Visi četri jaunie ministri apstiprināti amatā

Šajos četros balsojumos deputātu atbalsts jaunajiem ministriem nedaudz svārstījās, viņiem saņemot no 54 līdz 56 deputātu balsīm. 

Kopumā domstarpības koalīcijā un sarunas par amatu pārdali sākās pēc tam, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja savu politisko piederību no "KPV LV" uz Nacionālo apvienību (NA).

Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas ministra amatu, jo koalīcijā ietilpstošā "KPV LV" uzstāja, ka partiju vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali. Tās ir rezultējušās ar četru ministru nomaiņu un "KPV LV" izslēgšanu no koalīcijas.

Par labklājības ministru kļūst Gatis Eglītis

Saeima šodien labklājības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu, ekonomistu Gati Eglīti (JKP), kurš amatā nomainīs no valdošās koalīcijas izslēgtās "KPV LV" pārstāvi Ramonu Petraviču.

Par Eglīša apstiprināšanu amatā nobalsoja 56 deputāti, pret bija 34 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Stājoties labklājības ministra amatā, Eglītis kā prioritātes nosauca sociālās aprūpes centru situācijas apzināšanu un epidemioloģiskās drošības veicināšanu, ģimenes pabalsta reformu un pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, iepriekš pavēstīja jaunais labklājības ministrs.

Politiķis norādīja, ka viens no pirmajiem darāmajiem darbiem, stājoties šajā amatā, būtu sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju sociālās aprūpes centros, lai veicinātu to epidemioloģisko drošību un sagatavotu tos potenciālai Covid-19 izplatībai rudenī.

Tāpat uzsvars tikšot likts uz ģimenes valsts pabalsta reformu un tā apmēra pieaugumu, kas paredzēts no nākamā gada. Vienlaikus Eglītis kā prioritāti izvirzījis arī pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, ko paredzēts veicināt ar pensiju palīdzību.

Attiecībā pret bērnu tiesību aizsardzību, politiķis saredz to kā jomu, kur veicami uzlabojumi, un uzskata, ka šajā gadījumā varētu veicināt ciešāku sadarbību ar Tieslietu ministriju.

Savukārt nodarbinātības aspektā Eglītis uzsvaru likšot uz Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbniekiem paredzēto pakalpojumu efektivitātes celšanu, raugoties, lai bezdarbnieku apmācību modeļi būtu iespējami pietuvināti reālajai dzīvei.

Eglītis dzimis 1978.gadā. Viņš studējis Rīgas Ekonomikas augstskolā, Vīnes Diplomātijas akadēmijā un Džona Hopkinsa universitātē Itālijā.

Savā CV jaunais ministrs norāda, ka vairākus gadus strādājis Ārlietu ministrijā ar ārējās ekonomiskās sadarbības un drošības (NATO) jautājumiem. 2005.gadā sācis darba gaitas Eiropas institūcijās Briselē, kur astoņi gadi nostrādāti Eiropas Komisijā ar Latvijas ekonomikas, finanšu un budžeta uzraudzības jautājumiem. Viņš strādājis Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma programmas Latvijai ekspertu komandā (2008-2012).

2015.gada septembrī viņš pievienojies tā laika premjeres Laimdotas Straujumas (V) birojam ekonomikas padomnieka amatā, bet 2016. gadā kļuvis par ekonomisko jautājumu padomnieku ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V).

Kopš 2020.gada 22.februāra Eglītis ir Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis.

Saeimā Eglītis bijis Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs.

Par izglītības un zinātnes ministri kļūst Anita Muižniece

Par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Stāstot par izraudzīto jauno izglītības ministri, Kariņš teica, ka viņai izglītības jomā ir izteikta kvalifikācija, jo viņa ir ieguvusi maģistra grādu izglītības zinātnē, kā arī ir strādājusi par skolotāju. Kā būtiskāko paveicamo darbu premjers uzsvēra to, ka jāstrādā, lai septembrī klātienē atsāktos mācības.

Muižniece ir dzimusi 1987.gadā. Muižniece par Saeimas deputāti tika ievēlēta 2018.gada 6.novembrī no JKP saraksta. No pērnā gada 15.oktobra viņa partijā ieņem priekšsēdētājas biedres amatu.

Muižniece 2010.gadā ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Laikā no 2014.-2018.gadam Muižniece ieguva arī profesionālo bakalaura grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē (LU). Turpinot mācības LU, politiķe 2019.gadā ieguva izglītības zinātnes maģistra grādu.

Kopš 2018.gada februāra Muižniece kā biedre piedalās Neatkarīgajā izglītības biedrībā, bet no 2016.gada augusta ir biedre Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijā. Savukārt no 2013.gada jūnija ir biedrības "Daugmales skolai" biedre. No 2014.marta līdz 2017.gada aprīlim Muižniece bijusi arī biedrības valdes priekšsēdētāja.

Muižniece Saeimā darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes un Eiropas lietu komisijā. Savukārt iepriekš politiķe darbojusies arī Ilgtspējas attīstības komisijā. Tāpat Muižniece piedalījās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā.

