Aglona ar bažām gaida svētceļnieku pūļus

Pēc nedēļas Aglonā uz gadskārtējiem Jaunavas Marijas jeb Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkiem 15. augustā pulcēsies desmitiem tūkstošu svētceļnieku. Ja ticīgajiem tas ir priecīgs notikums, tad vietējiem tas sagādā problēmas un daudzi no viņiem it nemaz nav sajūsmā par tūsktošgalvaino dievlūdzēju „uzlidojumu”.

Aglonieši savus svētkus svinēs nedēļu pirms vietējā bazilikā un tās dārzā sadrūzmēsies tūkstošiem dievlūdzēju. 8. augustā notiks Aglonas Novada svētki gan ar sporta sacensībām un gadatirgu, gan koncertiem un zaļumballi. Tas agloniešu prātu un garu uzmundrinās pirms Dievmātes svētkiem. Atpūsties pēc Novada svētkiem viņiem gan neizdosies, jo nāksies nodrošināties gan pret ābolu zagļiem, gan atkritumu izmētātājiem, gan iespējamiem bezpajumtniekiem, kuri varētu klauvēt pie viņu durvīm un citām neērtībām.

Kasjauns.lv ir saņēmis vairākas agloniešu vēstules, kurās viņi pauž sašutumu par problēmām, ko viņiem sagādā svētceļnieki. Daudzi svētceļnieki esot īsti bomži – viņiem nav ne ko ēst, ne kur gulēt, citi atkal čiepjot ābolus vietējo dārzos, dažiem atkal ir par grūtu aiziet līdz mazmājiņai…

Aglonas Dievmāte pašvaldībai rada galvassāpes

Aglonas novada domes izpilddirektore Ineta Poga Kasjauns.lv diplomātiski teica: „Pašvaldība sūdzības par to, ka, piemēram, svētceļnieki zog ābolus vietējo dārzos nav saņēmusi. Bet, ja jau jums par to raksta vēstulēs, tad, protams, tādas problēmas pastāv. Bazilikas svētki sagādā ne tikai šāda veida problēmas, pašvaldībai galvenokārt tās saistītas ar mūsu komunālo saimniecību – piemēram, atkritumu savākšanu un notekūdeņu attīrīšanu.”

Jautāta, vai pašvaldībai Dievmātes svētki nāk par labu vai tie sagādā problēmas, Poga lika nojaust, ka tie drīzāk gan sagādā problēmas un pašvaldībai no tiem liela labuma neesot, kaut gan šie svētki ļauj nopelnīt vietējiem uzņēmējiem un Aglonas vārdam izskanēt ārpus Latgales robežām.

Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki vietvarai rada liekus izdevumus. No valsts pašvaldība kompensāciju gan saņemot, bet no katoļu baznīcas gan ne. Novada dome šogad valstij papildus lūgusi 2000 eiro atkritumu izvešanai, ko tā saņēmusi. Tā kā vismaz ar valsts gādību tiks savākti visi mēsli, ko pēc sevis būs atstājuši katoļticīgo pūļi.

Diemžēl pašvaldība nevar ietekmēt svētceļnieku tūkstošu pārvietošanos un uzvedību, jo lielākie zemes īpašumi Aglonā pieder nevis pašvaldībai vai valstij, bet gan baznīcai, arī pļavas, uz kurām svētceļnieki ceļ savas teltis.

Pērn pašvaldība piemēram, vienojās ar baziliku, ka tā savā internātvidusskolas viesnīcā nodrošinās guļvietas svētceļniekiem. Pašvaldība tur arī saklājusi gultas un gaidījusi dievlūdzējus, no kuriem neviens tā arī neaizgāja līdz Jaunaglonas skolai – viņiem trīs kilometru garais ceļš no bazilikas likās pārāk tāls. Tā nu daudzi svētās Marijas pielūdzēji labāk gulēja Aglonas daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās, nekā normālās gultās. Aglonas pašvaldībā minēja, ka novadā neesot problēma ar viesu mājām arī lielo svētku laikā. Tikai par viesnīcu esot jāmaksā un tas svētceļniekiem liekas „neadekvāti”.

Valsts izdabā svētceļniekiem

Katru gadu augusta pirmajā pusē ne tikai Kasjauns.lv un citi plašsaziņas līdzekļi saņem desmitiem sūdzību gan no agloniešiem, gan svētceļniekiem. Pirmie sūkstās par dievlūdzēju neadekvāto uzvedību un zaglīgumu, bet otrie par to, ka neviens par viņiem nedomā, nenodrošina ar ēdienu un naktsmājām un tamlīdzīgi.

Aglonas pašvaldības izpilddirektore Poga saka: „Manuprāt svētceļnieki problēmas pārspīlē problēmas, viņi cenšas ietaupīt, negrib ne par ko maksāt.”

