Trūkst datu par pedagogu vakcinēšanos dažādās skolās un reģionos

“Mums ir jābūt drošiem līdz rudenim, kad atkal vērsies vaļā skolas, un šoreiz mēs nedrīkstēsim slēgt ciet skolas, manuprāt. Mums ir jābūt gataviem, lai mēs atkal nepārpildītu mūsu slimnīcas. Vakcinācija ir galvenais pasākums, kas mums pa vasaru ir jārealizē. Īpaši riska grupā,” tā maija beigās teica infektologs Uga Dumpis, kurš aizvadītajā ziemā bija viens no padomniekiem, izvēloties ierobežojumu stratēģiju epidēmijas iegrožošanai.

“Tas, ka prioritāte visai valdībai, ne tikai Izglītības ministrijai, ir mācības klātienē, tas jau ir signāls, protams, par to, ka neatkārtosim iepriekšējā mācību gada kļūdas, kur arī salīdzinoši pie zemiem rādītājiem tika aizvērtas skolas, līdz kam mēs tālāk nonācām, ka tās bija arvien jāpatur slēgtas,” saka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Aizvadītajā mācību gadā tūkstošiem pamatskolu un vidusskolu skolēnu Rīgā un Latvijas lielākajās pašvaldībās skolās klātienē pabija vien nepilnas 30 dienas – līdz rudens brīvlaikam. Šobrīd, kad saslimšanas rādītāji krīt, apņemšanās neko tādu neatkārtot, ir gandrīz vienbalsīga.

Taču vakcinācija, uz ko balsta lielākās cerības, neiet pietiekami raiti. Līdz 16.jūnijam bija vakcinējušies tikai 41 998 jeb 51% no visiem izglītības iestādēs strādājošajiem.*

Papildus vakcinētajiem var pieskaitīt 3525 izglītības iestāžu darbiniekus, kuri izslimojuši Covid-19 laikā no šā gada marta līdz jūnijam.

Rādītāji no skolas uz skolu var būt ļoti atšķirīgi. Piemēram, Siguldas valsts ģimnāzijā vakcinēti 87 procenti pedagogu, Kandavas Mīlenbaha vidusskolā – 85 procenti, bet Pļavniekkalna sākumskolā – tikai 43 procenti. Precīzi dati par katru skolu, katru pašvaldību vai vismaz reģionu, šobrīd nemaz nav pieejami.

“Man šobrīd informācija ir tādā intuitīvā līmenī - cik es neformāli runāju ar dažādām gan pedagogu organizācijām, gan šodien ar arodbiedrību, gan Pašvaldību savienību, bet es esmu pieprasījusi šos datus, cik mēs varam iegūt detalizēti par katru skolu,” saka Muižniece. Neformālas sarunas ar dažādu organizāciju pārstāvjiem liek pieņemt arī to, ka no pedagogiem visgausāk vakcinējas pirmsskolas un sākumskolas posmā strādājošie. Pieprasīti dati arī SPKC, lai uzzinātu arī Covid-19 pārslimojušo pedagogu skaitu.

Gan skolotāju arodbiedrības, gan izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji norāda uz problēmām ievākt ziņas par vakcinēšanos, ar ko saskārusies daļa skolu. Tādēļ viņi aicina radīt juridisku pamatojumu, kas ļauj ievākt ziņas par vakcinēšanās statusu.

“Šobrīd arī ir daži pārmetumi vadības virzienā - redz, mēs tur esam apkopojuši kaut kādas tabulas, prasījuši darbiniekiem, kad viņš vakcinēts, kurā datumā, ar kādu vakcīnu. Un mums krata ar pirkstu: “Rūdolf, vai tu to drīkstēji darīt, jā, Rūdolf, uz kāda normatīvā akta pamata?”Tā kā to mēs gaidām,” saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Detalizētus datus par pedagogu vakcinēšanos nevar iedot arī Rīgas pašvaldības atbildīgā iestāde. Tikai trešdaļā Rīgas skolu vakcinējusies 60 un vairāk procenti pedagogu. Bet desmitajā daļā skolu vakcinēta vien trešdaļa. Viskūtrāk vakcinācijas process notiekot mazākumtautību skolās.

“Par datiem runājot, pirmām kārtām, pedagogam ir tiesības savus datus neizpaust, un tā ir vislielākā grūtība. (..) Statistika uz šo brīdi ir tāda, ka mēs lielā mērā strādājam ar skolu direktoriem un informācija ir tā, ko sniedz skolu direktori. Mums ir vismaz trešā daļa Rīgas skolu, kur ir pat 60 un 70 un vairāk procenti vakcinēto. Bet mums ir arī kādi 10% skolu, kur mēs varētu teikt, jā, šie 30% mūs īsti neapmierina,” saka Rīgas domes IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.

Par datu iegūšanu nesūdzas Latvijas otrās lielākās pilsētas, Daugavpils Izglītības pārvalde. Te cer, ka līdz rudenim būs vakcinēti 73 procenti pedagogu. Jau tagad vakcinēti pilnībā, daļēji vai pieteikušies vakcinācijai ir puse Daugavpilī strādājošo pedagogu. Bet aptuveni ceturtā daļa pateikusi, ka neplāno vakcinēties (27%).

