Ventspils pusē apēd suni, Ošupē noplosa teļu. Vai jāsāk baidīties no agresīviem vilkiem?
Pēdējās nedēļās aizvien biežāk parādās satraucošas ziņas, ka vienā vai otrā Latvijas pusē manīti nekaunīgi un agresīvi vilki. Viņi plosa un apēd aitas un suņus, nebaidoties no tuvās cilvēku klātbūtnes un trokšņošanas, piemēram, meža tehnikas. Satraukti ieraksti sociālajos tīklos brīdina teju vai no vilku ofensīvas. Jauns.lv skaidro, vai ir droši līgot meža malā, vai jāņotājiem neuzbruks satrakojies pelēcis?
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis gada sākumā lēsa, ka Latvijā varētu būt ap 600-700 vilku. Un šis varētu būt laiks, kad vilki mūsu mežos sāk parādīties aizvien vairāk. Patiesībā īstajam “vilku laikam” vajadzētu būt jūlija sākumā. Vilcenēm bērni dzimst maija sākumā, un jau pēc diviem mēnešiem pieaugušie vilki jaunos vilcēnus sāk ņemt līdzi medībās. Ap šo laiku jaunie vilcēni arī sāk iepazīt apkārtni un mežu, un jāteic samērā droši, jo vilku medību sezona sākas tikai 15. jūlijā.
Tomēr aptuveni mēnesi pirms vilku medību sākuma viena pēc otras sāka parādīties ziņas par vilku “nedarbiem” Latvijas ārēs. Līdz ar to daudziem, sevišķi jau pilsētniekiem, radās jautājums – vai var droši doties uz laukiem un līgot, vai jāņotājus neķers trieka, kad pēkšņi pie ugunskura parādīsies kāds pelēcis?
Vilku uzbrukumi
Lūk, tikai dažas ziņas par pēdējiem vilku uzbrukumiem:
* Maija sākumā Ventspils novada Staldzenes mežā vilks nokoda un pusdienās notiesāja suni, pāri atstājot tikai ķepas un galvu.
* 19. maijā vilks saplosīja teļu zemnieku saimniecības “Gaigalieši” ganībās Madonas novada Ošupes pagastā.
* Jūnija vidū kāds vilks Subatē ienācis mājas pagalmā un uzbrucis sunim. Mājas mīlulim gan izdevies izglābties.
Par vilku iespējamajiem uzbrukumiem satraukušies arī sociālo tīklu lietotāji:
Tas tur viens gadījums vienreiz gadā. Latvijā vairāk cilvēkus uz ielas nošauj vai medībās, kā vilki uzbrūk cilvēkiem. Vilks nedomāju ka no labas gribas nāk sētā un kož cilvēkiem. 🙂 Varbūt @SkujaVilnis var atbildēt, vai vilki un lapsas uzbrūkt labprātīgi cilvēkiem?
— Trollfluencers (@sportamute) May 14, 2021
Mednieki kultivē bailes no vilkiem?
Zoologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Mag.biol. Vilnis Skuja Jauns.lv skaidroja:
“Vilki vairojas vienreiz gadā un tāpēc tā pēkšņi pieauguši vilki nevar parādīties. Pašreizējā “ažiotāža” ir saistīta ar vairākām lietām, un viena no tām ir tā, ka sabiedrība tagad apšauba vilku medību lietderību – ir kas vispār iestājas pret vilku medībām un tad ir tie, kas apšauba, vai viņi tik daudz ir jāmedī. Un no otras puses ir nobažījušies mednieki, kas grib vilkus medīt, un tāpēc mobilizējušies, lai sabiedrībā radītu attiecīgo noskaņojumu, kas nepieciešams, lai cilvēki baidītos no vilkiem un tādēļ neietu mežā.
Pēdējos gados nekāds liels vilku pieaugums nav noticis. Varbūt tikai agrāk cilvēki tā īpaši neziņoja par vilku “darbiem un nedarbiem”.
