Sabiedrība
2021. gada 21. jūnijs, 06:11

Daži svarīgi jautājumi, uz kuriem neatbild bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens

Edvīns Rakickis

Jauns.lv

Pagājušās nedēļas nogalē sociālajos tīklos strauji izplatījās viltots Iekšlietu ministrijas (IeM) dokuments, kurā melīgi apgalvots, ka jaunā iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) iesaka Valsts policijā (VP) iedrošināt vīriešus, kuri vēlas darba laikā nēsāt sieviešu formastērpa elementus un atļaut to. Viltus dokumentu internetā izlika bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV), kurš tagad notiekošo komentē ļoti izvairīgi.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Fotogrāfiju, kurā it kā redzams IeM dokuments ar minēto ieteikumu, Sandis Ģirģens portālā “Facebook” publicēja 19. jūnija pievakarē.

Ieraksts sākas ar dusmīgo smaidiņu, kam seko jautājums: “Vai tā ir taisnība, ka turpmāk iekšlietu dienestos strādājošie vīriešu kārtas pārstāvji drīkstēs vilkt sieviešu formas?”

Turpinājumā bijušais ministrs piebilst, ka viņam šādas informācijas neesot, taču “no vairākiem dienestu darbiniekiem saņēmis pārsūtītu šādu vēstuli”.

Nobeigumā Ģirģens aicina jauno iekšlietu ministri Mariju Golubevu “kliedēt bažas par tās autentiskumu” ar oficiālu paziņojumu.

Ģirģena izliktajā fotogrāfijā tik tiešām redzams papīrs, uz kura kāds mēģinājis atdarināt IeM dokumentu aprites standartu, taču neveiksmīgi.

Īsi pēc viltus dokumenta parādīšanās Sanda Ģirģena “Facebook” profilā, skaidrojumu par redzēto publicēja arī Golubeva.

Ministre apstiprināja, ka dokuments ir viltojums, ka tā saturs ir izdomājums, ka dokumenta sastādītāja (kāda Maiga Bērziņa) nav IeM darbiniece - viņas norādītais e-pasts IeM sistēmā neeksistē.

Skaidrojums par viltus dokumentu tika publicēts arī IeM sociālajos tīklos, kur kāds no komentētājiem, cita starpā, uzdeva jautājumu - vai bijušais ministrs, kurš vien nesen amatu atstāja, tiešām nezina, ka tāda minētā persona vārdā Maiga Bērziņa IeM nestrādā.

Interesanti, ka pēc ministres skaidrojuma Ģirģens ilgi kavējās ar sava ažiotāžu radījušā ieraksta dzēšanu, vien komentārā zem tā norādot, ka ir apstiprināts – viņa publicētais dokuments tik tiešām ir viltots.

Ar minēto Ģirģena ierakstu dažu stundu laikā dalījās teju 700 “Facebook” lietotāji, savukārt Marijas Golubevas paziņojumu, ka tā ir dezinformācija, šīs publikācijas tapšanas brīdī ir pārpublicējuši 19.

Drīz pēc ministres skaidrojuma Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” publicēja faktu pārbaudi, kurā vainoja bijušo ministru melu izplatīšanā.

Ģirģens pēc tās pieprasīja atvainošanos un “Facebook” publicēja savu “oficiālu pozīciju”, kurā gan nekas daudz netika pateikts.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Jauns.lv vērsās pie bijušā ministra ar vairākiem papildus jautājumiem par notikušo.

Par ko liek aizdomāties melīgais dokuments?

Patlaban atliek vien minēt, kuram un kādēļ būtu bijis vajadzīgs radīt šādu dokumentu. To, kurus tādu vai citādu iemeslu dēļ neapmierina jaunā iekšlietu ministre, varētu būt daudz.

Taču šī, bez šaubām, ir skaļa un ar “smagu roku” veidota dezinformācijas epizode un vienlaikus – arī lieliska iespēja praktizēties adekvāti reaģēt uz apšaubāmu vai nepatiesu informāciju, kurai gadījies uzdurties internetā. To tad nu arī mēģināsim darīt.

Vispirms jāpiezīmē, ka tie, kam rastos vēlme, par jaunu, tikko amatā stājušos ministri būtībā varētu samelot daudz ko.

Taču safabricējuma autori ir izvēlējušies apgalvot, ka Marija Golubeva, pamatojoties uz ANO Ģenerālās asamblejas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, iesaka policistiem-vīriešiem izsniegt arī sieviešu formastērpu elementus, ja nu tiem sagribas tādus valkāt. Citiem vārdiem sakot, saģērbties darbalaikā kā sievietēm.

Te noder atcerēties, ka, Golubevai stājoties amatā, daļa sabiedrības diskutēja par to, vai viņa būs kompetenta tieši IeM jautājumos, bet daļa – vai sieviete, turklāt vēl lesbiete, vispār ir laižama “policistu ugunsdzēsēju ministrijas” krēslā.

Tie pēdējie vēl arī paguva pulcēties pie Ministru kabineta ar krāsainiem, cieņu aizskarošiem plakātiem un karogiem, provocējot Valsts policijas darbiniekus.

Varbūt tas ir pamats nodomāt, no kuras puses varētu būt cēlusies ideja tieši šādā veidā viltot IeM dokumentu, lai publiskajā telpā radītu nemieru par jauno iekšlietu ministri.

