Skandalozais prokurors Cinkmanis iesūdzējis tiesā Latvijas Universitāti

Cinkmanis lūdz atcelt rektora lēmumu un apturēt tā sekas

Savā vairāk nekā 30 lappušu garajā iesniegumā Cinkmanis tiesai turpina apgalvot, ka nekāda plaģiātisma nav bijis, jo atbilstoši akadēmiskā godīguma vispārējām vadlīnijām plaģiātisms konstatējams, sasniedzot 30% no darba apjoma: “No pierādījumiem redzams, ka pieteicējs pie darba izstrādes strādājis patstāvīgi, vācis personīgi materiālus, bieži konsultējies ar darba vadītāju, kas liecina par patstāvīgu darbu.”

Tomēr turpinājumā viņš apšauba, ka vērtēšanas komisijā izskatītais bakalaura teksts vispār ir viņa rakstīts, jo darba oriģināls LU nav saglabājies, vienīgi pieejams elektroniskā veidā, tāpēc to kāds ir varējis arī modificēt. 

Cinkmanis arī apšauba LU Akadēmiskās ētikas komisijas priekšsēdētājas asoc. prof. Signes Mežinskas atzinumu, jo: “Mežinskas vērtējums par dažādu gradāciju pārkāpumiem ir acīmredzami subjektīvs vērtējums bez salīdzinošām atsaucēm un norādēm uz to, cik izplatītas šādas kļūdas ir citu bakalauru studentu darbos. Tāpēc šādi subjektīvi vērtējumi nevar kalpot par pamatu būtisku pamattiesību ierobežošanai.” 

Cinkmanis arī uzskata, ka “aizstāvēta diploma plaģiāta pēcpārbaudi un speciālas pārbaudes komisijas izveidošanu neparedz neviens normatīvs akts, kā arī neviena norma neļauj anulēt augstskolai zinātniskos grādus vai profesionālās kvalifikācijas”. 

Tāpat pieteikumā Cinkmanis ir uzsvēris, ka materiālus par iespējamo plaģiātu universitātei ir iesnieguši Māris Sprūds un Lato Lapsa, bet viņš savulaik ir bijis prokurors tieši pret Sprūdu uzsāktajā kriminālprocesā. “Pieteicējam un ikvienai personai ir pamats izdarīt secinājumus, ka LU saņemtie iesniegumi no abām minētajām personām par manu iespējamo plaģiātu ir tiešā veidā saistīti ar manu profesionālo darbību un iesniegti nolūkā diskreditēt mani kā valsts amatpersonu," tā Cinkmanis. Tāpat viņš pieteikumā apgalvo, ka teju vai puse no vērtēšanas komisijas komisijas locekļiem ir dažādu veidu interešu konfliktos un nevar būt objektīvi. 

Savukārt Sprūds intervijā “Jauns.lv” atzina: “Cinkmanis no manas lietas ir atstatīts būtiska pārkāpuma dēļ, taču lietā ir ļoti daudz dažādu procesuālu neatbilstību un ļaunprātību, kā arī klaju muļķību. Tā kā apšaubīt prokurora godīgumu es nevaru uzņemties, tad norakstīju to uz nepietiekami kvalitatīvas izglītības iegūšanu. Diemžēl mana nojauta izrādījās pareiza, un es šo aspektu noteikti izmantošu savai aizstāvībai.”

Pieteikumā tiesai Cinkmanis ir lūdzis arī LU pārsūdzētā administratīva akta darbību apturēt līdz laikam, kamēr stājas spēkā gala spriedums. Viņš raksta: “Lūgums ir motivēts ar apstākli, ka pieteicējs ieņem prokurora amatu organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā. Ja administratīvā akta darbība netiek apturēta, tad pastāv iespēja, ka pieteicējam var iestāties ļoti būtiskas sekas, kā rezultātā lietas izskatīšanai tiesā varētu vairs pat nebūt nozīmes. Proti, viņš varētu pazaudēt prokurora amatu. Savukārt tā darbības apturēšana nevienam nenodarītu nekādu kaitējumu.” 

Jāpiezīmē, ka prokurora alga kopā ar izdienas piemaksām sasniedz vismaz 4 tūkstoši eiro mēnesī. 

Pēc paskaidrojumu saņemšanas no LU Administratīvā tiesa nolēma šo Cinkmaņa lūgumu tomēr noraidīt, līdz ar ko lēmums par bakalaura grāda anulēšanu joprojām ir spēkā.