Bet parasti jau kāds procents no visiem vilkiem bēdu stāstiem – par viņu uzbrukumiem gan aitām, gan suņiem ir “pierakstīts”. Tur var būt visādi…
Bet nenoliedzams fakts ir tas, ka suņi vilkam garšo. Un, ja cilvēki staigā pa mežu ar savu nepieskatīto suni, tad tas ir pavisam normāli, ja kādreiz to suni apēd kāds vilks. Savi suņi ir jāpieskata!
Vilks manā ieskatā ir dzīvnieks, kas jāmedī. Un vispirms būtu jāmedī tie vilki, kas nāk uz apdzīvotajām vietām, kas izraisa tos postījumus, nevis vienkārši atšaujot vilkus. Tā “uz dullo” šaujot ļoti bieži tiek izjaukta vilku bara struktūra un no vilku cilts izkrīt kāds īpatnis. Vilki dzīvo tādos kā ģimeņu klanos. Vilku barā ir noteikta hierarhija, un, kad nošauj veco vilku, jaunie bieži vien spiesti kļūt par klejotājiem.
Jaunu vilkā barā nepieņem, tur valda nežēlīgi likumi. Tāpēc rodas vilki – “brīvie aģenti”, kas palikuši bez pieskatīšanas un nāk klāt cilvēkiem.
Vilku barā valda karš, un tuvāk pie cilvēku apdzīvotajām vietām no bara padzītais vilks jūtas mierīgāk. Ar šo šaušanu “uz dullo” tiek izjaukta vilku organizācija un iestājas zināms sajukums. Un kā pie visām reformām, zemes maiņām un mērnieku laikiem var parādīties arī kādas negatīvas iezīmes.
Vilks jāmedī, lai viņš izjustu bailes no cilvēka, tāpat, kā tas darīts līdz šim. Vienīgi mēs varētu strīdēties par to skaitu, kas tiek nomedīts.
Bet cilvēkiem, jāņotājiem no vilkiem nevajadzētu baidīties. Pēdējos daudzos gadu desmitos nezinu nevienu gadījumu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā, kad vesels vilks, es uzsveru – vesels, jo traks dzīvnieks ir traks, būtu uzbrucis cilvēkam. Mūsu vilki aizvien no mums ļoti, ļoti baidās – baidās gan no jāņotājiem, kas mežā bļaustās un dzied, gan no tiem, kas klusu lavās pa mežu. Vienalga vilks no cilvēka laidīsies prom”.
- Tātad it kā bailes no vilkiem kultivē mednieki?
- Mednieki grib atbalstu no sabiedrības, jo viņi ļoti nobijušies, ka samazinās atšaujamo vilku limitu, ekstrēmākā variantā viņi baidās, ka vilku medības aizliegs vispār. Bet domāju, ka Latvijā tas nedraud.
Bet, tā kā medniekiem ir pieejami plašsaziņas līdzekļi, nemaz nerunājot par to, ka daudzi mednieki ieņem ļoti prominentus amatus, viņi visos veidos cīnās par vilku medībām. Bet vienlaikus zemniekam jāpadomā arī par to, vai viņš visu izdarījis, lai vilks neiekļūtu aitās. Kā arī par to: ja tu dzīvo viens pats meža mājā, kur visapkārt daba, tad nevajadzētu suni atstāt vienu pašu piesietu pie ķēdes, pie kādas “budkas”. Jādomā arī par suņa drošību, labs saimnieks nelaidīs viņu vienu klejot pa mežu.
Jāatgādina, ka mūsdienu Eiropā vilki ir aizsargājama suga, bet vairākās valstīs, kur to populācija sevišķi izplatījusies, tos atļauts medīt, arī Latvijā. Mūsu valstī jau vairākus gadus pēc kārtas katru sezonu ļauts nomedīt 280 vilku.
