Baltkrievijas valsts TV absurdos ziņu sižetos šausminās par Rīgas mēra "vandalismu" pret karogiem

Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (Attīstībai/Par!) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kopīgais solis – nomainīt Brīvības bulvārī par godu pasaules čempionātam hokejā izlikto Baltkrievijas oficiālo karogu pret Lukašenko opozicionāru izmantoto, vēsturisko baltsarkanbalto karogu – bija reakcija uz 24. maija notikumiem Baltkrievijas gaisa telpā.

Pagājušajā svētdienā Lukašenko režīms, pārkāpjot starptautiskas normas, piespieda Minskā nosēsties lidsabiedrības “Ryanair” reisam Atēnas-Viļņa.

Oficiālais pamatojums šādai rīcībai bija nevīžīgs stāsts par teroristiem un spridzekļiem ar daudziem “caurumiem” scenārijā, taču ir vispārpieņemts, ka patiesībā Lukašenko izvērsa šo operāciju, lai no lidmašīnas izvilktu ārā opozīcijai piederīgo žurnālistu Romānu Protaseviču.

Eiropas Savienības valstis, kā arī “Ryanair” šefs Maikls O'Līrijs nodēvēja šādu rīcību par nepieņemamu “valsts īstenotu pirātismu”, un atsevišķi politiķi izvēlējās simboliski demonstrēt savu atbalstu Baltkrievijas opozīcijai.

To darīja arī Staķis un Rinkēvičs, no tīri dekoratīva elementa galvaspilsētas centrā noņemot ar Lukašenko režīmu un tā nodarījumiem saistīto karogu.

Notikušo pasniedz kā abu politiķu izgāšanos tautas priekšā

Abu politiķu solis tik tiešām tika vērtēts atšķirīgi. Sabiedrībā nebūt netrūka atbalsta – daudzi Staķa un Rinkēviča izdarīto saskatīja kā nekavētu, izlēmīgu un drosmīgu rīcību.

Šajā uzskatā vienoti bija gan abu politiskās nostājas atbalstītāji, gan arī daži konservatīvi viedokļu līderi, kuri līdz šim nudien netika manīti, izsakām atbalstu “Attīstībai/Par!” piederīgajam Mārtiņam Staķim.

Tepat Latvijā par Staķa un Rinkēviča rīcību īpaši pozitīvi izturas vietējie baltkrievi, kuri pēc 2020. gada 9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām ieradušies Latvijā, cerot izbēgt no vajāšanas dzimtenē.

“Pilnībā atbalstu Rīgas mēra soli. Jāpiebilst, ka baltsarkanbaltais karogs vēsturiski ir bijis brīvās Baltkrievijas simbols,” pauž Oļegs Ivanovs, kurš no iemītnieka Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanās centrā nu ir kļuvis par nodarbinātu rīdzinieku.

Rodions Begļaks, kurš pirms Lukašenko režīma represijām pagājušā gada augustā dzīvoja Gomeļā, sīkāk paskaidro situāciju ar krāsām un karogiem Baltkrievijā: “Par Rīgas mēra rīcību bijām negaidīti un pozitīvi pārsteigti. Baltkrievijā viņš jau ir kļuvis par sava veida varoni. Taču, kas attiecas uz karogu jautājumu, šeit ir jāsaprot, ka protestu sākumā baltkrievi, kuri nevēlējās turpināt dzīvot ar Lukašenko kā prezidentu, protestos izmantoja gan vienu, gan otru karogu.

Tas varētu šķist smieklīgi, taču kopš tā laika krāsu un karogu jautājums Baltkrievijā ir ļoti politisks. Tu vari attapties cietumā tikai tāpēc, ka uz ielas izgāji baltā kreklā un sarkanās biksēs.”

Opozīcija, pamatā gan “Saskaņas” ietvaros, nodēvēja karogu nomaiņu par neapdomīgu, neaizmirstot gan piebilst, ka Baltkrievijas debesīs notikušais tomēr esot “satraucošs”.

Ļoti kritiski tieši par Rinkēviča darbībām izteicās arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse, nodēvējot to par izgāšanos.

Taču jau tās pašas dienas vakarā pienāca laiks Baltkrievijas valsts kontrolēto TV kanālu reakcijai.

Galvenais TV kanālu ONT un ATN vēstījums – Latvijas iedzīvotāji ir nosodījuši savas valsts ierēdņu rīcību pret kaimiņvalsts simbolu. Rīgā notikušais pasniegts tikai un vienīgi kā abu politiķu izgāšanās tautas priekšā.