Kādu plaģiātismu konstatēja vērtēšanas komisija

Pēc LU Juridiskās fakultātes izveidotās komisijas gala lēmuma ir redzams, ka Cinkmaņa bakalaura darba “Valsts uzraudzība dienesta uzraudzība pār nosacīti notiesātājām personām” vismaz 30 lappušu saturs pilnībā vai daļēji ir uzskatāms par plaģiātu. Pārsvarā ir izmantoti vietnē "Atlants.lv" atrodamie materiāli par Probācijas dienesta funkcijām un izveidošanu. Tāpat bez atsaucēm izmantoti plaši fragmenti no tagadējās Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas vairākiem rakstiem žurnālā “Jurista Vārds”, kā arī šajā pašā žurnālā atrodamā autores E. Lodočkinas raksta “Lai probācija kļūtu par krimināltiesiskās politikas sastāvdaļu”. No šīm abām autorēm Cinkmanis “aizņēmies” 6 lappuses. Sava intelektuālā īpašuma izmantošanu  piedzīvojis arī Saeimas deputāts Andrejs Judins, no kura raksta “Kas ir nosacīta notiesāšana Latvijas Krimināltiesībās” nokopētas 4 lappuses. Izmantots arī viens maģistra un viens bakalaura darbs par probācijas tēmu, taču visvairāk cietis tieši Probācijas dienests, no kura 2007. gada pārskata bez atsaucēm darbā iekopētas 7 lappuses. 

Komisija ir norādījusi: “Daudzviet teksts izmantots, nedaudz to pārfrāzējot, bet saglabājot tajā esošās pareizrakstības kļūdas un pilnīgi identiskus izcēlumus slīprakstā. Vērtējot tika ņemts vērā, ka pieļautie pārkāpumi ir rupji un pieļauti lielā apmērā – gandrīz visā darbā. Turklāt vairums fragmentos, kuros konstatēts plaģiāts, ir saskatāms mēģinājums to slēpt, vietām mainot vārdus un teikumus. Tas apliecina, ka bakalaura darba rakstīšanas laikā darba autors ir apzinājies savas rīcības nepieļaujamību, savukārt šis apstāklis varēja traucēt komisijai plaģiāta savlaicīgā atklāšanā. Komisijai nešķita ticams Cinkmaņa skaidrojums, ka teksta sakritība, ieskaitot gramatiskās kļūdas, ir tikai nejaušība. Vienlaikus komisijai neradās šaubas par to, ka Cinkmaņa bakalaura darbu būtu rakstījusi kāda cita persona.” 

Ar maģistra darbu vēl viss nav beidzies

Komisija izskatīja arī Cinkmaņa maģistra darbu un secināja: “Ulda Cikmaņa maģistra darbā “Krāpšana nodokļu un nodevu iekasēšanas jomā”, kas aizstāvēts 2010. gadā, ir konstatējami visai būtiski trūkumi, taču plaģiāts tajā nav konstatējams.”

Jāatzīmē, ka vienlaikus ar šo komisiju prokurora veikumu pārbaudīja arī LU Akadēmiskās ētikas komisija un tās vadītājas asoc. prof. Signes Mežinskas atzinums lielā mērā sakrīt ar komisijas lēmumu. Tomēr jautājumā par maģistra darbu ir kāds interesants aspekts. Mežinska raksta: “Iespējams, ka maģistra darba 47.-54. lpp. ir izmantoti tulkoti teksta fragmenti no internetā pieejama avota angļu valodā (avots norādīts). Ja teksta lingvistiska ekspertīze pierādītu, ka lielas maģistra darba teksta daļas ir tulkotas no minētā avota, tas būtu klasificējams kā plaģiāts.” 

Neraugoties uz šo konkrēto norādījumu, pārbaudes komisija šādu lingvistisku ekspertīzi nav veikusi. Atbildot uz “Jauns.lv” jautājumu par šādas rīcības iemesliem, komisijas vadītāja Jautrīte Briede saka: “Komisija, kuras sastāvā bija arī vairāki profesori, pati izvērtēja darbu un pieņēma lēmumu. Visi komisijas locekļi bija iepazinušies ar abiem darbiem un komisijas sēdēs laikā izteica viedokli. Neatceros, ka kāds no komisijas locekļiem kādu darbu būtu vērtējis atšķirīgi. Komisijas locekļi bija izdarījuši tos pašus secinājumus, ko eksperte Mežinska, arī pirms viņas atzinuma saņemšanas. Lingvistiskā ekspertīze nebija nepiciešama, jo bija redzams, ka darbā vietām trūkst atsauču tur, kur tam jābūt.”

Te gan jāpiezīmē, ka komisijas vadītājas atmiņa viņu ir pievīlusi, jo “Jauns.lv” ir zināms, ka vairāki komisijas locekļi bija par to, ka anulējams arī maģistra darbs un balsojums par šādu gala lēmumu nebūt nebija vienbalsīgs. Tāpat “Jauns.lv” ir zināms, ka jau pieminētajai Akadēmiskās ētikas komisijai šāda lingvistiskā ekspertīze kopā ar citiem papildu materiāliem tomēr ir iesniegta un to sākotnējā izvērtēšana varētu notikt septembrī. 

Jāatzīmē, ka daudzviet pasaulē pārkāpumiem akadēmiskā godīguma jomā nav noilguma un nupat pirms mēneša Berlīnes mēra amata kandidātei Franciskai Gifajai par plaģiātismu ir anulēts 2009. gadā iegūtais doktores grāds. Līdzīgas aizdomas savulaik bija arī saistībā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, taču Hannoveres universitāte viņu attaisnoja, atzīmējot, ka darbā ir būtiski trūkumi atsauču norādīšanas jomā.