Kas ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, un kādos gadījumos tajā var meklēt palīdzību?

Neliels pārsvars par labu valstij

Latvijas Ārlietu ministrijā "Likumu un Taisnību" informē, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa kopš 1997. gada pasludinājusi 356 nolēmumus ar Latviju saistītās lietās. Pagaidām valsts bilance ir pozitīva, jo 187 nolēmumos konstatēts, ka Konvencija nav pārkāpta, bet 179 nolēmumos tiesa ir konstatējusi vismaz viena panta pārkāpumus, un secinājumi Latvijai bijuši negatīvi.

Lielākā daļa lietu saistītas ar Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo jomu, un tās ierosinātas par personu tiesībām uz brīvību un drošību, arī ar drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu pirmstiesas procesā.

Ieslodzītie sūdzējās un uzvarēja

Līdztekus šīm lielu daļu veido lietas par tiesībām uz taisnīgu tiesu saistībā ar tiesvedību ilgumu. Šīs sūdzības bija objektīvas, jo deviņdesmito gadu beigās itin bieži bija situācijas, kad apsūdzētie, gaidot savu lietu izskatīšanu, bez notiesājoša sprieduma apcietinājumā pavadīja pat ilgāk nekā piecus gadus. Bieži vien tiesneši spriedumos rakstīja tieši tādu laiku, kādu tiesājamais ieslodzījumā jau pavadījis, un tiesas zālē viņu arī atbrīvoja.

No 2006. līdz 2014. gadam ļoti populāri bija sūdzēt tiesā valsti par uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietā. Arī tas bija objektīvi, jo valsts cietumu pārapdzīvotības un līdzekļu trūkuma dēļ nespēja nodrošināt ne ar Eiropas normatīvos noteikto platību uz vienu ieslodzīto, ne arī kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Parasti šādos gadījumos ieslodzītie saņēma vairāku tūkstošu eiro lielu kompensāciju.

Valstij jāmaksā par aprindu hroniku

Tomēr ir arī citi spriedumi, kas saistīti ar dažādām īpašumu lietām un pat privātās dzīves neaizskaramību. Piemēram, divi zemes īpašnieki Genādijs Perepjolkins un Jānis Vistiņš pēc 17 gadu ilgas tiesāšanās sagaidīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas labvēlīgu lēmumu, kas lika valstij kompensēt viņiem 1,22 miljonus eiro par piespiedu kārtā atņemto zemes īpašumu Rīgas ostas teritorijā. Viņiem par labu piesprieda arī pamatīgas morālās kompensācijas – abiem kopā viena miljona apmērā.

Pagājušā gada beigās juriste Kristīne Dupate no valsts iztiesāja 7000 eiro lielu morālo kompensāciju par privātu fotogrāfiju publicēšanu kādā aprindu žurnālā. Latvijā viņas prasību noraidīja visas tiesu instances, un Dupate vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur līdz uzvarai viņai kopš Latvijas Augstākās tiesas pēdējā sprieduma pagāja desmit gadi. Fotogrāfijas bija uzņemtas brīdī, kad viņa kopā ar dzīvesbiedru pameta dzemdību namu, taču Dupate pastāvēja uz to, ka žurnāls bez viņas piekrišanas tās publicēt nedrīkstēja.

Arī slavenais hakeris Deniss Čalovskis Eiropas Cilvēktiesību tiesā sūdzējās par savu izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm. Kaut arī tiesa šajā apstāklī pārkāpumus nekonstatēja, tomēr citi trūkumi viņa lietā bija atrasti, un viņš saņēma 5000 eiro lielu morālo kompensāciju.

Arī Vilipsonu lietā spriedums, visticamāk, būtu bijis viņiem pozitīvs, taču tas prasītu garus gadus – pašu dzīvokli viņi droši vien neatgūtu, un būtu jāsamierinās ar materiālu kompensāciju.

Pa tiesnesim no katras valsts

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir starptautiska tiesa, kuras sastāvā ir 47 tiesneši – pa vienam no katras Eiropas Padomes valsts, kurā ratificēta Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Tiesneši sēdēs piedalās kā individuālas amatpersonas un oficiāli nevienu valsti nepārstāv.

