Dziesmu svētkos bērni veica tādu kā vergu darbu, atzīst tiesībsargs

Jansons intervijā laikrakstam „Diena” norādījis, ka Dziesmu un deju svētku organizatoriskā puse nebija demokrātiska un atgādinājis, ka arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta - Riekstiņa norādījusi, ka atsevišķos gadījumos kolektīvu vadītāju attieksme pret bērniem ir vardarbīga - vai nu uz robežas, vai pārsniedzot likumā pieļaujamo.

„Kaut kas tajā organizatoriskajā pusē bija stipri pārspīlēts, rezultātā bērni veica tādu kā vergu darbu,” teica Jansons.

Komentējot svētku izpilddirektores Agras Bērziņas izteikumus, ka paši bērni ir atbildīgi par laicīgu gulētiešanu, tiesībsargs uzsver, ka tā ir pasākuma organizatoru atbildība. „Arī loģistikai jābūt jēdzīgai - nedrīkst būt tā, ka bērniem jāpulcējas pulksten 7.30, lai gan pats pasākums sākas tikai 10.00. Dzirdēts par vairākiem šādiem gadījumiem, un tas nozīmē vienīgi to, ka organizatori loģistiku veidojuši tā, kā ērtāk pašiem,” viņš izteicis pārmetumus svētku organizatoriem.

Jansons uzsver - svētku organizatori, diriģenti un ierēdņi par savu darbu saņem atalgojumu, un viņiem nodrošināts viss nepieciešamais, bet bērni tikuši izmantoti. „Rīkojot svētkus, jāņem vērā visi apstākļi un nedrīkst domāt tikai par baudas gūšanu mākslinieciskajai virsvadībai un sabiedrībai - jādomā arī par bērniem,” saka tiesībsargs.

Tiesībsarga izmisuma solis

Tiesībsargs pieļauj, ka daudzi svētku organizatori saņemtu arī prēmijas, kāds varbūt pat ordeni, ja vien plašsaziņas līdzekļos neparādītos kritiska informācija par organizatoru neizdarībām un bērnu masveida ģībšanu ģenerālmēģinājuma koncerta laikā. „Viņi nav vergi. Viņi ir tie, kuri nodrošina šos svētkus,” bērnus aizstāv Jansons.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka tiesībsargs vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un Ministru kabineta, lūdzot vērtēt XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atbildīgo amatpersonu rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Šādu vēršanos Jansons nosaucis par „izmisuma soli”, jo reālā situācija bērnu tiesību jomā ir kritiska, kaut gan „uz papīra” viss ir vislabākajā kārtībā.

„Svētku organizēšanas laikā nav bijis labas koordinēšanas un menedžmenta, lai gan katrs varbūt darīja labāko, ko spēja. Dziesmu un deju svētkos runa ir par slodzēm, kādas bērniem pieļaujamas, - likumā skaidri un gaiši pateikts, ka šāda veida pasākumos tām jābūt pēc analoģijas kā mācību procesā skolā. Punkts,” norāda Jansons.

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka 11.jūlija vakarā, kad Mežaparka estrādē notika Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.

Tikmēr svētku organizatori uzskata, ka bijis izdarīts viss, lai svētki būtu droši.