Viņu dzīvības varēja izglābt, bet diemžēl viņi savlaicīgi nevērsās pēc palīdzības
Diemžēl pēdējā laikā arvien vairāk cilvēkiem vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība, jo viņu slimības Covid-19 pandēmijā nav savlaicīgi pamanītas un ārstētas, tāpēc tagad ir ielaistas un daudz smagākā stadijā. Ja cilvēks laikus meklē palīdzību, tad ir daudz lielākas iespējas viņu izārstēt un pat izglābt dzīvību.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis intervijā portālam Jauns.lv apstiprināja, ka daļa pacientu pandēmijas laikā nav savlaicīgi vērsušies pie mediķiem vai to darījuši novēloti, tāpēc tagad slimības ir ielaistas.
"Pašlaik Neatliekamās medicīnas centrā mēs uzņemam pacientus ar hroniskām ielaistām slimībām saasinājuma fāzē, kas īsti nav ārstētas vai ir nepareizi ārstētas. Pacienti nonāk pie mums smagā stāvoklī un praktiski visiem nepieciešama ilgstoša ārstēšana slimnīcā un pēc tam arī pārvešanu uz zemāka līmeņa stacionāriem, kur viņiem būtu nepieciešams turpināt ārstēšanu un iziet arī rehabilitāciju."
Bieži vien pacienti, kuri ārstēti Stradiņa slimnīcā, var turpināt ārstēšanos ambulatori, bet diemžēl tas nenotiek, tāpēc viņi pēc divām trim dienām smagā stāvoklī atkal nonāk atpakaļ Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Šeit runa ir par hroniski slimiem pacientiem, kuri paši par sevi nevar parūpēties vai arī nav tuvinieku, kas viņus aprūpē. Pēdējā laikā šādu pacientu skaits ir palielinājies.
Atvesti ar ielaistām, smagām slimībām
"Iemesls, kāpēc tā notiek, visticamāk, ir tāds, ka Covid-19 laikā cilvēki nav laicīgi vērsušies pie saviem primārās aprūpes ārstiem baiļu vai citu iemeslu dēļ, kas neļauj cilvēkiem aiziet pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista. Slimība ir pamatīgi ielaista un tad, protams, seko Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta izsaukums, un pēc tam šos pacientus mēs uzņemam Neatliekamās medicīnas centrā," Ratobiļskis teica.
Viņš norādīja, ka pēdējā laikā hroniski slimo pacientu skaits Neatliekamās medicīnas centrā ir pieaudzis. Pašlaik centrs diennaktī uzņem vidēji 160-180 pacientu. No viņiem tikai 15-20% ir nepieciešama neatliekamā palīdzība.
Pārējie ir ar ielaistām hroniskām slimībām, aprūpējami vai tādi, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība.
Vienlaikus ārsts sacīja, ka būtu nekorekti un nepamatoti teikt, ka pandēmijas laikā Covid-19 dēļ nav ārstētas citas saslimšanas.
"Nekad neaizmirstam to, ka bez Covid-19 ir arī citas slimības, smagas saslimšanas. Līdz ar to nepamatoti ir izteicieni, ka ārstēti tikai Covid-19 pacienti un pārējie paliek bez ārstēšanas un aprūpes. Tā tas nav, jo mēs esam uzņēmuši paralēli gan Covid-19 pacientus, gan pacientus ar citām smagām saslimšanām."
Ilgstošas sirds un asinsvadu slimības
Pēdējā laikā acīmredzami pieaudzis kardioloģisku pacientu skaits. Praktiski katru dienu ir arī kardioloģijas profila pacienti smagā stāvoklī, kuriem reģionālās slimnīcās ir veikta kardiopulmonālā reanimācija un viņi ir atvesti uz Stradiņa slimnīcu.
Palielinājies arī neiroloģisko insultu pacientu skaits, kuriem ir smagas hroniskas saslimšanas saasinājuma fāzē un tām pievienojas asinsrites traucējumi. Mediķi saskaras ar išēmiskiem insultiem, akūtiem saasiņojumiem galvas smadzenēs.
