Zemgales mēru nedarbi un kriminālā pagātne: jaunekļa piekaušana, malumedības, kolhoznieka metodes, Jēkabpils “ragi”
Pie jauniem vai tiem pašiem vecajiem pašvaldību vadītājiem tikušas arī visas septiņas Zemgales pašvaldības. Visskandalozākais pašvaldības vadītājs noteikti meklējams Vircavas pusē – Ziedonis Caune, kura kontā ir gan sods par kāda jaunieša piekaušanu, gan apvainojumi malumedniecībā un citas ķezas.
Savukārt Jelgavas mēru Andri Rāviņu oponenti pielīdzina Baltkrievijas diktatoram Lukašenko – abi iemīļojuši “kolhoznieku stilu”. Tomēr tik asiņaini, kā Baltkrievijā, jau nu gan mūsu Zemgales metropolē nav. Ragus mēģināja, mēģina un arī mēģinās uzlikt Jēkabpils Ragainim, kuram nu būs jāvada valstī vissadrumstalotākā vietvara. Pārējie Zemgales pašvaldību vadītāji gan tik lielās nepatikšanās nav iekūlušies.
Jelgava – Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienība). Jelgavā atkal valdīs teju vai asiņains diktators ar cieto kolhoznieka tvērienu, tā, pēc visa spriežot, var padomāt, jo opozicionāri Jelgavā pēdējās divas gadu desmitgades pie varas grožiem esošo bijušo kolhoza “Avangards” galveno inženieri Rāviņu bieži vien salīdzina ar mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas diktatoru Lukašenko. Arī Rāviņa vadības stilu salīdzina ar “kolhoznieka metodi”. Tomēr tik traki jau nav – Jelgavas ielās vardarbība nesit augstu vilni, tanki pa tām nebraukā, un Rāviņš nemaz tik visvarens savā nesodāmības oreolā nevar justies. Bijusi arī viņam šāda tāda saķeršanās ar likumu.
Piemēram, 2005. gada martā bijušajam prezidenta Gunta Ulmaņa padomniekam un zemkopības ministram Rāviņam Finanšu policija krimināllietā par maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” bilances aktīvu iznomāšanu piemēroja aizdomās turamās personas statusu un aizliedza mainīt dzīves vietu. Rāviņš gan to visu saistīja ar priekšvēlēšanu trakumiem, bet Zemgales apgabala tiesas prokurore konstatēja, ka Rāviņa aizturēšana un aizdomās turamās personas statusa noteikšana krimināllietā par krāpšanu esot bijusi nepamatota.
Arī pēc tam pilsētu ik pa laikam satricina kāds skandāliņš, piemēram, par autobusu iepirkumu vai atkritumu apsaimniekošanu, pie kuru atsevišķiem uzņēmējiem “labvēlīgajiem lēmumiem” it kā roku pielicis pats pilsētas galva, bet Rāviņa krēslu tas nav spējis saļodzīt.
Taujāts par to, vai iepriekš viņš pilsētas vadībā pieļāvis arī kādas kļūdas, Rāviņš atbildējis: “Kļūdu nav. Varbūt maziņas kaut kādas…”
Aizkraukles novads – Leons Līdums (Vidzemes partija). Aizkraukles novadā vēlēšanās triumfējis līdzšinējais novada domes priekšsēdētājs Līdums, kurš savulaik bijis arī Saeimas deputāts, bet pirmo reizi par novada mēru ievēlēts pirms 11 gadiem. Nekādi lielie skandāli un tiesas darbi ar viņu nav saistīti. Kā jau pēc profesijas matemātikas skolotājs, viņš visu droši vien māk pareizi aprēķināt un salikt pa plauktiņiem. Fiziķi un matemātiķi Līdumu jau varētu pieskatīt pie “fizmatu mafijas”, bet, atšķirībā no Latvijas valdības gaiteņos it bieži soļojošiem “fizmatiem”, viņš izglītību ieguvis nevis Latvijas, bet gan Daugavpils Universitātē.
Bauskas novads – Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība). Savukārt par Bauskas novada mēru kļuvis nu jau likvidētā Rundāles novada vadītājs Okmanis, kura reputācija, tāpat kā kaimiņkolēģiem no Aizkraukles un Dobeles, nav aptraipīta.
Dobeles novads - Edgars Gaigalis (Nacionālā apvienība). Arī par Dobeles novada vietvaras priekšnieku kļuvušajam Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra saimniecības vadītājam Gaigalam biogrāfijā nav kauna traipu, kā nekā taču kristietis – viņš vienlaikus ir arī Latvijas Kristīgo skautu organizācijas valdes loceklis.
Jelgavas novads – Ziedonis Caune (Latvijas zemnieku savienība). Bet Jelgavas novada domes priekšsēdētājs no 2009. gada Caune, kurš pirms tam pabijis Vircavas pagastveča mundierī, gan nevar lepoties ar tik neaptraipītu reputāciju. Kādreizējais paju sabiedrības “Rosme” priekšsēdētājs, būdams Jelgavas novada vadītājs, ir spējis pamatīgi sašmucēt savu reputāciju, bet vienmēr no visām ķezām izkūlies sveiks un vesels.
