foto: Edijs Pālens/LETA
Vai ministrs saprot, ar ko runā? Sandis Ģirģens un viņa intervija par "kovidšovu"
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) intervija vietnei "Brīvvalsts TV" liek pievērsties tēmai par to, kas ir mediji un cik būtiski ir orientēties informatīvajā telpā, esot ministra krēslā.
Sabiedrība
2021. gada 31. marts, 06:35

Vai ministrs saprot, ar ko runā? Sandis Ģirģens un viņa intervija par "kovidšovu"

Edvīns Rakickis

Jauns.lv

Samērā nesen internetā saturu sācis veidot “Brīvvalsts TV” – it kā informatīvs portāls, kurā ziņas tiek pasniegtas televīzijas ziņu pārraižu formā, un Covid-19 pandēmija cita starpā tiek skatīta caur sazvērestības teoriju prizmu, vienlaikus kritizējot valdību un tās ieviestos ierobežojumus. Nesen sižetā, kurā runāts par “kovidšovu” un “plāndēmiju”, intervijā izpaudies arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Pirms divām nedēļām, 20. martā, Esplanādē norisinājās sportistu un aktīvā dzīvesveida entuziastu rīkots atvērtais treniņš.

Tā ietvaros vairāki zināmi atlēti, kā arī fitnesa treneri aicināja cilvēkus uz kopīgu treniņu ārpus telpām, galvaspilsētas centrā, lai tādējādi, cenšoties ievērot epidemioloģiskos drošības noteikumus, aicinātu valdību uz dialogu par sporta nozīmi un cilvēku iespējām ar to nodarboties Covid-19 pandēmijas laikā.

Esplanādē norit atvērtais treniņš

Šodien Rīgas centrā, Esplanādē uz atvērto treniņu sanāca ievērojams skaits pašmāju sportistu un veselīga dzīvesveida entuziastu, lai, kā informē organizatori, ...

gallery icon
49

Jauns.lv jau ziņoja, ka šo treniņu apmeklēja un tajā piedalījās arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Rīkotāji, kuri treniņu organizēja kā sporta aktivitāti, iepriekš bija piekodinājuši, ka nevēlas, lai šo pasākumu saviem mērķiem izmantotu politiskās organizācijas.

Taču gan šajā, gan arī iepriekš, 27. februārī, notikušajā atvērtajā treniņā sevi popularizēt bija ieradušies gan dažādu marginālu un pretrunīgi vērtētu politisku spēku pārstāvji, gan vietējie Covid-19 ierobežojumu kritiķi, kuru aktivitātes līdz šim vairākkārt ir nonākušas Valsts policijas un drošības iestāžu redzeslokā.

Atvērtajā treniņā Esplanādē sižetu veidoja arī nesen dibinātā “Brīvvalsts TV”, kas saturu publicē “Facebook” un savā mājaslapā.

Ko rāda “Brīvvalsts TV”?

Lai stāstu turpinātu, vispirms ir virspusēji jāieskicē, kas īsti ir minētais “Brīvvalsts TV”.

Iepazīstoties ar tā saturu, ātri vien kļūst skaidrs, ka šī projekta ietvaros tiek izplatīti alternatīvi, bieži vien sazvērestību teorijās balstīti viedokļi par Covid-19 pandēmiju un tostarp arī vakcīnām.

Sižetos bieži tiek lietotas frāzes “kovidšovs” un “plāndēmija”, tiek kritizēti tradicionālie jeb, kā dēvā satura veidotāji, “pamatstraumes mediji”, kā arī apgalvots, ka vara un mediji ir uz vienu roku, lai “muļķotu masas”.

Kādā sarunā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidentu Henriku Danusēviču, kurš ir biežs viesis Kremļa kontrolētajā propagandas medijā Sputniknewslv.com, tiek apšaubīta Valsts policijas kompetence atsevišķos ar Covid-19 saistītos jautājumos.