Pieaudzis arī tādu pacientu skaits, kuriem ir vairākas hroniskas slimības, kas pēdējā laikā vienlaicīgi saasinājušās.
Ielaisti vēža gadījumi
Arī ļaundabīgo slimību skarto cilvēku skaits Neatliekamās medicīnas centrā ir kāpis - onkoloģiskie pacienti ir otra lielākā pacientu grupa. Arī šie cilvēki slimnīcā nonāk smagā stāvoklī ar slimības progresiju, vēža intoksikāciju. Daļai pacientu dzīvības funkcijas jau ir izsīkušas un viņiem nepieciešama paliatīvā aprūpe.
Ratobiļskis uzsvēra, ka primārā onkoloģisko pacientu aprūpe ir ļoti svarīga. Vairums Neatliekamās medicīnas centrā nonākušo onkoloģisko pacientu zina par savām kaitēm un lielai daļai ir noteikta pat 3. un 4. audzēja stadija. Bet gadās, ka onkoloģisku saslimšanu centrā atklāj pirmreizēji, kad pacients jau ir smagā stāvoklī. Var secināt, ka visticamāk cilvēkam jau iepriekš bija kādas sūdzības, bet viņš nav vērsies pie ārsta.
"Ja cilvēks laicīgi vēršas pie sava primārās aprūpes ārsta un laicīgi tiek izmeklēts, tad ārstēšanas taktika ir pavisam savādāka un pacientu var izglābt," ārsts teica.
Daļa varētu ārstēties reģionālās slimnīcās
Viņš norādīja, ka daļa hroniski slimo pacientu varētu ārstēties reģionālajās slimnīcās, un viņiem nav nepieciešama ārstēšana Stradiņa slimnīcā kādā no tās unikālajiem profiliem. Vajadzētu uzlabot sadarbību ar reģionālām slimnīcām, lai nebūtu tā, ka šie hronisko slimību pacienti ilgstoši aizņem slimnīcas gultas, kas var būt vajadzīgas citiem pacientiem, smagākiem un sarežģītākiem no ārstēšanas taktikas viedokļa.
Stradiņa slimnīcā tā ir liela problēma. "Kādreiz atsevišķās dienās, izejot vizītēs nodaļā, redzu, ka no visa pacientu kopskaita, kas atrodas pie mums, pat divas trešdaļas ir hronisko slimību pacienti ar vairākām saslimšanām, pataloģijām. Viņiem ir nepieciešama ārstēšana, bet viņiem nav nepieciešama akūta neatliekama palīdzība. Tās ir divas dažādas lietas. Šādiem pacientiem bieži vien ir nepieciešama sekundāra neatliekama palīdzība. Tiešām akūti neatliekami pacienti ir tikai 15-20%."
Diemžēl arī reģionālās slimnīcas bieži vien ir pārpildītas. "Tas ir vienīgais un biežākais iemesls, kāpēc mēs šos pacientus uzņemam universitātes slimnīcās."
Savlaicīgi, savlaicīgi, savlaicīgi!
Tāpat Ratobiļskis aicināja sabiedrību pēc iespējas savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārstiem.
"Ir savlaicīgi jāvēršas pie ārsta, ir savlaicīgi jāuzsāk terapija, savlaicīgi jāatrodas dinamiskā novērošanā, ir savlaicīgi terapija jāmaina."
Viņš arī aicināja veselos ļaudis parūpēties par saviem slimajiem tuviniekiem, nevis pamest viņus novārtā slimnīcās, atsakoties vest mājās.
Tāpat ārsts mudināja cilvēkus šajā smagajā, nervozajā pandēmijas laikā būt saprotošiem un pretimnākošiem. Tikai kopā sadarbojoties ar pacientiem, mediķi var savlaicīgi sniegt palīdzību un risināt problēmas, kas saistītas ar viņu piederīgajiem. Būtu labi, ja pacienti un viņu tuvinieki saprastu, ka mediķu darbs ir diezgan smags, jo jāsniedz ne tikai medicīniskā palīdzība, bet arī hroniski paliatīva palīdzība, kā arī sociālā un psiholoģiskā palīdzība.
