Kur doties? Interesantu un neparastu izstāžu ceļvedis
Aizraujošu fotoceļojumu pa Vecrīgas jumtiem piedāvā Ineses Kalniņas personālizstāde “Pār- Rīga” kultūras centrā “Imanta”, bet pašā vecpilsētā – galerijā “Jēkabs” - varat ielūkoties savdabīgās latviešu gleznotājas Hildas Vīkas gleznu izstādē, kurā sastapsiet gan reālas dzīves ainas, gan pasakainus motīvus.
Savā ziņā mistiskā pasaulē nokļūsiet arī Kalnciema kvartāla galerijā, kur seši mūsdienu mākslinieki radījuši “Mana nama garu”, kas mēģina materializēt neredzamo, kurā var dzīvot radošs gars.
Interesanta garu sastapšanās ir arī Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā, kur sastopas divi liriķi – mūsu Aleksandrs Čaks un īpatnējā dienvidrietumu Somijas dialektā rakstošā Heli Lāksonena.
Tikmēr Liepājas muzejā uzplaukst kādreizējais latviešu saimnieku un saimnieču varenums, atgādinot par Jēkaba un Annas dienām.
* Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā (Lāčplēša ielā 48-8, Rīgā) līdz 30. septembrim skatāma izstāde “Paņēmi manu sirdi no plaukta”, kas ir somu dzejnieces un mākslinieces Heli Lāksonenas dialogs gan ar skatītāju/dzejas mīļotāju, gan ar Aleksandru Čaku.
Heli Lāksonena dzejoļus raksta dienvidrietumu – viņas dzimtās apkaimes Ūsikaupunki – somu valodas dialektā, kas viņas valodu dara savdabīgu un interesantu, bet Guntars Godiņš tos atdzejo Vidzemes lībiskajā izloksnē.
Izstāde un grāmata ar vienotu nosaukumu “Paņēmi manu sirdi no plaukta” ir radošs dialogs dzejā un mākslā starp diviem dažādos laikos dzīvojošiem un rakstošajiem dzejniekiem. Heli Lāksonena somu literārajā valodā atdzejojusi latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka piecpadsmit dzejoļus un pati uzrakstījusi viņam piecpadsmit atbildes dzejoļus. Šajos dzejoļos sastopas gadsimti, un lasītājs nonāk divu dvēseļu radniecīgā telpā.
Heli Lāksonenas un Aleksandra Čaka tikšanās rezultāts ir pārlaicīga draudzība, kas atspoguļojas izstādē, kurā ikdienišķi sadzīves priekšmeti pārtop noslēpumainos, temperamentīgi krāsainos mākslas darbos.
Izstāde ir kā jauna radošā forma, kurā dzīvo Aleksandra Čaka un Heli Lāksonenas dzeja. To papildina grāmata un Heli Lāksonenas veidoto darbu kolāžas. Plašāk: www.cakamuzejs.riga.lv.
* Vecrīgas mākslas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz 27. augustam skatāma izcilās latviešu mākslinieces Hildas Vīkas (1897-1963) darbu izstāde, kurā eksponēti darbi, kurus viņa radījusi no 1935. līdz 1961. gadam.
Hildas Vīkas smalkie, koloristiski bagātie akvareļi atklāj mākslinieces spēju neparastā veidā apvienot ornamentālu detalizāciju un sapņainu vizionārismu, neizpaliekot Art Deco raksturīgajam erotizētajam sievietes tēlam. Izstādē redzamajos akvareļu gleznojumos māksliniece pievērsusies figurālām kompozīcijām, atainojot gan reālās dzīves ainas, gan pasakainus motīvus. Tajos redzama māksliniecei raksturīgā plānas līnijas un izlīdzināta gleznojuma kombinācija, rezultātā divu dimensiju plaknē ienesot skulpturālas formas iespaidu. Ritmiskie elementu atkārtojumi un graciozā tēlu ķermeņa valoda sasaucas ar Art Deco perioda estētiskas ideāliem.
Līdztekus akvareļiem izstādē redzama eļļas tehnikā tapusī glezna “Sievietes ar puķēm”. Gleznā manifestē Hildas Vīkas iemīļotais sievietes tēls, kurā atturīga grācija mijas ar vienkāršību un vitalitāti.
Glezniecību Hilda Vīka ir apguvusi Rīgas Tautas augstskolā (1920-1922) un gleznotāju Augusta Zauera (1922-1925) un Ugas Skulmes (1925-1927) studijās. Izstādēs Vīka piedalījusies no 1927. gada, un, 1929. gadā uzņemta Neatkarīgo mākslinieku vienībā.
Viņas daiļradē dominē sievietes tēls, kas nereti ir papildināts ar interjera, vai dabas elementiem dekorativizētā manierē. Mākslinieces skolotājs Uga Skulme par viņas studiju procesu stāstījis: “Toties zīmēšanas stundās man nācās jo sīvi cīnīties pret Vīkas tieksmi stilizēt un izvairīties no dabas pētīšanas. Izrādījās, ka Vīka mājās komponēja ar zīmuli. Kompozīcijās valdīja īpatnēji lineāri ornamenti un ornamentētas cilvēku figūras”. Mīlestība uz ornamentu un izteiktu stilizāciju ir caurvijusies cauri visai Vīkas daiļradei, padarot viņas rokrakstu par īpašu un ne ar ko nesajaucamu, tomēr arī sava laikmeta gars viņas mākslā ir klātesošs - gan jaunās lietišķības, gan Art Deco formu valodā.