“Visi policisti ir nekompetenti jautājumos, kurus viņi pārbauda. Mēs runājam par Civilās aizsardzības likumu un par epidēmijām. Epidemioloģisko drošību uzrauga Veselības inspekcija un mēs varam pieļaut, ka kompetenti ir arī Pārtikas un veterinārais dienests,” sarunā ar “Brīvvalsts TV” apgalvoja Danusēvičs.

Zīmīgi, ka atsevišķos momentos šis informācijas avots pievērsies arī Kremlim tīkamiem naratīviem – izsmejoši kritizēts ASV prezidents Džo Baidens un apgalvots, ka “Latvijā saimnieko sveša vara”.

Ģirģens sūta signālus epidemiologiem

Te nu arī nonākam pie aptuveni minūti gara “Brīvvalsts TV” sižeta, kurš īpašu uzmanību pievērsa ar 20. marta notikumu atspoguļošanu Rīgā.

Tajā pamatā tika runāts par kādu “visā pasaulē notiekošu miermīlīgu akciju, kas vērsta uz plāndēmijas izbeigšanu”.

Ar saukli “World Wide Rally for Freedom” Rīgā todien tik tiešām notika neatļauta pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa, kuras ietvaros Valsts policiju provocēja iepriekš jau likumsargu redzeslokā nonākuši Covid-19 aktīvisti un viņu domubiedri.

Organizētāji šai starptautiskajai akcijai paliek noslēpumā tīti – sociālajos tīklos vien atrodamas savādas, nepilnīgas, ar akciju saistītas lapas, kuras uztura neskaidri lietotāji.

Taču “Brīvvalsts TV” sižetā, kur runāts par šo vispasaules akciju, rādīta nevis minētā neatļautā pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa, bet gan atvērtais treniņš Esplanādē, kuram, spriežot pēc rīkotāju teiktā, nav nekāda sakara ar neskaidrās izcelsmes “World Wide Rally for Freedom” akciju.

foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook",
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, sniedzot interviju "Brīvvalsts TV" Esplanādē Rīgā.

Vēl šajā sižetā, kur runāts par Covid-19 plāndēmiju, izsakās arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš apmeklēja sportiskās aktivitātes Esplanādē.

“Lai cik arī cilvēku šeit būtu, svarīgs ir signāls mūsu epidemiologiem, lai tomēr neaizmirst, ka veselīgs dzīvesveids primāri saistās ar kustību,” ministrs paudis intervijā ar “Brīvvalsts TV”.

Kā interviju komentē pats ministrs?

Ņemot vērā “Brīvvalsts TV” ražoto saturu un saikni ar pretrunīgi vērtēto biedrību “Sabiedriskie Satversmes sargi” (par to turpinājumā), vērsāmies pie ministra ar jautājumu, vai viņam bijis zināms, kādam informācijas avotam piekritis sniegt interviju un kā izskatījies gala materiāls.

“Atrodoties pasākumā, pie manis pienāca minētā medija žurnālists un korektā veidā uzdeva korektu jautājumu. Mana atbilde bija vērsta uz vīrusa izplatības mazināšanu sabiedrībā, kā arī loģisku un cilvēkiem saprotamu ierobežojumu atbalstīšanu, lai cilvēki var droši nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā, stiprinot savu imunitāti un veicinot veselīgu dzīvesveidu, neredzēju iemeslu atteikt savu komentāru. Kā iekšlietu ministrs esmu atvērts sarunām ar visiem valsts iedzīvotājiem un dažādām sabiedrības grupām. Arī minētais medijs ir kanāls, caur kuru iespējams uzrunāt arī to sabiedrības daļu, kura izvēlējusies patērēt tieši šāda medija saturu, kuru vidū ir Covid-19 skeptiķi un personas, kas varbūt iestājas pret ierobežojumiem vai izplata viltus ziņas, vai, iespējams, dažādu iemeslu dēļ alojas savos uzskatos. Ir cilvēki, kuri neskatās, neklausās un nelasa oficiālos ziņu kanālus. Valstij ir jādomā, kā  sasniegt un uzrunāt ikvienu,” pauda ministrs.