Šīs tiesas izveide ir reglamentēta jau pieminētājā Cilvēktiesību konvencijā, un turpat noteikta virkne tiesību un garantiju, kuras ir apņēmušās ievērot līgumslēdzējas valstis. Sūdzību šajā tiesā var iesniegt arī persona (gan fiziska, gan juridiska), kura pārstāv valsti, kas šai konvencijai nav pievienojusies, kā tas noticis arī gadījumos ar Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju.

Svarīgākās tiesības, ko aizstāv Cilvēktiesību konvencija, ir:

- tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neatkarību;

- tiesības uz izteiksmes brīvību;

- tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību;

- tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības nodrošinājumu;

- tiesības uz sava īpašuma izmantošanu;

- tiesības uz brīvām vēlēšanām;

 - tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu civillietās un krimināllietās.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savās sēdēs izskata lietas, kurās ir pārkāpti Konvencijas un tās protokolos fiksētie aizliegumi:

- spīdzināšana un cietsirdīga vai pazemojoša apiešanās vai sods;

- patvaļīga un nelikumīga turēšana ieslodzījumā;

- diskriminācija attiecībā uz Konvencijā paredzēto tiesību un brīvību īstenošanu;

- attiecībā uz pilsoņu izraidīšanu no savas valsts vai ieceļošanas aizliegumu;

- attiecībā uz nāvessodu;

- attiecībā uz ārzemnieku kolektīvu izraidīšanu.

Kādās situācijās var sūdzēties

Eiropas Cilvēktiesību tiesas mājaslapā tas izskaidrots sīki un smalki:

“Jūs varat iesniegt sūdzību Tiesā, ja jūs uzskatāt, ka jūs personīgi un tieši esat cietis no Konvencijā vai tās protokolos ietverto tiesību un garantiju pārkāpuma, ar nosacījumu, ka šo pārkāpumu veikusi viena no valstīm, kam Konvencija ir saistoša. Jums jābūt personiski cietušam no pārkāpuma, par kuru jūs sūdzaties, bet nevarat iesniegt vispārīgu sūdzību par kādu likumu vai aktu, kas jums šķiet netaisnīgs.

Jums vispirms ir jāizmanto visi savas valsts iekšējie tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri varētu atrisināt situāciju, par kuru jūs sūdzaties, līdz pat apelācijām Augstākajā vai Konstitucionālajā tiesā. Lai iesniegtu sūdzību ECT, jums ir seši mēneši kopš galīgā iekšējā lēmuma, pēc šī termiņa tiesa jūsu sūdzību vairs nevar pieņemt.”

Sūdzību iesniedzējiem arī jāņem vērā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa nepārskata konkrētas lietas apstākļus un nevar mainīt tiesas lēmumus, kā arī jebkādā veidā ietekmēt citas valsts iestādes. Lieta tiek vērtēta tikai un vienīgi no Cilvēktiesību konvencijā uzskaitīto pārkāpumu viedokļa.

Sūdzēties var arī latviešu valodā

Ja kāds nolemj vērsties pēc palīdzības šajā tiesā, mājaslapā ir atrodama anketa, kurā savu sūdzību var izklāstīt, to var darīt arī latviešu valodā. Pašiem nekur nav jābrauc, ne ar vienu nav jātiekas – izskatīšana notiek tikai rakstveidā un bez maksas, paša personiski izmantotie juridiskie pakalpojumi gan būs jāapmaksā.

Aizpildot pirmo iesniegšanas anketu, zinošāki var iztikt bez jurista palīdzības, to var nākties meklēt tikai tad, ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai. Sūdzības pieņemšanas gadījumā par to automātiski tiek informēta arī valsts valdība.

Jāatzīmē gan, ka vairums šo sūdzību tiek noraidīts un pieņemtās izskata ļoti ilgi, taču, piemēram, ja aprakstītā situācija var apdraudēt dzīvību un veselību, sūdzības var izskatīt ārpus kārtas un paātrināti.