2011. gada februārī, saistībā ar malumedībām Platones pagastā, tika pārbaudīta viņa iespējamā līdzdalība tajās. It kā visi pierādījumi bija – motocikls, bise…, bet Lauksaimniecības universitātes veterināru ekspertīze pierādīja “ka nevienai no notikuma vietā izņemtajām stirnām kā nāves cēlonis nav šauti ievainojumi”.
Pēc diviem gadiem viņš jau nevēlējās maksāt sodu par savas dienesta automašīnas novietošanu „zem zīmes” pie Jelgavas pils. 2013. gada oktobrī Caune teicās, ka jaudīgais apvidus auto, ko nomās pašvaldība, nav paredzēts viņam, bet gan citām pašvaldības iestādēm, piemēram, glābšanas dienestam, lai vilktu laivas. Bet vēlāk izrādījās, ka ar to braukāja pats novada šefs.
Caune savulaik nopelnīja arī 280 eiro lielu sodu par kāda jaunieša piekaušanu tāpēc, ka viņš neesot ievērojis ceļu satiksmes noteikumus.
Caune ir skandālus un nepatikšanas pievelkošs amatvīrs, un viņa vārds ik pa laikam figurē ne visai glaimojošās un patīkamās lietās. Tā, piemēram, īsi pirms nesenajām pašvaldību vēlēšanām Jelgavas novadā šņakarēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas auditori, kuri meklēja pārkāpumus un nesmukumus Jelgavas novada komunālajā saimniecībā. Caune šo ministrijas rīcību vērtēja kā politisko pasūtījumu - gaidot revidentu ziņojumu, novada pašvaldība jau iepriekš pauda bažas, ka ārkārtas finanšu revīzija, šķiet, ir tikai instruments un iegansts valdošās varas politiskajiem spēkiem izspēlēt apzinātu “šaha gājienu”, pirms pašvaldību vēlēšanām apšaubīt pašreizējās pašvaldības vadītāju darbu, kā arī atrast ļoti mērķētu provokāciju un sabiedrībā ažiotāžu izraisošas aizdomas.
Jēkabpils novads – Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija). Nepateicīgs, savā ziņā pat krimināls uzdevums būs Jēkabpils novada domes priekšsēdētājam Ragainim, kuram būs jāvada valstī vissadrumstalotākā pašvaldība, kuras 19 domnieku krēslos sēdēs deviņu dažādu partiju pārstāvji. Tas viss liecina par to, ka pār Jēkabpils domnieku galvām līs pārmetumu un apvainojumu lavīna, jo politiskie opozicionāri viņiem būs, cik tik uziet. Ragainis to jau ir piedzīvojis.
Pēc ilggadīgā Jēkabpils mēra Leonīda Salceviča aiziešanas no pilsētas galvas amata Ragainis par domes priekšsēdētāju kļuva 2017. gadā, bet pēc diviem gadiem no šī amata jau tika gāzts. Astoņu deputātu argumentus par atbrīvošanu no amata domes priekšsēdētājs nosauca par smieklīgiem, un, pēc viņa domām, argumentu praktiski nebija: “Pārmet, ka esmu nekomunikabls. Tas ir absurds! Jebkuras pašvaldības pārstāvis un jebkurš deputāts var apliecināt, ka ar mani iespējams komunicēt, nevienam priekšā durvis neesmu aizcirtis.”
Savukārt Ragaiņa pēctecis Aivars Kraps sava priekšteča darbības stilu raksturoja: “Šo divu gadu laikā es neredzēju, kādā virzienā mēs ejam, kā pašvaldība attīstās. Bet domes priekšsēdētāja uzdevums ir parādīt vīziju.” Domes sēdē neuzticību izteikušie deputāti mēram pārmeta nespēju komunicēt un deputātu priekšlikumu ignorēšanu.
Tukuma novads – Gundars Važa (Latvijas Reģionu apvienība). Īsi pirms vēlēšanām no nacionāļiem pie reģionāļiem pārbēgušajam Engures novada domes priekšsēdētājam Važam nu būs jāvada paplašinātais Tukuma novads, kuram nu pievienota arī Engure. Nekādu lielu nedarbu un skandālu Važas darbībā nav bijuši.
Pārkāpumu datu bāzēs var vien atrast, ka Važam Valsts ieņēmumu dienests pirms trim gadiem izteicis mutvārdu aizrādījumu par Valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktā kārtībā.
Jauns.lv jau izvētīja Vidzemes pašvaldību vadītāju kriminālo pagātni. Turpmāk ielūkosimies arī Kurzemes un Latgales pašvaldību vadītāju “nerātnību” sarakstos.
