Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Pērn Latvijā augstskolu pabeidza 14 500 studentu. Šajā mācību gadā studijas sāka 28 700 censoņu. (Foto: Ieva Čīka/LETA)

Latvijas augstskolu padomes: lielas algas un slepenas deklarācijas 3

Sabiedrība
2021. gada 31. maijā 05:11 2021. gada 31. maijā 05:11
  Kārlis Seržants | Kas Jauns Avīze
Saeimā turpinās ļoti pretrunīgi vērtēto liela apjoma Augstskolu likuma grozījumu izskatīšana pirms trešā lasījuma. Tikmēr augstskolu pārstāvjiem rodas arvien vairāk jautājumu un iebildumu, turklāt viņus pārsteidzis plānotais atalgojums šiem uzraugiem, kuriem iecerētas ļoti plašas pilnvaras.

Augstākās izglītības padomes vadītājs Andris Teikmanis “Facebook” nodevis atklātībai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē iegūto informāciju, cik augstskolām varētu izmaksāt šo padomju uzturēšana. Kaut arī pirmos gadus tās finansēs no Eiropas Savienības fondiem, par tālāku nākotni nekas zināms nav, tāpēc ir satraukums, ka vēlāk tas būs jāuzņemas pašiem.

Cik sola maksāt

Kopumā 15 valsts augstskolu padomēm paredzēts 3 172 723 eiro finansējums gadā. Četrās lielākajās zinātnes augstskolās – Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) – katrā paredzēta vieta 11 padomes locekļiem. Kopā plānotais atalgojums gadā: Latvijas Universitātē 282 988 eiro, RSU – 501 063 eiro, RTU 369 911 eiro, LLU 449 171 eiro.  

Divās lietišķajās augstskolās – Liepājas Universitātē un Daugavpils universitātē – padomēs būs pa septiņiem cilvēkiem, tēriņi attiecīgi 143 907 un 131 830 eiro. Pārējām augstskolām būs jāsamierinās ar piecu cilvēku padomēm, kuru atalgojums gadā nepārsniegs 200 000 eiro.

Procentuāli pret kopējiem izdevumiem priekšgalā izvirzās Banku augstskolas padome ar 5,4% jeb 158 591 eiro. Tā ieņem arī pirmo vietu pret akadēmiskā personāla darba samaksu ar 19,1 procentu. Šajā ziņā mazākās izmaksas ir Latvijas Universitātei, attiecīgi 0,3% un 1,4 procenti.

Plāni bez ilgtspējas

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens “Kas Jauns Avīzei” skaidro, ka plānotais padomju atalgojums aprēķināts pēc vidējās akadēmiskās algas konkrētajā augstskolā. Padomes loceklim piemērots koeficients 1, vadītājam 1,5. 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens: “Lai tur nenokļūtu kādi bezdarbnieki – politiķi, būs paredzēts atdzišanas laiks.” (Foto: Evija Trifanova/LETA)

“Atšķirība tur ir diezgan pamatīga, bet tas nozīmē, ka, piemēram, RSU saviem pasniedzējiem un profesoriem maksā daudz lielākas algas nekā Latvijas Universitāte. Pēc tam, kad beigsies Eiropas finansējums šīm padomēm, iespējams, būs jādomā par to finansēšanu no valsts budžeta,” saka Ašeradens.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzskata: “Šāda pieeja nav ilgtspējīga – ja valsts ievieš jaunas institūcijas, tad tās jāfinansē no budžeta līdzekļiem, un tie jāparedz budžeta bāzē jau tagad. Projektu īstenošana parasti ir saistīta ar dažādu nosacījumu izpildi, nevis pastāvīgu institūciju izveidi. Ja Izglītības un zinātnes ministrija vēlas padomes trīs gadus finansēt tikai no projekta resursiem, vai tas nozīmē, ka pēc trim gadiem tās savu darbu beigs?”

Atlase politiķu rokās

Jau no likumprojekta virzīšanas pirmsākumiem Izglītības un zinātnes ministrija nepārprotami vēlējusies padomju locekļu atlasi cieši turēt savās rokās, kas arī ir galvenais iemesls bažām. Augstskolām nebūtu iebildumu pret plašāku sabiedrības pārstāvju līdzdalību to darbā, ja viņi tiktu atlasīti atklātā un caurspīdīgā procedūrā un augstskolai būtu iespēja pārliecināties par kompetenci.

Bernāts vērš uzmanību: “Pirms trešā lasījuma likumprojektā paredzēts, ka padomes locekļu atlases kārtību ministrija aprakstīs pēc tam izstrādātajos Ministru kabineta noteikumos, taču, kamēr likums nav pieņemts, šobrīd nav ne šo noteikumu projekta, ne vīzijas. Un varam tikai minēt – vai “valdības stabilitātes” vārdā Ministru prezidents uzdrošināsies iebilst, ja valdībā tiks virzīti noteikumi, kuros paredzētais atlases process būs nedemokrātisks?”