Muižniecei esot vairāku gadu pieredze grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu nozarē, vairākus gadus strādājot tādos uzņēmumos kā SIA "Audit Pluss" un SIA "Grant Thornton Baltic". Politiķe ir arī vadījusi uzņēmumu SIA "La Fortuna", kas sniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. Tāpat viņa ir strādājusi viesnīcā "Elizabete Hotel" kā direktores vietniece.

2016.gadā Muižniece kļuva par Ķekavas vidusskolas angļu valodas skolotāju. Savukārt pēc gada viņa kļuva par Ķekavas novada pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas locekli. Muižniece ir strādājusi arī kā angļu valodas skolotāja, klases audzinātāja un pašpārvaldes koordinators Daugmales pamatskolā.

2019.gadā Muižniece uzņēmās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres pienākumus, savukārt pēc gada pienākumu pildīšanu pārtrauca.

Kā liecina deputātes Valsts ieņēmumu dienestā VID iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, Muižnieces ieņēmumi pērn veidoja 40 658 eiro.

Par iekšlietu ministri kļūst Marija Golubeva

Pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināta parlamenta deputāte, kādreizējo politikas pētniece Marija Golubeva (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Golubeva kā savas prioritātes, nonākot iekšlietu ministres amatā, ir nosaukusi iekšlietu sistēmas strukturālās reformas, policijas stiprināšanu un vardarbības novēršanu ģimenēs.

Kustība "Par!" paziņojumā presei uzsvērts, ka Golubevas prioritātes būs arī civilās aizsardzības un policijas reaģēšanas spējas palielināšana, pirmstiesas izmeklēšanas un policijas izglītības un apmācību kvalitāte, naida noziegumu un vardarbības ģimenē prevencija un izmeklēšana, bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencija kā alternatīva sodīšanai. Golubeva ministres darbā sadarbošoties ar nozaru nevalstiskajām organizācijām un to lietpratējiem.

Golubeva teica, ka viņas prioritāte būs policijas resursu stiprināšana un kapacitātes palielināšana. Viņa centīšoties nodrošināt, lai policija kalpo iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā. "Patlaban apstākļi policijas darbam, kā zinām, ir ļoti tālu no ideāla," piebilda topošā ministre.

Tāpat Golubevas prioritātes būs strādāt ar jautājumiem par vardarbības novēršanu sabiedrībā, tostarp, ģimenēs. Golubevas uzmanības lokā būšot jautājumi, kas saistīti ar patvērumu meklētāju uzņemšanas sistēmas kvalitātes uzlabošanu.

Golubeva pauda apņēmību iedziļināties iekšlietu sistēmas jautājumos, vienlaikus cerot uz labu sadarbību ar iekšlietu dienestu vadību.

Golubeva dzimusi 1973.gadā Rīgā. 1994.gadā Latvijas Universitātē viņa ieguvusi bakalaura grādu angļu filoloģijā, 1995.gadā - maģistra grādu vēsturē Centrālās Eiropas universitāte. Savukārt 2000.gadā Golubeva ieguva zinātņu doktora grādu Kembridžas universitātē.

Viņa iepriekš darbojies kā politikas pētniece domnīcā "Providus", strādājusi par pasniedzēju vairākās Latvijas augstskolās un Vidzemes augstskolā bijusi Pētniecības centra vadītāja. Tāpat viņa strādājusi par konsultanti Valsts kancelejā.

Golubeva ir partijas "Kustība "Par!"" valdes locekle un Saeimā ir frakcijas "Attīstībai/Par!" priekšsēdētāja. Parlamentā viņa darbojusies Nacionālās drošības komisijā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Golubeva ir līdzīpašniece uzņēmumam "RHC Consulting", kas nodarbojas ar uzņēmumu un iestāžu konsultēšanu. Uzņēmums 2019.gadā apgrozīja 19 925 eiro un strādāja ar 7 071 eiro peļņu. Dati par 2020.gadu nav pieejami.

Par ekonomikas ministru atkārtoti ievēl Jāni Vitenbergu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Vitenbergs dzimis 1985.gadā. 2018.gadā Vitenbergs no partijas "KPV.LV" tika ievēlēts par 13.Saeimas deputātu.

Vitenbergam iepriekš bijusi pieredze privātajā sektorā. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš bija lielo klientu pārdošanas vadītājs uzņēmumā SIA "Lietas MD", kas darbojas svaigu augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības nozarē ar zīmolu "Augļu serviss".

2005.gadā Vitenbergs ieguvis tūrisma gida izglītību Latvijas Kultūras koledžā, bet 2008.gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu tūrisma vadībā.

2019.gada janvārī Vitenbergs tika iecelts par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju.

2020.gada aprīlī Vitenbergs tika iecelts ekonomikas ministra amatā, stājoties iepriekšējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) vietā, kurš 2020.gada martā zaudēja pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un līdz ar to arī ministra amatu.

Šī gada aprīlī Vitenbergs izstājās no "KPV LV" un kļuva par Nacionālās apvienības (NA) pārstāvi. Tas izraisīja nestabilitāti valdībā un Vitenbergam uz laiku nācās ministra amatu pamest un atjaunot deputāta mandātu.