Lietuvas un Igaunijas prezidentes varētu pretendēt uz NATO ģenerālsekretāra posteni
Uz nākamā NATO ģenerālsekretāra posteni varētu pretendēt vairāki kandidāti, kuru vidū ir arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, vēsta izdevums “Politico Europe”.
Kā vēsta LSM.lv, NATO ģenerālsekretāra amatā kopš 2014. gada darbojas bijušais Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs, kura pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada septembrī. Tas nozīmē, ka līdz nākamā gada pavasarim vai vasaras sākumam NATO dalībvalstīm vajadzētu vienoties par labāko kandidātu, kas varētu uzņemties NATO līdera pienākumus pēc Stoltenberga.
“Politico Europe” vēsta, ka pirmoreiz alianses vēsturē šo posteni varētu uzticēt sievietei, iespējams, no Austrumeiropas. Izdevums, atsaucoties uz saviem avotiem, nosauc trīs reālas kandidatūras: bijušo Horvātijas prezidenti Kolindu Grabaru–Kitaroviču, bijušo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un tagadējo Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.
Paredzams, ka savus kandidātus uz ietekmīgo amatu izvirzīs arī citas NATO dalībvalstis.
Spītējot pandēmijai, Rīgā viesojas Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida
Latvijai un Igaunijai ir kopīgi mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, tāpat uz pilnīgu neatkarību enerģētikas jomā no Krievijas, pēc tikšanās ...
Analītiķi spriež, ka Baltijas valstu politiķes izvirzīšana šim amatam varētu tikt uztverta kā pārāk naidīgs solis attiecībā pret Krieviju. Piemēram, Grībauskaite pēc Maskavas agresijas pret Ukrainu nosauca Krieviju par “teroristisku valsti”.
“Politico Europe” uzskata, ka ASV prezidents Džo Baidens gribētu normalizēt attiecības starp Rietumiem un Krieviju, tādēļ NATO ģenerālsekretāra amatam varētu atbalstīt kandidātu, kas nebūtu tik ass izteikumos pret Maskavu.