Vai arī spriest – uz kuru sabiedrības daļu šāda viltus ziņa varētu būt mērķēta.

Vai Ģirģens pats noticēja viltus dokumentam?

Līdz šīs nedēļas sākumam publiskajā telpā šī virālās sociālo tīklu dezinformācijas epizode tika izspēlēta tiktāl:

  • bijušais ministrs publiski izlicis šaubīgu, apmelojošu informāciju par jauno ministri, publiski lūdzot jaunajai ministrei skaidroties;
  • jaunā ministre sniegusi skaidrojumu;
  • pa to laiku, metot ēnu gan pār dezinformācijas izplatītāju, gan upuri, meli sociālajos tīklos ieguvuši daudz vairāk dzirdīgu ausu nekā patiesība;
  • medijs lūdzis bijušo ministru skaidrot savu rīcību, bet ministrs atteicies, pēcāk publicējot “Facebook” tādu skaidrojumu, kas liek uzdot virkni papildu jautājumu.

Kas tad ir papildu jautājumi, kurus prasītos atbildēt, lai iegūtu vairāk skaidrības par Sanda Ģirģena rīcību un viltus dokumenta izcelsmi?

Tie ir šādi, un to arī vaicājām bijušajam ministram:

Minējāt, ka vēstuli esat saņēmis no dienestu darbiniekiem. Kāds tieši bija pašas vēstules saturs – vai tikai fotogrāfija ar viltus dokumentu? Zemāk izvilkumā vien citējat pašu neīsto dokumentu.

Lūgums skaidrot, kādēļ tā vietā, lai bez “Facebook” iesaistes pārliecinātos par dokumenta autentiskumu (sazinoties ar ministriju, ministri), un tad publiski paziņotu, ka ministre tiek šādi apmelota, tomēr ievietojāt to sociālajos tīklos, ilgāku laiku ļaujot ar to dalīties virknei lietotāju, turklāt pats publiski uzdodot jautājumu, vai dokuments ir īsts.

Vai pirms ministres skaidrojuma pats kaut vai nedaudz ticējāt, ka dokumentā rakstītais varētu būt patiesība?

Ņemot vērā, ka viltus dokumenta saturs liek domāt, ka kāda/kādas personas ir izlikušās par IeM darbiniekiem, vai saistībā ar to esat vērsies Valsts policijā?

Vai esat pārbaudījis, vērsies Valsts policijā, lai pārbaudītu, vai dienestu darbinieki, no kuriem saņēmāt vēstuli, ir īsti, kā arī – lai mēģinātu noskaidrot viņu nolūkus?

Ģirģens neatbild, aicina apdomāt, pirms "skriet ar pozīciju"

Bijušais ministrs Sandis Ģirģens izvēlējās nesniegt atbildi uz nevienu no uzdotajiem jautājumiem, tā vietā aicinot žurnālistu rūpīgi izvērtēt to, ko ir nodoms publicēt internetā.

”Labdien. Mana pozīcija ir “Facebook” profilā. Ceru, ka nepieļausiet tādu pašu “Re: Baltica” kļūdu. Pirms skrieniet ar pozīciju, nomēriet 7 reizes. Veiksmīgu dienu,” rakstiski iekš “Facebook” atbildēja Ģirģens.

Jauns.lv pēcāk vērsās arī Valsts policijā, lai noskaidrotu, vai kāds galu galā ir vērsies pie likumsargiem saistībā ar visu augstākminēto, īpaši iespējamību, ka kāds ir izlicies par IeM amatpersonu.

“Valsts policija ir informēta par šo gadījumu un to vērtēs,” norādīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska, piebilstot, ka plašāki komentāri pagaidām netiek sniegti.

Bijušais ministrs turpina uzskatīt, ka rīkojies pareizi

Kāda tad ir pozīcija, kuru bijušais ministrs izklāstīja “Facebook”?

Tajā viņš paziņoja, ka ieraksts, kurā atrādīts viltus dokuments, ir dzēsts, un ka medijs ir maldinājis cilvēkus par Ģirģena nodomiem, pārpublicējot neīsto dokumentu.

Vēl bijušais ministrs piebilda, ka viņa rīcība – izsaucot publisku Marijas Golubevas un IeM struktūrvienību reakciju – esot “sekmējis [nepatiesās] informācijas aprites pārrāvumu”.

Plašāk ar Sanda Ģirģena komentāru var iepazīties šeit:

Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad bijušais ministrs, gribot vai negribot, sekmē dezinformācijas izplatīšanos.

Jauns.lv vēl marta izskaņā ziņoja par “Brīvvalsts TV” – it kā informatīvu portālu, kurā ziņas tiek pasniegtas televīzijas ziņu pārraižu formā, un Covid-19 pandēmija cita starpā tiek skatīta caur sazvērestības teoriju prizmu, vienlaikus kritizējot valdību un tās ieviestos ierobežojumus.

Kādā no šī resursa sižetiem, kurā runāts par “kovidšovu” un “plāndēmiju”, intervijā izpaudies arī tolaik vēl amatā esošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), liekot vaicāt, vai šāda augstas amatpersonas labvēlība pret dezinformāciju ražojošu un sabiedrības veselību sabotējošu “mediju” ir bijusi vietā. Publikācija ir izlasāma šeit.

Arī tolaik, atbildot uz Jauns.lv jautājumiem, Sandis Ģirģens turpināja uzskatīt, ka rīkojies pareizi.