nav apskaužams – pabalsts drīz beigsies, viņiem nav ne darba, ne dzīvokļa. Vai viņiem nāksies dzīvot uz ielas?
Kurds Tariks Latiks no Irākas kopā ar sievu Anušu un sešiem bērniem bija viens no pirmajiem, kas Latvijā ieguva bēgļa statusu. Tomēr viņš līdz ar citiem vairākiem desmitiem bēgļu rudenī izlēma doties uz Vāciju. Tur darbs liegts, un vīrietis sakravājis somu un atgriezies Rīgā, vēsta lsm.lv. Tariks nu ir norūpējies par to, ka drīzumā vairs nesaņems pabalstu un to, ka var nākties dzīvot uz ielas.
Otrā bēgšana uz Latviju
Latvija šogad sāka uzņemt pirmos bēgļus Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros. Kopumā uz Latviju šogad pārvietotas vairāk nekā 150 personas. Daudzi no viņiem vēlāk devās uz Vāciju, cerot, ka tur ir lielākas iespējas iekārtot savu dzīvi. Tomēr viņu cerības neīstenojās. Vācijā darbu nevarēja atrast un nu viņiem jādomā, kā atkal iekāroties Latvijā. Tarikam tā pagaidām ir gandrīz neiespējamā misija un viņam var nākties ar nabaga tarbu dzīvot uz ielas.
„Sākumā sieva un bērni aizbrauca, pēc tam arī es devos uz Vāciju. Domāju, varbūt tur atradīšu darbu. Taču arī Vācijā nedod darbu. Vācieši teica, ka ar Latvijā izdoto bēgļa pasi drīkst strādāt tikai Latvijā. Vācijā neizdosies. Vācieši teica, ar šo pasi drīksti brīvi ceļot visā Eiropas Savienībā, bet strādāt nedrīkst. Tāpēc es atgriezos atpakaļ.
Šeit ir lētāka dzīvošana, bet drīz būs jau gads un man vairs nepienāksies bēgļa pabalsts, tad varēsim dzīvot uz ielas,” Tariks sūkstījās intervijā Latvijas Radio.
„Vācijā nevienam neesi vajadzīgs”
Vaicāts, kāds ir viņa noskaņojums, tiek saņemta atbilde - slikts. Pirms nedēļas Tariks devies apvaicāties par darbu vairākās ātrajās ēstuvēs. Tur esot darbs, bet viņam nav vajadzīgo latviešu valodas zināšanu, raksta lsm.lv.
„Ja šai valstij tas ir pieņemami, ka cilvēki guļ uz ielas, tad tā arī darīsim. Paskatīsimies, ko ar mani izdarīs. Es uzskatu, ka cilvēkam ir labāk nomirt vienreiz, nevis katru dienu,” nosaka vīrietis.
Kamēr Tarika ģimene vēl aizvien atrodas Vācijā, vīrietim, esot šeit, vispirms jāmeklē jauna mājvieta, tad darbs. Turklāt bērniem pārvākšanās rezultātā nācies skolā izlaist vienu mācību gadu.
Viņaprāt, ar līdzīgām problēmām saskarsies arī pārējās ģimenes, kas pašlaik atrodas Vācijā. Patiesībā gan Tariks, gan citi bēgļi tur nejūtas laimīgi, un ne tikai darba lieguma dēļ, raksta lsm.lv.
„Vācija ir ļoti liela. Citam citu satikt neizdodas. Vispār grūti. Vairāk nekā 60 cilvēku, kas šeit ir saņēmuši bēgļa vai alternatīvo statusu, ir aizbraukuši prom, jo šeit viņi nespēj izdzīvot. Vācijā, ja strādā „melnajā tirgū”, vari nopelnīt vismaz dzīvošanai. Mēs tagad gribam dzīvot Latvijā, un ne jau bagāti dzīvot, kā apkārt dzird. Mums nevajag, lai mums pieder mašīna un māja, bet gribam dzīvot. Viss. Vairāk neko,” Latvijas Radio sacīja Tariks.
Latviju kā mājas saviem bērniem kurdu bēglis labprāt izvēlētos arī tamdēļ, ka Vācijā rodas sajūta - tur neesi nevienam vajadzīgs, saka vīrietis.
Atgriezties dzimtajā Irākā viņš kategoriski negrib. Lai gan pagājis ilgāks laiks, kopš īstās mājas pamestas, Tariks aizvien pauž pārliecību, ka, atgriešanās viņam un ģimenei būtu nopietns dzīvības apdraudējums.
Šobrīd Tariks dzīvo pie paziņas un izmisīgi meklē darbu.
„Viņi paši sev iešāva kājā!”
Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš TV3 Ziņām par Tarika un viņam līdzīgo likteni teica:
„Lielā mērā viņi paši sev iešāva kājā! Ja reiz gribējās, kur ir labāk, kur naudiņa ir vairāk un kur dzīve ir krāsaināka un krāšņāka, nu – tā ir arī viņu atbildība… Viņi jau šeit nav cilvēki, kuri mums kā valstij ir vienkārši jāuztur, viņiem pašiem arī ir jāsadarbojas”.
Savukārt Iekšlietu ministrijā cer, ka Tarika fiasko darba meklējumos Vācijā kalpos kā signāls citiem Latvijā esošajiem bēgļiem – labāk tomēr kārpīties šeit pat nekā vēlāk sākt no nulles. Bēgļi par to brīdināti, taču nav klausījušies.
„Bēgļu otrais vilnis” – tā izveidojušos situāciju sauc Iekšlietu ministrijā, kas var radīt lielas problēmas – atkārtotajiem iebraucējiem pašiem uz savām kājām nostāties ir vēl grūtāk, un viņi var reāli palikt uz ielas.
* * *
Kasjauns.lv jau pirms pusgada rakstīja, ka Tariks patvēruma meklētāju vidū bija labi zināms – tā kā viņš prot runāt sešās valodās, viņš bijis vidutājs starp bēgļiem un vietējiem ļaudīm. Tad pat sociālās vietnes „Facebook” grupā „Gribu palīdzēt bēgļiem” bija publicēts uzsaukums palīdzēt atrast mājas Latvijā bēgļa statusu ieguvušai Tarika ģimenei, jo bija grūtības atrast mājvietu tik kuplai ģimenei ar tik daudziem bērniem. Egils Grasmanis, šīs feisbuka grupas izveidotājs, 10.decembrī publiskoja vēl kādu ierakstu, kuru parakstīja kā "Tarika draugs". Lūk, ko viņš saka:
VIDEO: Bēgļa statusa saņēmušie nevar atrast dzīvesvietu:
Kasjauns.lv/Foto: EPA/LETA