Beigās Ģirģens vēl piebilda, ka viņa vadītā ministrija un tās padotībā esošās iestādes – Valsts policija un Valsts drošības dienests – pievērš uzmanību un strādā ar viltus ziņu un dezinformācijas problemātiku, tādēļ ministrs “saprot, cik svarīgi ir sniegt patiesu informāciju”.

Rožukalne: “Ministrs leģitimizējis dezinformācijas vietni”

Vēl iepriekšējās desmitgades sākumā ar komunikācijas speciālista starpniecību sniegtā ministra atbilde uz uzdotajiem jautājumiem būtu vērtējama kā ļoti laba – valsts amatpersonas rīcība pamatota ar vēlmi būt pieejamam visiem un pilnīgu gatavību dialogam.

Taču mēs jau labu laiku dzīvojam pasaulē, kurā neredzēti lielu risku sagādā apmāns un plaši pieejami instrumenti tā realizēšanai informatīvajā telpā.

Turklāt pēdējos gados arvien vieglāk kļuvis pat acīmredzami sabiedrībai potenciāli kaitīgu dezinformāciju pasniegt kā alternatīvu viedokli.

Tas viss nozīmē, ka pret medijiem, kā arī it visiem, kuri sakās tos pārstāvam, ir jāattiecas uzmanīgi un kritiski –, īpaši pildot augstas valsts amatpersonas pienākumus.

To, pēc iepazīšanās ar “Brīvvalsts TV” saturu un konkrēto sižetu ar ministru, uzsver arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes dekāne Dr. sc. soc. Anda Rožukalne.

“Diemžēl izskatās, ka ministrs ir sniedzis interviju vietnei, kura ir izplatījusi dezinformāciju, un tādējādi leģitimizējis šo informācijas avotu. Tas piesavinās medijam raksturīgu struktūru, taču ir acīmredzams, ka šī informācijas avota formāts neatbilst demokrātiskas valsts mediju saturam. Tas ir tāds aktīvistu kanāls. Mums Latvijā ir visnotaļ liberāla mediju regulācija, taču ar visu to – šis nav medijs,” telefonsarunā apgalvo speciāliste, komentējot to, ka ministrs savā atbildē vairākkārt nosaucis “Brīvvalsts TV” par mediju.

Rožukalne gan norāda, ka ministram ir visas tiesības komunicēt ar dažādiem nodibinājumiem un aktīvistu grupām, taču vienlaikus ir jābūt arī atbildībai – atšķirt vēstījumus, to vēstītājus un viņu nodomus.

“Lai veidotos prasme to izdarīt, ir jāiegulda laiks, jāinteresējas, jāinformē sevi par informatīvo vidi. Runājot par dezinformāciju, arī Latvijas pētījumi skaidri parāda, ka izglītība šīs problēmas risināšanā ir ļoti būtiska,” piebilst Rožukalne.

RSU dekāne gan piebilda, ka par mediju vidi un tās sakārtotību, cita starpā, atbildīgi ir arī paši mediji. 

Turpinot runāt par dezinformācijas izplatītājiem, eksperte norāda, ka bieži vien dažiem šāda veida aktīvistiem ir tendence sociālajos tīklos un citādā veidā "uzbrukt" medijiem vai tiem, kuri atļaujas izteikt kritiku, vienlaikus izvairoties publiski atklāt pašiem sevi.

Kas zināms par “Brīvvalsts TV” vadību?

Jauns.lv sazinājās ar “Brīvvalsts TV”, lūdzot pastāstīt, kurš ir “Brīvvalsts TV” galvenais redaktors vai vadītājs, kā informācijas vietne iegūst finansējumu un citas lietas, kuras parasti palīdz izprast šāda vai citāda medija darbības pamatus.

Uz telefona zvanu atbildēja kāds vīrietis, kurš stādījās priekšā vien kā Aivis un uzvārdu nosaukt atteicās.

Neko konkrētu par “Brīvvalsts TV” vadību vīrietis arī nevēlējās atklāt, tiesa gan paskaidrojot, ka šis projekts ir domāts kā “brīvs medijs”, kuru ar ziedojumiem finansē sabiedrība.

