Kāpēc lauksaimnieki un meža īpašnieki gatavojas protestēt?
Lauksaimnieki un meža īpašnieki izvirzījuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam četras prasības. Kādas tās ir?
• Mainīt nosacījumus Latvijas vides aizsardzības fonda (turpmāk LVAF) piešķirtajam finansējumam aktivitātē "Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos", panākot to, ka veidojot materiālu saturu, tiek pieaicinātas ne tikai vides organizācijas, bet arī kompetentie nozares zinātnieki, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pārstāvji. Tas mazinātu iespējamību veidot pseidozinātnisku, naidu kurinošu, vienpusēju un sabiedrību šķeļošu informāciju.
• Atjaunot lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides organizāciju konsultatīvo padomi, lai uzsāktu jēgpilnu dialogu starp uzņēmējiem un vides aizsardzības organizācijām.
• Ņemot vērā, ka iepriekš LVAF vadība ir ignorējusi norādījumus uz nepatiesu informāciju un naida runu – pārskatīt un veikt izmaiņas LVAF vadības sastāvā.
• Atvainoties par publikāciju, kurā lauksaimnieki tiek nosaukti par “masu slepkavām”. Šāda publikācija tapusi pa LVAF finansējumu, LVAF padomes priekšsēdētājs ir VARAM ministrs Plešs. Publikācija lielā mērā ir tapusi tādēļ, ka LVAF padome objektīvi nereaģēja uz iepriekšējiem lauksaimnieku signāliem par nepatiesas informācijas izplatīšanu, un nevēlējās radīt nosacījumus, kuri veicinātu objektīvas un patiesas informācijas sniegšanu.
Neviena no prasībām nav saistīta ar zaļo kursu, mežu ciršanu, lauku smidzināšanu, u.t.t; Abu nozaru organizācijas pieprasa, lai turpmāk informācijas materiāliem, kuri medijos tiek apmaksāti no VARAM administrētā Latvijas Vides aizsardzības fonda, izstrādes procesā tiktu pieaicināti arī zinātnieki un paši nozares praktiķi.
Šobrīd LVAF aktivitātes "vides apziņas veicināšana medijos" ietvaros katru gadu medijiem tiek piešķirts gandrīz 1 miljons eiro. Diemžēl, paši lauksaimnieki vai meža īpašnieki pie satura izstrādes nav pieaicināti.
Netiek pieaicināti arī Latvijas zinātnieki, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, neatkarīgie pētniecības institūti utt.
Šobrīd publikāciju saturs tiek izstrādāts teju tikai sadarbojoties ar vides nevalstiskajām organizācijām, ko vairākkārt ir atzinuši paši satura izstrādātāji.
Piemēram, vēstulē, ko SIA "EHR mediju grupa" kā LVAF finansējuma saņēmējs nosūtīja, atbildot uz 7 organizāciju sūtīto vēstuli, tiek kārtējo reizi apstiprināts, ka "atzīstam, ka esam ņēmuši vērā primāri bioloģisko saimniecību, dabas aizstāvju un aktīvistu pozīcijas un argumentāciju no vides aktualitāšu perspektīvas, iespējams, neizvērtējot pretējās puses (tradicionālo lauksaimnieku) skaidrojumu, pamatojumu un motivāciju konkrētai zemes apsaimniekošanas formai."
Šāda informācijas pasniegšana ir pretrunā LVAF finansējuma mērķiem. Tā neizglīto sabiedrību, bet panāk gluži pretēju efektu – sabiedrība tiek šķelta, tiek nepatiesi nomelnoti lauksaimnieki un meža īpašnieki, tiek slepus reklamētas politiskas personas, lobētas atsevišķu ražotāju grupu intereses.
Līdz ar to, septiņas organizācijas aicina VARAM ministru un LVAF padomes priekšsēdētāju Artūru Tomu Plešu mainīt LVAF finansējuma piešķiršanas nosacījumus tā, lai satura izstrādē tiktu iesaistīti arī zinātnieki un nozaru pārstāvji.
Neizprotam ministra bažas par potenciālo cenzūru, kas rastos, satura izstrādē iesaistot zinātniekus un nozares pārstāvjus.
Kas NAV lauksaimnieku un meža īpašnieku prasības?
Lai diskreditētu lauksaimnieku un mežsaimnieku prasības, nereti publiski tiek teikts, ka lauksaimnieki un mežsaimnieki šobrīd iestājas un protestē pret klimatam un videi labvēlīgu prakšu ieviešanu, pret zaļo kursu. Tā nav taisnība. Ar šādu taktiku tiek mēģināts diskreditēt vēstules autoru prasības.