Izstāde apskatāma darba dienās no pulksten 11.00 līdz 18.00. Plašāk: www.paintings.lv.
* Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29, Rīgā) līdz 31. augustam skatāma Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde “Pār–Rīga”. Fotogrāfes personālizstāde ir veltīta neparastām Vecrīgas jumtu ainavām, radošumam un jauna spēka apjaušanai.
Izstāde ir stāsts ar tēlainu sižetu un vēstījumu kolāžas tehnikā. No zeltainām baznīcu detaļām līdz vakara krēslas iespaidiem, autore no jauna atsedz to, cik dažādi mēs katrs redzam vienas un tās pašas lietas. “Tad, kad es uzkāpju uz jumtiem un redzu ēku virsotnes, manī pamostas prieks. Tas ir brīnumains garastāvoklis, jo var sajust pilsētas pulsu, ritmu un atmosfēru. Jumtu korēs es tveru detaļas, kas iedzīvina iztēli,” stāsta Inese Kalniņa.
Dzejniece Nora Gŗeniņa teic: “Ineses fotogrāfijas ir atvērtas – tajās redzu filozofiskus punktus, ko attīstīt kā dzejas impresijas”.
Inese Kalniņa regulāri veido radošas personālizstādes, tai skaitā, vīriešu kailfoto izstāžu ciklu “Stihija. Vīrietis” (“The male element”), kas guvusi atzinību Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Krievijā un ASV, iegūstot augstu prestižā fotokonkursa “Black & White Spider Awards” žūrijas vērtējumu 2019. gadā. Plašāk: www.imantakultura.riga.lv.
* Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila ielu stūrī) līdz 31. augustam skatāma izstāde “Mana nama gars”, kurā seši mākslinieki rada sava gara telpu. Tas ir mēģinājums materializēt neredzamo jeb ļaut ieraudzīt fizisku telpu, kur varētu dzīvot katra dalībnieka gars. Gars ir vienība, kas nav piesaistīta fiziskam ķermenim un tā pastāvēšanai. Veidojot “gara telpu”, nav jārespektē vairāki lielumi, kas jāievēro, radot telpu fiziskam ķermenim. Brīvība no fiziskiem, statiskiem un konstruktīviem likumiem liek paraudzīties uz citiem aspektiem, kas definē telpas materialitāti, raksturu un lielumu.
“Katrs mākslinieks savu ideju atveido maketa, skulptūras vai instalācijas formā. Šajā vietā par būtisko kļūst tas, kā eksistence ir apšaubāma – gars, tāpēc par “nama” definējošiem jautājumiem kļūst neierasti lielumi – emocijas, prāts, ticība, eksistence. Vide, kurā pavadām laiku, ietekmē mūsu domāšanu, tādēļ nepieciešams popularizēt ne vien tehniskos, bet arī garīgos aspektus, kas nepieciešami, lai radītu kvalitatīvu dzīves telpu mums visiem,” stāsta izstādes kuratore Patrīcija Baltiņa.
Izstādē piedalās Rūdolfs Baltiņš, Kārlis Jaunromāns, Kristina Rezvohh, Pauls Rietums, Edgars Rožkalns un Artūrs Tols. Izstādes darba laiks: katru dienu, izņemot svētdienas, no pulksten10.00 līdz 18.00. Plašāk: www.kalnciemaiela.lv.
* Liepājas muzejā Kurzemes tautastērpu informācijas centrā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 16. augustam apskatāma izstāde “Jēkabs, Anna bagātnieki, tiem aug rudzi tīrumā”, kas veidota no muzeja krājumu fondiem un veltīta Jēkaba un Annas dienām. Izstādē ir apskatāmas rotas un aksesuāri, ar kuriem lauku cilvēki rotājās, ļaudīs izejot. Ekspozīcijā izliktas īpašās derību saktas, kuras jaunie puiši dāvāja sev noskatītām līgavām.
Saimnieka un saimnieces jeb Jēkaba un Annas dienas vairāk zināmas kā laiks, kad beidzas vasaras darbi un sākas ražas ievākšanas laiks, kā arī tirgus laiks. Jēkaba dienā – 25. jūlijā sāk pļaut rudzus un cep pirmo jaunās ražas maizīti.
Tā kā Annas diena – 26. jūlijā – ir tūliņ aiz Jēkabiem nākamajā dienā, tad arī savās tradīcijās tā praktiski atkārto iepriekšējās dienas norises. Tā ir saimnieču diena un, tāpat kā Jēkaba diena, arī tradicionāls kāzu laiks.
Šis bija laiks, lai sapostos un apciemotu attālākus radus, iegrieztos tirgū, saderētu nolūkotu līgavu. Plašāk: www.liepajasmuzejs.lv.
