Covid-19 ietekme. Latvijas ekonomikas sniegums ir bijis ievērojami vājāks nekā Lietuvā vai Igaunijā

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo ceturksni Latvijas IKP ir sarucis tikai par 1,3%, savukārt salīdzinājumā ar 2020.gada 4. ceturksni IKP ir sarucis par 1,7%. Šāds relatīvi labāks ekonomikas sniegums ir saistīts ar to, ka uzņēmēji un ekonomika turpina pielāgoties COVID-19 ierobežojumiem un ārējais pieprasījums rūpniecībā šobrīd ir ļoti spēcīgs, kas veicina eksporta pieaugumu. Papildus tam no valsts puses kopš janvāra tika ievērojami palielināts atbalsts ekonomikai un ekonomikas relatīvi labais sniegums daļēji notiek arī uz valsts parāda pieauguma rēķina.

Tomēr pēdējos divos ceturkšņos Latvijas ekonomikas sniegums ir bijis ievērojami vājāks nekā Lietuvā vai Igaunijā, un ekonomikā riskējam atpalikt no kaimiņiem. Šī gada pirmajā ceturksnī Lietuvas IKP bija par 1% lielāks nekā 2020.gada pirmajā ceturksnī, savukārt Igaunijā pieaugums sasniedza pat 5,4%. Tā rezultātā Igaunijas ekonomika šobrīd jau ir 3% lielāka nekā 2019.gada beigās, pirms COVID-19 pandēmijas sākuma, savukārt Lietuvas ekonomika ir gandrīz 1% lielāka. Tikmēr Latvijas ekonomika joprojām par 3% atpaliek no iepriekšējā līmeņa. Protams, šie joprojām ir sākotnējie dati, kas vēlāk var tikt koriģēti, un Latvijai ir lielāks atkopšanās potenciāls, piemēram, aviācijā. Tomēr kopš pandēmijas sākuma Latvijas ekonomika no kaimiņiem jau atpaliek par 4-6%.

Manuprāt, ir pamatoti cerēt, ka šī gada otrajā pusē un nākamgad ekonomikas aktivitāte būtiski palielināsies. To veicinās pakalpojumu nozaru atvēršanās pēc COVID-19 ierobežojumu beigām, augšupejošs rūpniecības cikls pasaulē, un apjomīgu līdzekļu ieplūde būvniecībā no valsts budžeta, kā arī ES ekonomikas atjaunošanas fonda. Tas pēdējos mēnešos ir ļāvis celt arī ekonomikas izaugsmes prognozes. Pēc manām domām, Latvijas ekonomika šogad varētu augt par aptuveni 3,6%, bet 2022.gadā Latvija IKP izaugsme varētu sasniegt 6%. Tomēr līdzīgi faktori veicinās arī ekonomikas atkopšanos citās valstīs, un man šobrīd vairs nav pārliecības, ka COVID-19 krīzes radītās plaisas Baltijas valstīs izzudīs dažu ceturkšņu laikā. Tas var prasīt vairākus gadus.

COVID-19 pandēmija joprojām ir liels risks ekonomikai, tādēļ ir ļoti būtiski saglabāt pašreizējo vakcinācijas tempu, lai līdz rudenim mums izdotos sasniegt pūļa imunitāti un nebūtu nepieciešams ieviest jaunus ierobežojumus ekonomikā. Papildus tam šogad fiskālās politikas normalizēšana būs ļoti izaicinoša, jo pašreizējais valsts budžeta deficīta līmenis un parāda pieauguma ātrums nav uzturams ilgtermiņā. Tādēļ tuvākā gada vai divu gadu laikā būs nepieciešams atrast līdzsvaru starp to, lai sabalansētu valsts finanses un vienlaikus nepārtraukt ekonomikas atbalsta pasākumus pārāk strauji, pirms ekonomikā ir atgriezusies noturīga izaugsme. Tas, manuprāt, ir ļoti sarežģīts uzdevums, un te ir daudz iespēju kļūdīties, jo ekonomikā joprojām ir daudz nezināmo un to, cik spēcīgs ir sagaidāmais ekonomikas izaugsmes cikls, mēs uzzināsim tikai kad tiks atcelti ekonomikas atbalsta pasākumi.