Bēdīgāka aina ir starp tehniskiem darbiniekiem – no tiem negrasās vakcinēties 46 procenti. Vakcinējušies vai ir pieteikušies vakcīnai 31 procents, bet vēl 23% to plāno izdarīt līdz 1.septembrim.

Daugavpils izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova saka: “Mēs uzskatām, ka mums uzticēšanās līmenis starp vadītājiem un darbiniekiem ir gana augsts, jo šo informāciju es esmu ieguvusi no iestāžu vadītājiem, kuri savukārt painteresējušies no saviem darbiniekiem. Jā, mēs nevienu nespiežam, mēs nevienam nedraudam ar to, ka tas varētu būt atlaists no darba. Mūsu sauklis, pie kura mēs pieturamies - es vakcinējos, lai bērni varētu atgriezties uz skolu, mērķējot uz to sabiedrisko un pilsonisko atbildību.”

Mērķtiecīgu kampaņu, lai veicinātu vakcinēšanos, līdz šim nav bijis ne no Izglītības ministrijas puses, nedz no Rīgas Izglītības departamenta, nedz no skolotāju arodbiedrības puses. Lielākoties skolotāji uzrunāti pastarpināti, caur skolu direktoriem. Izņēmums ir Neatkarīgā izglītības biedrība. Tā, jau iepriekšējās aptaujās redzot, cik maz skolotāju vispār būtu gatavi vakcinēties, savu kampaņu uzsākusi februārī. “Sākām ar to, ka mēs pilnīgi visām Latvijas skolām izsūtījām vēstules, kur bija pievienoti klāt mūsu izstrādātie video. Tur bija par vakcināciju tieši no zinātnieku viedokļa un par kritisko domāšanu, nu cik mēs katrs esam atbildīgs vai spējīgs atbildīgi pieņemt šo lēmumu,” aktivitātes skaidro Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola.

Latvijas Pašvaldību savienībai paredzēts seminārs, kura ieraksts būs pieejams katrai skolai. Un jūlija sākumā, pēc jauno novadu faktiskās izveides, paredzēts, ka pašvaldības uzrunās skolas arī politiskā līmenī. Kampaņu plāno arī Izglītības ministrija. Taču, kā norāda nozares pārstāvji, šobrīd skolotāji jau dodas atvaļinājumos un varētu būt daudz grūtāk aizsniedzami.

Ja gausā vakcinācija apdraudēs klātienes mācības, tad ministre pieļauj, ka tiks lemts par vakcināciju kā obligātu prasību pedagogiem.

Taču, lai arī kādu lēmumu pieņemtu ministrija, tas jāizdara pēc iespējas ātrāk, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga: “Kas ir ļoti būtiski, maksimāli ātri informēt par šiem noteikumiem. Ja ir brīvprātīgi, tad kāda būs šī profesionālā darba ikdiena tam, kurš ir vakcinējies, kāda būs darba ikdiena tam, kurš nav vakcinējies, un arī ir daļa, to nav ļoti daudz, bet ir pedagogi, kuri tā arī pateikuši, ka, ja būs obligāta vakcinēšanās, tad viņi nestrādās izglītības iestādēs un arī viņiem ir laicīgi jāzina, kas viņus sagaida. Vēlams, protams, līdz došanās atvaļinājumā.”

Visu informāciju, kā arī iespējamos rīcības scenārijus plānots izstrādāt tuvākajās dienās, lai līdz jūlija sākumam, to varētu izskatīt valdībā. Izstrādājot scenārijus, neviens no tiem neparedz pāriet uz pilnībā un ilgstoši attālinātām mācībām, kā tas bija aizvadītajā ziemā.

“Tie ir scenāriji dažādām situācijām - kad ir salīdzinoši zemi saslimstības rādītāji, bet mazs, piemēram, vakcinēto pedagogu skaits vai skolēnu skaits. Tie ir scenāriji, kā rīkoties brīžos, kad skolā ir noticis uzliesmojums, uz cik ilgu laiku slēdz visu. Respektīvi, tas mērķis šobrīd visām iesaistītajām darba grupām ir maksimāli jau iepriekš, līdz augustam atbildēt uz potenciāli visām situācijām un ar mērķi tādu, ka mēs nevis aizvērsim visas skolas pilnībā ciet, bet tās būs tādas epizodes tikai ar mērķi minimizēt kādus riskus, kas konkrētajā reģionā vai konkrētajā iestādē ir radušies,” uzsver Muižniece.

Lai bērni varētu mācīties skolās klātienē, ļoti liela nozīme būs ne tikai pedagogu vakcinācijai. Dot iespēju bērniem iet uz skolu ir arī visas sabiedrības atbildība – jo vairāk vakcinētu cilvēku, jo mazāka vīrusa izplatība un mazāk risku mācībām klātienē.