“Šobrīd mediju telpā ir būtisks iztrūkums un šī te afēra [Covid-19 pandēmija un no tās izrietošais] tiek pasniegta vienpusīgi. Cilvēki, kuri saprot, ka ar sistēmu kaut kas nav kārtībā – viņi pašorganizējas un sāk kaut ko paši darīt,” pauda “Brīvvalsts TV” pārstāvis.

Uz jautājumu par to, cik liela tad ir ziedotāju atsaucība, vīrietis vien atkārtoja teikto par sabiedrības pašorganizēšanos.

Uz atkārtotu lūgumu pastāstīt vairāk par “Brīvvalsts TV” vadību vīrietis piebilda, ka vārdu un uzvārdu nosaukšana nav vajadzīga, lai objektīvi atainotu šī informācijas avota darbu: “Es saprotu, ka jūs gribat zināt vārdus, uzvārdus un tad meklēt kaut kādu informāciju par personālijām, savilkt to kopā. Tas būs "meinstrīma" stilā, taču, manuprāt, nebūs objektīvi.”

“Brīvvalsts TV” vietnē gan ir izlasāms, ka ziedojumu saņēmējs ir nodibinājums “Sabiedriskie Satversmes sargi”.

Šī nodibinājuma pārstāvji vēl pirms Covid-19 laika izcēlās ar dažādām provokatīvām protesta akcijām un ķildām ar Valsts policiju.

Ar nodibinājumu saistītas personas iepriekš ir veidojušas videomateriālus, kuros tiek provocēta un nievāta Valsts policija, kā arī pats ministrs Sandis Ģirģens.

Decembra un janvāra mijā šī nodibinājuma pārstāvji piedalījās tā dēvētajos “brīvības braucienos”, kuru ietvaros ļaudis ar automašīnām devās uz dažādām pilsētām, pa ceļam konfliktējot ar Valsts policiju un galamērķī neatļauti pulcējoties, izraisot citādas provokācijas.

Bija arī paradums pēc braucieniem sociālajos tīklos publiski atklāt Valsts policijas darbinieku identitātes, ar kuriem gadījies konflikts un nopelt to darbu, uzraugot Covid-19 ierobežojumu ievērošanu.

Firmas.lv datubāze liecina, ka biedrības “Sabiedriskie Satversmes sargi” juridiskā adrese ir Liepājā un tās amatpersonas ir: Māris Bērziņš, Sergejs Buivids, Roberts Klimovičs, Maiga Estere Simsone un, iespējams, kāds Jauns.lv sazvanītā “Brīvvalsts TV” pārstāvja vārda brālis – Aivis Krimskis.

Kā “Brīvvalsts TV” raidījumu vadītājas redzamas divas sievietes – Anita Mitriķe un Madara Gobziņa.

Cik var izmaksāt šāda veida saturs?

Īsi paturpinot par “Brīvvalsts TV” saturu, ir jāatzīst, ka vizuāli tas ir uzskatāms par kvalitatīvu, kas liek interesēties par to, cik būtu jāziedo, lai ko tādu varētu veidot.

Tā kā sazvanītais “Brīvvalsts TV” pārstāvis telefonsarunas laikā par ziedotāju dāsnumu plašāk neizteicās, atliek vien lēst, cik cilvēku varētu būt nepieciešams nodarbināt un cik šāds videoprodukts varētu izmaksāt.

Konsultējoties ar jomas ekspertu, Jauns.lv uzzināja, ka tipiskos apstākļos pie šāda veida satura darbojas aptuveni sešu cilvēku komanda, neskaitot reportierus un diktorus.

Pieņemot, ka personas strādā uz pilnu slodzi, šobrīd industrijā par šādu darbu maksā no 800 – 1000 eiro (pēc nodokļu nomaksas).

Papildus tam var nākties saskarties arī ar dažādām citām izmaksām, tostarp par izmantoto tehniku.

Tam, ka šāds saturs varētu tikt regulāri ražots uz “tīra entuziasma bāzes”, Jauns.lv uzrunātais eksperts sliecas neticēt, aplēšot, ka mēnesī šāds projekts var izmaksāt ap 10 000 eiro.