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts: “Lai ko nelemtu atlases komisija, galavārds piederēs ministrijai, formāli – valdībai.” (Foto: Ieva Čīka/LETA)

Par atlasi pagaidām ir maz skaidrības, bet deleģēšanas pilnvaras ministrija likumā jau ir nostiprinājusi. “Likumprojektā paredzēts, ka “atlasītos sabiedrības pārstāvjus” deleģēs ministrija, bet izvirza Ministru kabinets. Tātad, lai ko nelemtu atlases komisija, galavārds piederēs ministrijai, formāli – valdībai,” norāda Bernāts.

Ašeradens apgalvo, ka šo cilvēku izvirzīšana nevarēs būt atkarīga no kādām partiju politiskajām vēlmēm: “Padomju potenciālajiem locekļiem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem un kompetencēm, savukārt, lai tur nenokļūtu kādi bezdarbnieki – politiķi, būs paredzēts arī tā saucamais atdzišanas laiks. Respektīvi, nebūs tā, ka vakar bija Saeimā un šodien jau padomē – būs jāpaiet noteiktam laikam. Ja mēs gribam uzlabot augstskolu darbu, ir jādomā par cilvēku piesaisti arī no citām jomām, kā veiksmīgi uzņēmēji un menedžeri. Tā, piemēram, dara Tartu universitāte, kas ir ļoti tālu mums priekšā.”

Slepenās deklarācijas

Visvairāk apspriestais jautājums ir šo augstskolu padomju locekļu amatpersonu deklarāciju iespējamā noslepenošana.  Pret šīm ministrijas piedāvātajām izmaiņām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” iebilst ne tikai Rektoru padome, bet arī citas organizācijas. “Kas Jauns Avīzei” zināms, ka savus iebildumus par šiem plāniem gatavo arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Bernāts uzskata: “Piedāvātās iespējas neļaut sabiedrībai kontrolēt augstskolu padomju locekļus ir netaisnīgas un nesamērīgas – gan pret citiem kolēģiem augstskolās, gan citām dažādu nozaru valsts amatpersonām, kuru deklarācijas ir pieejamas pilnībā. Jāuzsver, ka iespēja slēpt lielāko daļu deklarācijas neatbilst plašajām padomes funkcijām – noteikt augstskolas budžetu un struktūru, izveidot un likvidēt struktūrvienības un komercsabiedrības, ņemt kredītus, galu galā – arī rīkoties ar augstskolas nekustamajiem īpašumiem.”

Viņš neizslēdz, ka Augstskolu likuma grozījumu aizsegā īstenībā tiek virzīta plašāka valsts amatpersonu loka deklarāciju noslēpšana no sabiedrības  acīm un nākamajos lasījumos pēkšņi var parādīties arī visu valsts kapitālsabiedrību padomju locekļi.

Prasība atklāt ienākumus atbaidīšot

Ašeradens iebilst, ka ministrijas vienīgais mērķis esot piesaistīt šīm padomēm augsti kvalificētus cilvēkus: “Ja kāds visu mūžu ir sekmīgi nodarbojies ar uzņēmējdarbību, tad valsts interese ir, lai viņš būtu gatavs strādāt šādā padomē. Ja viņam pēkšņi būs jāsāk pildīt amatpersonas deklarācija par visiem viņa īpašumiem un ienākumiem, daudzus tas no šāda soļa atturēs. Mēs jau prioritāri vienmēr gribam domāt, ka šajās padomēs cilvēki nāks darboties nevis iedzīvošanās, bet gan augstāku mērķu vadīti.”

Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela: “Šis jaunais veidojums ir tāda kā superpadome, kurai ir milzīga ietekme un iespējas.” (Foto: Ieva Leiniša/LETA)

Ašeradenam gan nepiekrīt Rektoru padomes priekšsēdētāja, Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela: “Faktiski šis jaunais veidojums ir tāda kā superpadome, kurai ir milzīga ietekme un iespējas. Viņiem būs iespējas darboties ar lieliem nekustamajiem īpašumiem, dažādām saimnieciskajām lietām par milzīgām summām. No šīs padomes būs arī atkarīga konkrētās augstskolas pašpārvalde un daudz citu svarīgu lietu, tādēļ šo deklarāciju noslepenošana var radīt milzīgu risku. Varam pieļaut, ka šī koalīcija ir ideāla un piedāvās tikai tādus pašus ideālus cilvēkus padomēm. Diemžēl mēs nevaram prognozēt, kādi cilvēki var nonākt augstskolu padomēs tad, ja politiskā situācija valstī būs mainījusies.”

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; ES aicina demilitarizēt Zaporižjas AES teritoriju 10
"Situācija ir traģiska!" Latviešu pāris, kurš ceļo pa Āfriku un veido saturu soctīklos, nāvējoši notriec cilvēku 5
Olga Kambala tomēr Turcijā netiek pie jauna deguna un krūtīm. Kāpēc tā? 10
Skatīt visus komentārus