Iespējams, suns smagi saindējas ar ķīmiju, ko miglo uz lauka. Kas notiek ar pesticīdu atliekām pārtikā?
Šonedēļ sociālajos tīklos parādījās informācija par kādu suni, kurš, iespējams, saindējās ar ķīmiju, ko miglo uz labības laukiem. Saistībā ar to portāls Jauns.lv skaidroja, kāda ir situācija ar pesticīdu atliekvielām pārtikā, piemēram, vai tie produkti, kas iegūti no miglotajiem laukiem, ir droši un nekaitīgi.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere portālam Jauns.lv skaidroja: Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti nosaka, ka par saražotās pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu ir atbildīgs pārtikas uzņēmums.
Tā pienākums ir novērst jebkuru darbību, kas var ietekmēt pārtikas drošumu un nekaitīgumu, tostarp novērst pārtikas piesārņojumu. Turklāt ražotājs paškontroles ietvaros produkciju pārbauda arī laboratoriski.
Pesticīdi jālieto pareizi
Ņemot vērā iepriekš minēto, augu izcelsmes izejvielu ražotāja (piemēram, graudkopības, augļu un dārzeņu ražošanas jomā darbojošos) pienākums ir ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus jeb pesticīdus lietot atbilstoši lietošanas instrukcijai.
Ja ražotājs pesticīdus lietojis pareizi, tad līdz produkta novākšanai tie sadalās un patērētāju veselību neapdraud.
Kontrole vairākos posmos
Pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests, savukārt PVD uzrauga un kontrolē pesticīdu atliekas pārtikas izejvielās un pārtikā.
PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons Jauns.lv norādīja: "Kontrole notiek vairākos posmos. Pirmkārt jau to dara pats uzņēmums. Tā ir ierasta prakse, ka uzņēmums līgumā ar sēklu piegādātājiem paredz apliecinājumus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu (kādi lietoti augu augšanas laikā).
No pārtikai paredzētajām sēklām uzņēmums ņem paraugu uz pesticīdu atliekvielām. Ja paraugs izrādītos pozitīvs – atliekvielu līmenis būtu pārsniegts, uzņēmums ziņotu PVD, un pats uzsāktu visas darbības, lai iespējami piesārņoto produkciju izņemtu/atsauktu no tirgus.
Papildus tam uzņēmumi savās laboratorisko izmeklējumu programmās paredz arī citu piesārņotāju kontroli. Veicot pārtikas uzņēmumu uzraudzību, PVD pārbauda, kā uzņēmums paškontroles ietvaros nodrošina/pamato savas produkcijas nekaitīgumu, ja nepieciešams, ņem paraugus analīzēm."
Šogad neatbilstoši bija četri paraugi
Papildus iepriekš minētajai uzraudzībai laboratoriskās kontroles programmas ietvaros katru gadu PVD ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem uz pesticīdu atliekvielām, katru paraugu izmeklējot uz aptuveni 150 pesticīdu atliekām.
2021. gada četros mēnešos izmeklēti 120 paraugi – brokoļi, kartupeļi, bērnu pārtika, olīveļļa, kultivētas sēnes, paprika, banāni, melones, vīnogas, āboli, kāposti, olas, liellopu tauki, baklažāni, greipfrūti.
Neatbilstoši bija četri paraugi – greipfrūti (Turcija) 3 paraugi (hlorpirifossmetils), un vīnogas (Peru) viens paraugs (iprodions). No šī gada konkrētajiem pesticīdiem ir mainījušās pieļaujamās normas, tāpēc arī tos ir izdevies identificēt.
Pērn nav bijuši neatbilstoši paraugi
2020.gadā izmeklēti 330 paraugi - bumbieri, ziedkāposti, burkāni, sīpoli, kartupeļi, pupas, apelsīni, kivi, rudzi, rīsi, mājputnu tauki/gaļa un liellopu aknas, zīdaiņu vai mazu bērnu pārtika, kvieši, mieži, ķirši, āboli un rapsis. Neatbilstošu paraugu nav bijis.
Bet 2019. gadā izmeklēti 323 paraugi - āboli, zemenes, persiki vai nektarīni, kāposti, spināti, salāti, tomāti, vīnogu vīns, mieži, auzas, piens, cūku tauki, zīdaiņu vai mazu bērnu pārtika, kvieši, kartupeļi, burkāni, medus, ziedkāposti, sīpoli, krūmmellenes, dzērvenes, ķirši, smiltsērkšķi un rapsis. Konstatēts viens neatbilstošs nektarīna paraugs.
Iespējams, suns saindējas ar ķīmiju, ko miglo uz lauka
"Twitter" lietotājs Edijs Majors pirmdien rakstīja: "Ja Tev ir suns, nelaid tuvumā labības laukiem. Tako tika ārā un izmeta līkumu pa rapsi. Cīnāmies, bet izskatās, ka būs jāpieņem grūtais lēmums. Atteicās nieres. Analīzes un ārsts apstiprina - saindēšanās ar ķīmiju, ko miglo uz labības. Tā gadoties bieži. Graudi ir mūsu nākotne."
Ja Tev ir suns, nelaid tuvumā labības laukiem. Tako tika ārā un izmeta līkumu pa rapsi. Cīnāmies, bet izskatās, ka būs jāpieņem grūtais lēmums. Atteicās nieres. Analīzes un ārsts apstiprina - saindēšanās ar ķīmiju, ko miglo uz labības. Tā gadoties bieži. Graudi ir mūsu nākotne. pic.twitter.com/WdokljT2JN
— Edijs Majors (@EdijsMajors) May 25, 2021
Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre Jauns.lv skaidroja, ka suņa saimnieks nevarēja uzrādīt, kurā laukā četrkājainais mīlulis "izmeta līkumu pa rapsi". Līdz ar to dienests nevar veikt pārbaudi, vai konkrētais rapšu lauks apstrādāts ar augu aizsardzības līdzekļiem un vai to darot, ievēroti normatīvo aktu noteikumi. Suņa saimnieks uz dienesta lūgumu informēt par analīzēm un vielām, kas apstiprināja, ka dzīvnieks saindējies ar lauksaimniecībā izmantoto ķīmiju, neesot reaģējis.
Es pilnīgi piekrītu, ka bradāt pa svešu īpašumu nedrīkst - zemnieki nestrādā, lai garāmbraucēji izmīdītu lauku un tiktu pie fotogrāfijām. Bet temats ir pilnīgi cits - jāpārstāj izlikties, ka miglošana ir nevainīgs un nekaitīgs ekopasākums, kas mūs nekādā veidā neietekmē. https://t.co/ioMBiaAsEj
— Edijs Majors (@EdijsMajors) May 25, 2021