Visas septiņas organizācijas, kuras parakstījušas vēstuli, atbalsta Eiropas Zaļo kursu un tā mērķus. Jau vairāk nekā 2 gadus esam strādājuši pie loģiskas zaļā kursa mērķu ieviešanas.
Tiek radīts maldīgs priekšstats, ka lauksaimnieku un mežsaimnieku prasība ir pārtraukt finansējuma novirzīšanu vides apziņas veicināšanai, vai ieviest cenzūru medijos, ko netieši ir norādījis arī ministrs Artūrs Toms Plešs.
Uzsveram, ka ne reizi neesam aicinājuši pārtraukt vai mazināt LVAF finansējumu, jo uzskatām, ka sabiedrības vides apziņas veicināšana ir ārkārtīgi būtiska. Ļoti stingri iestājamies pret jebkāda veida cenzūru vai pārlieku iesaisti mediju darbā. Mūsu prasība paredz dažādu pušu, tostarp zinātnieku iesaisti satura izstrādē, veicinot satura objektivitāti.
Tādēļ aicinām jūs kā medijus būt saprotošiem un kritiskiem. Aicinām nepaļauties vides organizāciju un VARAM ministrijas pēdējā laika publiskajām aktivitātēm, kuras tendenciozi vēlas diskreditēt mūsu prasību, vedinot uz domu, ka septiņas organizācijas iestājas pret vēlmi ierobežot vienu vai otru izmantoto praksi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Vai lauksaimnieki un mežsaimnieki reaģē pārāk agresīvi, vai šī problēma ir "uzpūsta" akcija?
No vides organizāciju puses, kā arī netieši no VARAM ministra Pleša puses tiek norādīts, ka lauksaimnieki un mežsaimnieki darbojas destruktīvi, neiesaistoties dialogā ar vides aizstāvjiem, un agresīvi spiežot uz savu prasību izpildi.
Vēlamies informēt, ka problēma ar LVAF finansētajām publikācijām ir ilgstoša.
2020. gadā to centāmies atrisināt bez oficiālas sarakstes, par problēmu norādot vairākās tikšanās reizēs ar VARAM vadību. Tas neizdevās. Tālāk sekoja tikšanās ar tā brīža VARAM ministru Juri Pūci, kurš saprata problēmu, un apņēmās to atrisināt, lūdzot nosūtīt lauksaimnieku prasību LVAF fonda padomei, norādot arī kādu konkrētu piemēru ar nekorektu publikāciju.
Tas tika izdarīts, un tika saņemta atbilde no LVAF administrācijas, kurā atzīts, ka "Fonda administrācija pirmsšķietami piekrīt vēstulē norādītajam, ka atsevišķu minētā raksta faktu interpretācija un atspoguļojums nav vērtējams kā labākās prakses paraugs", solot rūpīgāk izmeklēt konkrēto publikāciju.
Tomēr šajā laikā mainījās VARAM ministrs. Pēc teju 2 mēnešiem tika saņemta atbilde no LVAF padomes, norādot, ka pēc lietas izskatīšanas, pārkāpumi nav konstatēti.
Lai esošo problēmu atrisinātu konstruktīvi un bez skaļas rezonanses, biedrība "Zemnieku saeima" no aprīļa sākuma komunicēja ar ministra Pleša biroju, vēloties norunāt tikšanos. Diemžēl, Plešs neatrada laiku, lai tiktos ar nozares pārstāvjiem par šo jautājumu.
Situācija eskalējās, kad maija vidū EHR, izmantojot LVAF finansējumu, tika atskaņota ziņa, kur lauksaimnieki tiek nosaukti par "masu slepkavām".
Personīgi sazinājāmies ar VARAM ministru un viņa biroju. Ministrs Plešs reaģēja, pieprasot atsaukt šo ziņu no ētera, taču joprojām nevēlējās komunicēt par finansējuma piešķiršanas nosacījumu maiņu, lai turpmāk mazinātu iespējamību par šādu klaji nomelnojošu un nepatiesu ziņu publicēšanu.
Lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijas 21.05.2021 bija spiestas nosūtīt atklātu vēstuli ministram Plešam, SIA "EHR mediju grupa’" un plašsaziņas līdzekļiem. No ministra Pleša puses atbildi neesam saņēmuši līdz pat šodienai.