Te arī jāpiebilst, ka valsts tomēr savu iespēju robežās cenšas izdabāt svētceļnieku prasībām. Piemēram, pērnruden ap Dievmātes svētku laiku Latgalē bija uzliesmojis Āfrikas cūku mēris. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicināja latgaliešus nepulcēties lielos baros un nerīkot masu pasākumus. Tādēļ pirms gada, piemēram, tika atcelti Krāslavas pilsētas svētki. Tomēr, neskatoties uz kritisko situāciju, Aglonas Dievmātes svētki netika atcelti. Ja strikti ievērotu PVD prasības, kuras daudziem uzņēmējiem ir neapstrīdamas, pērn Aglonas Dievmātes svētki būtu jāatceļ.

Jāpiebilst, ka pašiem svētceļniekiem nāktos nevis paļauties tikai uz to, ka citi gādās par viņiem, bet arī pašiem par sevi parūpēties. Piemēram, festivālu „Positivus” vai „Saldus saule” apmeklētājiem organizatori tikai piedāvā pļavu, kur uzsliet teltis un nakšņot. Tāpat arī Aglonā – pļava ir, tad nu uzslejiet telti un nakšņojiet!

Tomēr daudzi uzskata, ka katoļu svētceļotāji nav salīdzināmi ar rokfestivālu faniem. Un vēl – latgaliešu viesmīlība taču prasa, lai katrs viesis tiktu paēdināts un godam izguldināts. Tomēr diez vai Aglonas iedzīvotāji, kuru skaits ir tikai ap tūkstoti, diez vai pāris dienu laikā spēj „tikt galā” ar teju simts reizes lielāku cilvēku skaitu.

Agloniete Marta Jaunzema uzskata, ka nāktos padomāt par svētceļniekiem, jo ne visi paši ir aizdomājušies par savu labsajūtu. Viņa Kasjauns.lv raksta:

„Dzīvoju trīs kilometru attālumā no pašas Aglonas. Man ikdienā uz Aglonu ir nepieciešams braukt iepirkties, kā arī retu reizi apmeklēju slaveno Aglonas baziliku. Iepriekšējos gados esmu novērojusi, ka nav sakārtots naktsmāju jautājums svētceļniekiem, kuri uz Aglonu vairākas dienas ir nākuši kājām.

Pagājušajā gadā, braucot ar riteni no veikala uz mājām, novēroju, ka 10. augusta vakarā uz soliņa pie Aglonas autoostas sēž četras meitenes ar lielām mugursomām, kuras savā starpā sarunājas lietuviski. Nolēmu piestāt un aprunāties. Izrādās, ka meitenes Aglonā neviens negaida. Aglonas novada pašvaldība arī neuzņemas atbildību, bet Aglonas bazilikas pārstāvji esot teikuši, ka Aglonā ģimnāzija tiekot atvērta tikai 12. augustā. Tad ātri sazvanīju draudzeni, kura dzīvo Aglonas centrā. Sarunājām, ka viņa meitenes izmitinās pie sevis verandā un paēdinās.

Gadījumi, ka svētceļnieki ik gadus nakšņo vai nu autoostas tualetē, vai vienā pamestā mājā netālu no Maizes muzeja, ir regulāri. Tāpat arī uz Aglonu atnāk svētceļnieki, kuriem nav iztikas līdzekļu. Tad vai nu šie svētceļnieki ubago vai zog ābolus no Aglonas iedzīvotāju dārziem, vai maltīti meklē atkritumu urnās, vai kafejnīcās vāc no galdiem ēdienu paliekas.

Labi, ka Rīgā ir tā sauktā naktspatversme, kur bezpajumtniekus pašvaldības policija savāc un aizved uz nakts patversmi. Bet ko darīt svētceļniekiem, kuri atnāk uz Aglonu jau 9. vai 10. augustā, un ir ceļā pavadījuši vairākas dienas, bet ne vietējā vara, ne Aglonas bazilika neuzņemas atbildību par svētceļnieku nakšņošanu telpās? Kāpēc svētceļnieku nakšņošanas un ēdināšanas problēmas tiek atstātas uz vietējo Aglonas iedzīvotāju pleciem?

Tā kā arī šogad uz Aglonu ar kājām dodas daudz svētceļnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm, tad jau esmu pati sagatavojusi naktsmītnes garāžā. Ja nu tiešām kādu svētceļnieku redzēšu nakšņojam Aglonā uz soliņa vai tualetē, piedāvāšu pie sevis. Tikai es gan dzīvoju trīs kilometru attālumā no Aglonas centra.

Kad beidzot vietējā vara - Aglonas novada dome, sadarbojoties ar svētku rīkotājiem - Aglonas baziliku, beidzot sakārtos šo svētceļnieku bezpajumtnieku jautājumu, nodrošinot viņiem gan telpas nakšņošanai, gan arī kādu bļodu zupas?”

Te nu jāteic, ka aglonietes Martas apņemšanās svētceļniekus izmitināt savas mājas garāžā tik tiešām ir uzteicama. Tikai, vai viņas rūpes dievlūdzēji pratīs novērtēt? Martas garāža atrodas trīs kilometrus no bazilikas vārtiem. Pērn tikpat lielā attālumā vietējā pašvaldība svētceļotājiem bija uzklājusi gultas, kurās tā arī neviens nenakšņoja. Daudzus desmitus un simtus kilometrus pārvarējušiem ceļiniekiem šie pēdējie trīs kilometri izrādījās pārāk daudz…