Par latviešu nostāju iztaujā vietējo politisko margināli

Grūti spriest, cik efektīvs ir bijis Lukašenko režīma kontrolēto mediju saturs Baltkrievijā, kur vairums, neatkarīgi no politiskās nostājas, domājams, neorientējas Latvijas politiskajā vidē, taču Latvijā dzīvojošajiem abi ziņu sižeti varētu izsaukt vieglu smīnu.

Pirmais sižetā kā Latvijas politikas pārstāvis runā Normunds Grostiņš.

Odiozajam politiķim ir bijusi saikne ar “Latvijas sociālistisko partiju” (LSP), taču vēl 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās viņš kandidēja no “Centra partijas”.

Grostiņš savulaik bijis arī “No sirds Latvijai”, no kurienes pēcāk aizmuguriski izslēgts. Publiski kritizējis pret Krieviju ieviestās sankcijas un šobrīd dedzīgi atbalsta Lukašenko politiku Baltkrievijā.

Vēl Grostiņš pabijis “Rīcības partijā”, kopā ar skandalozo kādreizējo Rīgas domnieku Ruslanu Pankratovu, kurš, starp citu, nu strādā tajā pašā ATN, un aktīvistu Sigurdu Graudiņu, kurš savulaik ar draudiem atklāt uguni uz bēgļiem izpelnījies īpašu Valsts drošības dienesta uzmanību.

Baltkrievijas TV ziņu sižetā Grostiņš tiek pieteikts gan kā “Centra partijas”, gan LSP pārstāvis, kurš ar domubiedriem pieprasījis Mārtiņa Staķa un Edgara Rinkēviča atkāpšanos.

“Cilvēki absolūti neatbalsta šādu rīcību [...] šī ir pašreizējās varas – kura jau tā ir pieļāvusi daudzus nepopulārus lēmumus – autoritātes pašiznīcināšanās,” karogu nomaiņu komentē Grostiņš.

Mēģinājums pataisīt “Centra partiju” un LSP par nopietniem Latvijas politikas spēlētājiem, kuri precīzi atspoguļo sabiedrības vairākuma nostāju gan karogu nomaiņas, gan citos jautājumos, protams, ir drosmīgs, taču cieš sakāvi.

Abi šie politiskie spēki pulcē pretrunīgi vērtētus kadrus, vienmēr ir bijuši izteikti margināli un nav guvuši vērā ņemamus panākumus nedz Saeimas, nedz pašvaldību vēlēšanās, arī startējot apvienotos sarakstos ar citām partijām.

LSP priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs pērn Rīgas domē ticis no “Saskaņas”, taču paša vadītās partijas mājaslapā sevi pirmām kārtām dēvē kā “Rīgas domes LSP deputātu grupas vadītāju”.

Jāpiebilst, ka pats Normunds Grostiņš ir pietiekami biežs viesis arī atsevišķos Kremļa propagandas medijos.

Izskanējusi arī informācija par viņu kā iespējamu VDK aģentu ar visnotaļ jaudīgu segvārdu – Štirlics. Pats Grostiņš gan sadarbību ar VDK noliedz.

Aizmirst “Ryanair” incidentu, atceras, ka Rinkēvičs ir gejs

Bez Grostiņa, kurš līdzīgi runā gan ONT, gan ATN emocionāli pielādētajos ziņu sižetos, ar līdzīgiem viedokļiem uzstājas kāds Krievijas politikas eksperts, Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, Baltkrievijas deputāts Igors Marzaļuks, Baltkrievijas hokeja federācijas vadītājs Dmitrijs Baskovs un daži Baltkrievijā uz ielas sastapti ļaudis.

Pats Baskovs savulaik uzskatīts par saistītu ar 2020. gada 11. novembra incidentu Minskā, kur sakarā ar protestu aktivitātēm līdz nāvei piekauts vietējais iedzīvotājs Romāns Bondarenka.

ONT sižeta beigās Staķa un Rinkēviča gājiens pa Brīvības bulvāra liepu aleju tiek vizuāli pretnostatīts kadriem no Everesta, kur alpīnisti uzkāpuši un izlikuši Baltkrievijas oficiālo karogu.

Acīgākie būs pamanījuši, ka nevienā no Baltkrievijas valsts kontrolēto mediju sižetiem nebija minēts ne pušplēsts vārds par pagājušās svētdienas notikumiem ap lidsabiedrības “Ryanair” reisu Atēnas-Viļņa, kuru Lukašenko režīms piespiedu kārtā nosēdināja Minskā un kas faktiski bija Latvijas politiķu rīcības iemesls.

Taču TV kanālam ONT šķita svarīgi izcelt, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir “atklāts homoseksuālists”.