Tā kā reakcija nav bijusi, lauksaimnieki un mežsaimnieki ir spiesti izmantot citas metodes, tostarp aktīvu komunikāciju medijos un sociālajos tīklos, lai panāktu proaktīvu rīcību šīs krīzes risināšanā.
Trešdien, 09.06.2021 ministrs Plešs sarīkoja preses konferenci, lai apspriestu esošo situāciju. Atzīmējam, ka sākotnēji uz sanāksmi tika uzaicināta tikai biedrība "Zemnieku saeima" un 3 organizācijas, kuras atbalsta esošās finansējuma piešķiršanas kārtības saglabāšanu.
Tā kā problēma skar plašu organizāciju loku, aicinājām atļaut piedalīties arī pārējām sešām organizācijām, kuras parakstījušas atklāto vēstuli. Ar rūgtumu secinām, ka arī šajā sanāksmē ministrs Plešs nerunāja par lauksaimnieku un mežsaimnieku nosūtītajām prasībām.
Tā vietā, šī sanāksme tika organizēta kā preses konference, tika diskutēts par zaļo kursu, lauku smidzināšanu, un citiem jautājumiem, radot nepatiesu iespaidu, ka vēstules parakstītāju prasība ir neieviest zaļo kursu. Šāda taktika no ministra Pleša puses izraisīja asu un emocionālu reakciju no vēstules parakstītājiem.
Vai problēma ir "lielajiem, konvencionālajiem" lauksaimniekiem?
Mūsuprāt, ministra Pleša stratēģija šobrīd ir radīt priekšstatu, ka lauksaimnieki un mežsaimnieki iestājas pret videi un klimatam labvēlīgu praksi, kā arī radīt priekšstatu, ka neapmierinātas ir tikai "lielās, konvencionālās" saimniecības, kas neatbilst patiesībai. Sniedzam īsu izklāstu par organizācijām, kuras ir parakstījušas 21.05.2021 atklāto vēstuli.
Vēstuli parakstījušas 7 organizācijas, kuras pārstāv lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari.
• Biedrība "Zemnieku saeima" apvieno 800 ražojošās lauku saimniecības. Tiek nepatiesi interpretēts, ka "Zemnieku saeimas’’ biedri ir lielie, konvencionālie lauksaimnieki. 60% ZSA biedru ir ar apgrozījumu līdz 150 000 EUR gadā, 80% ar apgrozījumu līdz 350 000 EUR gadā. Mediānais saimniecības lielums ir 240 hektāri, kas ir ģimenes saimniecība, saimniecības aptver visas lauskaimniecības nozares. Zemnieku saeima apvieno arī daudzus bioloģiskos lauksaimniekus.
• Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" apvieno 188 biedrus, kas ir gan praktiskie jaunie lauksaimnieki, gan lauku jaunieši. Nav pieejama statistika par saimniecību ekonomisko lielumu, tomēr platības ziņā 60% no JZK biedriem ir zem 300 hektāriem, aptuveni 30% no visiem biedriem ir bioloģiskajā sistēmā strādājoši lauksaimnieki.
• Biedrība "Latvijas Meža īpašnieku biedrība" apvieno vairāk kā 400 biedrus. Biedru struktūra ir ļoti daudzveidīga, biedrības biedri ir gan fiziskas personas, kas veido 72% no biedru kopskaita, gan meža īpašnieku kooperatīvi, gan uzņēmumi. Biedri kopumā apsaimnieko 2,02 miljonus hektāru mežu, kas ir 67% no visām meža platībām.
• Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" apvieno 59 lauksaimniecības organizācijas – gan daudznozaru, gan nozaru (piem. kazkopības, aitkopības, bioloģiskās lauksaimniecības, u.c) organizācijas.
• Biedrībā "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija" darbojas 53 kooperatīvās sabiedrības dažādās nozarēs - piens, graudi, augļi, dārzeņi, ogas, gaļa, meži, mājražošana, apvienojot teju 5000 lauksaimnieku un meža īpašniekus.
• Biedrība "Lauksaimnieku apvienība" apvieno vairākas reģionālās lauksaimnieku apvienības no dažādām nozarēm, primāri LA biedri atrodas Vidzemes un Latgales reģionos.
• Biedrība "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" apvieno vairāk nekā 50 saimniecības, kuras pēc ekonomiskā lieluma uztveramas kā lielas saimniecības. Liela daļa organizācijas biedru ir piena lopkopības saimniecības.
