Kāds liktenis piemeklējis pirmo kultūras pieminekli Latvijā - Brāļu draudzes saiešanas namu Gaidē
Par pirmo valsts aizsargāto kultūras pieminekli Latvijā 1924. gadā kļuva Brāļu draudzes saiešanas nams Kauguru ciemā (Valmieras novads), informē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Diemžēl šis saiešanas nams līdz mūsdienām nav saglabājies, pastāv aizdomas, ka 1953. gadā antireliģiskās ideoloģijas kampaņas ietvaros tas tika speciāli nodedzināts, jo nepiegrieza pienācīgu uzmanību ēkas saglabāšanai un aizsardzībai.
1924. gadā, sākot Latvijas kultūras pieminekļu saraksta sastādīšanu, par pirmo valsts aizsargāto pieminekli Latvijā kļuva Brāļu draudzes saiešanas nams Vidzemē - Kauguru ciema Gaidē. Tas ir bijis svarīgs tautas celtniecības un hernhūtiešu nestās garīgās atmodas liecinieks – etnogrāfijas piemineklis, kura nozīme tikusi vērtēta kā izcila. Pēc kara ēka lietota kā “Privātu iedzīvotāju dzīvoklis un kūts”, līdz 1953.gadā gājusi bojā. Tiek uzskatīts, ka ēku pēc būtības ir sagrāvusi okupācijas vara, stāsta NKMP sabiedrisko attiecību speciāliste, Mg.art Elvita Ruka.
Gaidu brāļu draudzes saiešanas nams kā pirmais Latvijas Republikas aizsargājamais piemineklis izsludināts oficiālā laikraksta “Valdības Vēstneša” 1924. gada 16. aprīļa numurā, un par tā pārraugu iecelts ievērojamā latviešu valodnieka Jāņa Endzelīna brālis, agronoms Hermanis Enzeliņš (1867-1953).
Likteņa skaudrās ironijas dēļ uz Vāciju trimdā pēc Otrā pasaules kara devušamies agronoms mūžībā tika aizsaukts tai pat gadā, kad viņa “rūpju bērns” – Gaides saiešanas nams.
Enzeliņš (citos rakstu avotos viņa uzvārda rakstība savādāka – Endzelins) bija ne tikai agronoms, kurš vēl pirms Pirmā pasaules kara kopā ar vēl vienu pazīstamu agronomu, vēlāko Valsts prezidentu Kārli Ulmani, izdeva žurnālu “Lauksaimnieks”, bet vēlāk laikrakstu “Zeme”, bet arī aktīvs sabiedriskais darbinieks, Saeimas deputāts, Kauguru pagasta lauksaimnieku biedrības un bibliotēkas dibinātājs, sava novada vēsturnieks. Pirmās brīvvalsts laikā līdz Latvijas okupācijai izdeva nedēļas laikrakstu “Valmierietis”, lasāms Valmieras bibliotēkas materiālos. Enzeliņa dzimta bija arī dziļi ticīga, piederēja Gaides saiešanai un tādēļ šīs dzimtas pārstāvis arī 1924. gadā tika izvēlēts par Gaides saiešanas nama vecāko.
Elvita Ruka par saiešanas namu raksta: “Ēka ir bijusi vienstāva tēstu koku guļbūve ar krusta pakšiem uz nemūrētu laukakmeņu pamatiem ēkas stūros. Tā celta 1765. gadā par Brāļu draudzes locekļu saziedotajiem līdzekļiem. Ēkas garums - 19,1, bet platums - 10,9 metri. Tai bijis neregulārs divu daļu plānojums ar lielu lūgšanu telpu un nelielu sacītāja kambari. Atšķirībā no citiem saieta namiem, kur parasti bija divas ieejas, šeit vīriešiem un sievietēm bijusi kopīga uzgaidāmā telpa (priekšnams), bet lūgšanu telpā tie, ievērojot tradīcijas, sēdējuši katrs savā pusē. Ēkas durvīm bijuši vairāki dekoratīvi apkalumi, lūgšanu telpā griestus balstījuši trīs dekoratīvi stabi. Salmu jumts bijis divslīpju, ar pusnošļauptiem galiem un jumta pārkari. Sākotnēji ēkas dienvidu galam bijusi piebūvēta istaba, kurā darbojusies skola, bet 19. gadsimta beigās tā likvidēta un nojaukta."
Pirmās brīvvalsts laikā Hermanis Enzelinš vairākkārt griezies Pieminekļu valdē ar lūgumu piešķirt finansējumu saiešanas nama jumta remontam, līdz 1937. gadā no Kultūras fonda līdzekļiem tikuši piešķirti un izlietoti 250 lati.
Tomēr stāvoklis pasliktinājās un 1949. gadā bija akūti nepieciešams siju, atsevišķu vaiņagu un jumta remonts. Tas nav noticis, un 1952. gadā Kauguru ciema Izpildu komitejas pārstāvji sastāda aktu par nama “neciešamo stāvokli”. Par to daiļrunīgi liecina apsekojums, kas saglabājies NKMP Pieminekļu dokumentācijas centra arhīvā.
“Komisija apskatīja Valmieras rajona Kauguru ciema Gaides saiešanas namu, kurš atrodas pieminekļu valdes aizsardzībā un konstatēja sekojošo:
* Māja ir ar salmu jumtu, kurš no laika maiņām ziemeļu galā ir caurs, un no lietus iespaida ir ielīkuši griesti, un istaba ir ar stutēm sastutēta.
* Mājas dienvidu galā četrus gadus ir dzīvojis pilsonis Deula Ivans, kurš, pāriedams uz Valmieras pilsētu dzīvot, ir izplēsis mājas dienvidu gala dēļu sienu un ķēķa plīti. Bez tam minētam galam nav četru logu, kuri aizsisti ar dēļiem.
* Tā kā nams atrodas neciešamā stāvoklī un lai viņu saglabātu, tad tur nepieciešams remonts, uz ko komisija griež pieminekļu valdes uzmanību, lai pasargātu ēku no bojā ejas."
Spriežot pēc Latvijas PSR Ministru padomes Arhitektūras pārvaldes priekšnieka un Valmieras rajona Izpildu komitejas sarakstes, Gaides saiešanas nams 1953. gadā nenoskaidrotos apstākļos nodedzis.
Šī iemesla dēļ Latvijā pirmais valsts oficiāli atzītais kultūras piemineklis, diemžēl, nav saglabājies un tā izskats ir aplūkojams vien senajās pieminekļu valdes fotogrāfijās un zīmējumos.
