Mercendarbes muižā izstādīta Baldones skolēna Teo iespaidīgā Rīgas leģendāro porcelāna trauku kolekcija

Izstādē aplūkojams liels skaits dažādu porcelāna un fajansa trauku: servīzes, karafes, deserta trauki, vāzes, dekoratīvas formiņas un citi. Vairums no tiem ražoti Rīgas porcelāna rūpnīcā, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā, kā arī Jesena porcelāna fabrikā. Apmeklētājiem īpaši interesanti aplūkot arī pazīstamu autoru, piemēram, Zinas Ulstes, Beatrises Kārkliņas un Levona Angadžanjana, darbus.

Porcelāna "bērnības garša"

Lai arī Teo Ralfam Jēkabsonam vēl nav 18 gadu, viņš jau izveidojis iespaidīgu kolekciju, kurā ir vairāk nekā 1000 dažādu Rīgas porcelāna trauku. Pie tam viņš ne tikai kolekcionē traukus, bet arī pats tos apglezno, interesējas par to vēsturi un apgūst trauku restaurāciju. Mercendarbes muižā apskatāma pati Teo Ralfa Jēkabsona vākuma esence – ap simts trauku, tajā skaitā ap 30 servīžu paraugu un pilnas servīzes, šķīvīši, suvenīri un figūriņas. Muzejā uzsver, ka viņš ir jaunākais izstādes veidotājs tā vēsturē.

Jēkabsona kolekcijas aizsākums meklējams 2015. gadā, kad viņš no vecvecmāmiņas Viktorijas un vecmāmiņas māsas Antoņinas, kura savulaik strādājusi Rīgas porcelāna rūpnīcā par apgleznotāju, atstāja mantojumu ar Rīgas porcelānu. Ikkatram eksponātam nāk līdzi kāds stāsts ar gadaskaitļiem, autoru vārdiem un ražošanas noslēpumiem.

Senākie kolekcijas priekšmeti saistās ar Kuzņecova un Jesena ražojumiem 19./20. gadsimta mijā, bet jaunākā daļa – ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad, izstaigājot likvidētās Rīgas porcelāna fabrikas (tagad – tirdzniecības centrs „Akropole”) pamestos korpusus, ieraudzītas neapgleznoto porcelāna trauku kaudzes.

Veidojot savu kolekciju, Baldones skolēns nonācis pie atziņas, ka šie trauki, kas nereti glabājušies viesistabas trauku skapī un lietoti tikai īpašās svētku reizēs, nu veido savdabīgu „bērnības garšu”, tādu kā nerakstītu vēsturisko atmiņu.

Interesanti, ka pēc vidusskolas beigšanas jaunais baldonietis iecerējis studēt vēsturi un ķīmiju, un tas saistās ar porcelānu. Vēsturi vēstures dēļ, bet ķīmiju tādēļ, lai izprastu porcelāna tapšanas brīnumu.

Savukārt nākammēnes Jēkabsona kolekcija būs skatāma Olaines muzejā. Pats tās autors vēsta: „Ja kāds nav paspējis apskatīt Baldonē, tad droši varēs braukt uz Olaini. Būs jauni eksponāti kā „Tauta”, „Anna”, „Aija-1”, „Jūrmala” un citi neredzēti. Prieks organizēt kaut ko tādu.”

Mati cēlās gaisā no salduma

Gatavojoties jaunā un ambiciozā porcelāna kolekcionāra izstādei, Olaines muzejs aicina olainiešus dalīties ar saviem īpašajiem porcelāna stāstiem. Ar tādu jau dalījusies muzeja direktore Liene Johansone:

„Pēc mammas māsas aiziešanas mūžībā atmiņā uzausa spilgts un humora pilns sižets no bērnības. Viesojos pie tantes, man kādi gadiņi seši. Biju ārkārtīgi kautrīgs bērns, tādēļ vienmēr, kad viņa cienāja ar “kafiju”, pacietīgi saņēmu sevi rokās un to pieveicu.

Iespējams tādēļ, ka viņai pašai nebija bērnu, bija izveidojies stereotips, ka bērniem garšo saldumi un “kafijas” recepte bija aptuveni šāda: oranžpumpainajā Rīgas porcelāna fabrikas kafijas tasītē pustējkarote kafijas un aptuveni septiņas karotes ar iebiezināto pienu. Mati cēlās gaisā no salduma, bet es vienmēr izdzēru un teicu, ka garšo. Tagad šāda krūzīte man mājās kalpo par atmiņu no skaistās un saldās bērnības, un mammas māsu, kas tagad mani vēro no mākoņmaliņas!”