Finanšu ministrija rosina VID ierēdņiem un operatīvajiem darbiniekiem paredzēt tiesības uz izdienas pensiju

FM argumentēja, ka VID noteikto uzdevumu veikšanai nepieciešama atbilstoša amatpersonu kompetence, kas ietver gan amatpersonu zināšanas un pieredzi, gan arī cilvēka garīgās un fiziskās spējas. "Tieši cilvēka fizisko darbspēju saglabāšana un nodrošināšana nepieciešamajā līmenī ir viena no būtiskākajām problēmām, ar ko saskaras VID, īstenojot tam noteiktos uzdevumus," pauda ministrijā.

Lai nodrošinātu VID pakalpojumu sniegšanu nepieciešamajā tempā un kvalitātē, FM aicina apzināties, ka, veicot šos uzdevumus, "amatpersona sev piemītošās un darbam nepieciešamās fiziskās un psihoemocionālās spējas pakāpeniski zaudē tieši darba vides faktoru ietekmē".

FM uzsvēra, ka, nodrošinot VID uzdevumu izpildi, dienesta amatpersonas veic ar īpašu risku saistītu darbu, kam raksturīga paaugstināta psiholoģiskā un fiziskā slodze, ko VID nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem.

"Darba vides kaitīgo faktoru ietekmes uz amatpersonu veselību rezultātā radušās arodslimības, kā arī novecošanas rezultātā radušās saslimšanas būtiski ietekmē VID pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās fiziskās spējas. VID amatpersonu fiziskā novecošanās un ar gadiem progresējošie fizisko spēju zudumi rada risku, ka netiks nodrošināta kvalificēta dienesta uzdevumu izpilde tieši VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē, Iekšējās drošības pārvaldē un Muitas pārvaldē, kur amatpersonu pienākumi ir noziedzīgu nodarījumu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā atklāšana un novēršana," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka, neesot atbilstošām darbspējām, VID amatpersonas šos pienākumus nespēs kvalitatīvi izpildīt.

"Šobrīd arvien aktuālāks kļūst fakts, ka veselības stāvokļa dēļ VID amatpersonas darbu atstāj tādā vecumā, kad vēl nav sasniegts pensijas vecums, vai arī amatpersonas cenšas paildzināt nostrādāto laiku dienestā, atrodoties ilgstošā prombūtnē, noformējot darbnespēju. Tādā veidā tiek radīta finansiāla ietekme VID atlīdzības un valsts sociālajam budžetam, vienlaikus liedzot iespēju dienestam piesaistīt jaunus nodarbinātos," norādīja ministrijā.

FM izstrādātais likumprojekts paredz tiesības uz izdienas pensiju VID amatpersonai, kura ir atbrīvota no amata un ir sasniegusi 60 gadu vecumu un kuras darba stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem, no kuriem pēdējie desmit gadi nostrādāti amatpersonas statusā. Tāpat ar likumprojektu rosināts paredzēt, ka amatpersonai, kurai vienlaikus ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, piešķir tikai vienu pensiju pēc šīs personas izvēles.

Vienlaikus no likumprojekta izriet, ka uz izdienas pensiju nebūtu tiesību amatpersonai, kura saņem citas valsts pensiju; ir atbrīvota no amata saistībā ar notiesājošu tiesas spriedumu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; vai arī amatpersona ir atbrīvota no amata sasitībā ar piemērotu disciplinārsodu.

FM aprēķinājusi, ka 2022.gadā 18 VID amatpersonām dodoties izdietas pensijā būtu nepieciešamas finansējums 222 696 eiro, 2023.gadā 33 VID amatpersonām - 392 832 eiro apmērā, bet 2024.gadā 52 amatpersonām - 610 896 eiro apmērā.

Lai arī FM plāno, ka likums varētu stāties spēkā 2022.gada 1.janvārī, tomēr par to vēl jālemj Ministru kabinetam, bet gala lēmums jāpieņem Saeimai.

Pagājušajā gadā Valsts kontrole nāca klajā ar paziņojumu, ka izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem. Valsts kontrole aplēsa, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Valsts kontrolē norādīja, ka gadu no gada būtiski palielinās izdienas pensijām nepieciešamais valsts budžeta līdzekļu apmērs. Ja 2011.gadā izdienas pensijām vajadzēja 45 miljonus eiro, tad 2020.gadā tie jau ir 77,5 miljoni eiro. Izdienas pensiju nākotnes saistības tika aprēķinātas četru miljardu eiro apmērā.