Alvis Hermanis atkal provocē. Šoreiz intervijā uz Rīgu atbraukušajai Krievijas televīzijas zvaigznei Ksenijai Sobčakai
Rīgas Jaunā teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis, kurš izceļas ar saviem provokatīviem paziņojumiem un runu, nule sniedzis interviju pazīstamajai Krievijas televīzijas šovu vadītājai Ksenijai Sobčakai. Latviešu režisors, kurš sevi dēvē par rusofobu, interviju Sobčakai sniedza krievu valodā un neizcēlās ar politkorektumu, kuru viņš JRT telpā aizliedzis, piemēram, lietojot sulīgus “mātes vārdus” krievu valodā.
Hermanis uzsver, ka māksla vienmēr bijis “bļ***ij” mīnu lauks, un bez provokatīvas mākslas paliks vien “rokdarbi”, kuri “nah***” nevienu, izņemot kritiķus, neinteresēs.
Interviju Ksenija Sobčaka publicējusi savā “Youtube” kanālā, tā ilgst vairāk nekā stundu un tās laikā Hermanis runā gan par “jauno ētiku” jeb politkorektumu, kas nogalina kultūru, PSRS pēdējo prezidentu Mihailu Gorbačovu, par kuru tikko Maskavas Nāciju teātrī viņš iestudējis izrādi, gan par sadarbību ar izcilo baletdejotāju Mihailu Barišņikovu, ar kuru iestudējis lugu “Baltais helikopters” par pāvesta Benedikta XVI attiekšanos no pāvestības, kas liecinot par Eiropas civilizācijas galu.
Jauns.lv piedāvā zīmīgākos citātus no apjomīgās intervijas.
Par savu kā latvieša nacionālismu un krievu civilizāciju viņš saka: “Latvija ir ļoti, ļoti maza valsts. Mūsu valodā runā pusotrs miljons cilvēku. Krievijā, iespējams, tik daudz dzīvo vienā mikrorajonā. Ja tikai miljons cilvēku runā jūsu valodā, jūs automātiski kļūstat par nacionālistu, lai saglabātu savu kultūru un identitāti.
Un es kā īsts rusofobs, kurš visā pasaulē iestudējis 30 izrādes, pamatojoties uz krievu autoru tekstiem, gribētu teikt, ka krievu civilizācija ir unikāla. Ar saviem plusiem un mīnusiem”. Pēc viņa domām, krievi domāšanā ir nedaudz haotiski:
“Ja cilvēki būtu bioroboti, krievi būtu ļoti slikti bioroboti - labā nozīmē. Iracionālisms un emocionalitāte ir tas, kas jūs atšķir”.
Tāpat Hermanis pieskaras savam pēdējā iestudējuma Maskavā galvenā varoņa PSRS pēdējā prezidenta Mihaila Gorbačova personībai, kurš viņam esot trešais nozīmīgākais cilvēks aiz vecākiem, kas ietekmējis viņa dzīvi:
“Es patiešām ticu, ka pēc vecākiem Gorbačovs ir trešā persona, kas ietekmēja manu dzīvi. Un es gribēju viņam pateikt paldies”.
Uz Sobčakas jautājumu, vai viņš domā, ka Gorbačovs vienkārši ir bijis īstajā laikā un vietā, Hermanis noteikti atbildēja - “nē”
“Krievijas īpatnība ir tāda, ka kopš Ivana Bargā laikiem vienmēr tur ir bijis cars, lai arī kā viņu sauc: Ļeņins, Brežņevs, Gorbačovs, Putins - vienmēr ir viena persona, kas parāda zaļo vai sarkano gaismu. Un kaut kā Gorbačovs nonāca šajā vietā. Protams, Gorbačovs nenojauta visas “glasnostj” sekas. Un, iespējams, viņš joprojām nožēlo Padomju Savienības sabrukumu. Bet viņš vairākus gadus rādīja zaļo gaismu, un paldies viņam par to”.
Tāpat Hermanis izteicās arī par pašreizējo Krievijas “caru” – Vladimiru Putinu: “Es nesaprotu, kāpēc jūsu prezidents baidās no vārda brīvības. Esmu pārsteigts, kāpēc jūsu prezidents baidās no saviem pretiniekiem televīzijā. Es ieteiktu viņam to izmēģināt. Turklāt no ārpuses neviena revolūcija Krieviju neapdraud. Cilvēki neriskēs ar dzīvību, lai cīnītos ar korupciju, bet revolūcijai ir vajadzīgi cilvēki, kuri ir gatavi atdot savu dzīvību”.
