Ar troksni no "Rīgas mežiem" atlaistais Tauriņš gatavojas cīņai par savu reputāciju
Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem pēc trauksmes cēlēja ziņojuma ar lielu troksni atlaida “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu. Par viņa darbību izteikts visai daudz pārmetumu, tostarp arī krimināla rakstura. Kaut arī no amata atkāpies bez iebildumiem, viņš daudzus no šiem apgalvojumiem sauc par nepatiesiem un ir gatavs par savu taisnību pacīnīties arī tiesā.
“Rīgas mežos” ir bijusi vesela rinda starptautisko firmu auditu, kuros nekādi būtiski pārkāpumi nav konstatēti, un te pēkšņi viens trauksmes cēlējs atrod vairāk, nekā profesionāli revidenti. Kā tas varēja notikt?
Vajadzīga milzīga drosme un pat nekaunība, lai apšaubītu starptautisko auditorfirmu kompetenci un reputāciju. Es ar viņiem strādāju – auditori ir kompetenti, un viņus maz interesē, ko domā uzņēmums, ja ir kādi asi jautājumi. Ar viņiem var diskutēt un, iepazīstoties ar audita rezultātiem, ieviest arī kādas izmaiņas. “Ernst & Young” mūs auditēja katru gadu un sniedza arī noderīgas rekomendācijas, kā turpināt attīstīties. Arī pēdējais Rīgas domes pieprasītais “Deloitte” audits ir tāds pats, un es ceru, ka ar to visi ieinteresētie ir iepazinušies. Ar pašu pēdējo “Rīgas mežu” (RM) jauno pagaidu valdes locekļu patronēto revīziju esmu iepazinies tiktāl, cik tas ir iespējams uzņēmuma mājas lapā. Diemžēl trauksmes cēlēja ziņojumu redzējuši tikai atsevišķi cilvēki, un pārējie analizē to, ko nav redzējuši. Tika solīts, ka pēdējais audita ziņojums parādīs, vai trauksme celta pamatoti, tad nu šie abi dokumenti būtu jāliek galdā. Tad arī būtu redzams, vai mēs patiešām esam pie kaut kā vainīgi. Pagaidām es tur redzu tikai politizētu nekompetenci.
Auditu pieskatīja un ietekmēja cilvēks, kurš RM strādā vien īsu brīdi, kā arī jaunieceltā valdes locekle, kura, visticamāk, arī ir šī trauksmes ziņojuma autore. Zinu, ka uzņēmuma darbinieki par daudzām lietām ir snieguši savus paskaidrojumus, taču tie nav ņemti vērā. Tas ir tendenciozs un pasūtīts darbs.
Runājot jau par konkrētiem pārmetumiem. Vai RM ir vajadzīga kokzāģētava? Kādēļ tur netiek zāģēti resnie kokmateriāli? Un kas tie par baļķiem, kuri pēc tam tiekot notirgoti par īpašām cenām īpašiem cilvēkiem?
Ja kāds apgalvo, ka kaut kas ir tirgots par īpašām cenām, tad tās ir absolūtas muļķības. Viss, ko saražo RM - gan baļķi, gan zāģmateriāls - tiek pārdots tikai un vienīgi elektroniskajās izsolēs - uzvar tas pircējs, kurš piedāvā tā brīža augstāko cenu. Zinu, ka šajā jautājumā ir iesaistījusies arī Kokrūpniecības federācijas vadība, jo šādi apgalvojumi nedara godu arī nozarei kopumā. Tie, kuri šo tēzi ir pametuši (visticamāk, trauksmes cēlējs) un tie, kas to nes tālāk, manā uzskatā šobrīd veic noziedzīgas darbības, un par to būs kādam jāatbild.
Sākotnēji RM tirgoja mežu uz celma, kas ir primitīvākais izejvielu tirgošanas veids. Tā laika domes vadība deva uzdevumu RM pāriet uz biznesa modeli, un mēs sākām paši nodarboties ar mežistrādi. Tad jau tirgojām baļķus, bet vēl 2010. gadā, pētot tirgu, sapratām, ka neviens nenodarbojas ar sīkbaļķu zāģēšanu – sapratām, ka tā ir niša, kurā var iespraukties. Tad arī speciāli tādu zāģētavu uzbūvējām un 25% no nocirstā zāģējām paši, bet pārējo tirgojām izsolēs. Jaunajā biznesa plānā, ar ko neviens laikam nav iepazinies, bija nākotnē paredzēta diametra palielināšana, taču līdz kaut kādai robežai. Nav jēga pirkt dārgu aprīkojumu, ja pašam nav resnā diametra koksnes pietiekamā daudzumā.
Pašreiz dzirdam tādu uzvarošu paziņojumu, ka Tauriņa laikā šī gada pirmie mēneši ir bijuši mīnusos, bet ar jauno pagaidu valdi uzreiz ir pamatīga peļņa.
To var iestāstīt tiem, kam nav nekādas jēgas par meža biznesu. Parasti janvārī un februārī, arī šajā ziemā, notika ļoti intensīva meža izstrādāšana, baļķu izvešana un zāģēšana. Savukārt realizācija lielākoties notika martā, tādēļ šeit ir jāskatās ceturkšņa kopīgie rādītāji, ne šajā vienā “zelta” mēnesī. Otra lieta – parasti Rīga dome (RD) samaksu par darbu Rīgas dārzos un parkos (viņi gan to sauc par dotāciju) arī pārskaita gada sākumā ar nobīdi. Varētu būt arī ienākusi nauda, ko mēs jau pagājušā gada nogalē gaidījām no “Latvijas Valsts ceļiem” par īpašuma atsavināšanu. Es tikai zinu, ka 18. martā desmit minūšu laikā, man pametot amatu, RM kontā palika 9 miljoni eiro, ar ko arī varēja veikt kādas manipulācijas. Zinu, ka ir apturētas arī jebkādas investīcijas un vienkārši samazināti izdevumi daudzās pozīcijās, taču tas var būt tikai īslaicīgs risinājums.
RD jums pārmet, ka RM, kuram vajadzētu būt labi pelnošam uzņēmumam, īstenībā no pašvaldības vēl saņem arī dotācijas.
Attiecības ar savām kapitālsabiedrībām RD var veidot dažādi. RM ir pelnošs uzņēmums, un katru gadu varētu ieskaitīt pilsētas budžetā 3-4 miljonus eiro, ja mēs tikai apsaimniekotu mežus. Tā vietā mums uzdod papildus funkcijas – mēs kopjam tos mežus, kas ir pilsētas administratīvajā teritorijā, kas ir izdevumi aptuveni 300 tūkstoši gadā. Otrs pakalpojuma līgums ir “Mežaparks”, kur visi darbi tiek veikti par RM līdzekļiem – tie gadā ir vēl 700 tūkstoši. Nākamais izdevumu postenis – Rīgas dārzi un parki, kur izmaksas ir visai milzīgas. Daļu mēs izdarām uz sava rēķina, bet daļu sedz RD, kas arī tiek noformēta kā dotācija. Savulaik jautāju Finanšu departamenta vadītājam, kāpēc to nesaukt “maksa par pakalpojumu”, bet tad man paskaidroja, ka tādā gadījumā nav jāmaksā PVN. Pilsētai pašai jātiek skaidrībā – vai viņi grib saņemt dividendes un tērēt tās pēc saviem ieskatiem, vai rīkoties, kā līdz šim.
“Zaļā klase”. Tiek sauktas dažādas izmaksu summas, pieminēts gaļas pārstrādes cehs, bet īpaši izcelts fakts, ka skolēnu vajadzībām nopirktas arī degvīna glāzes.
“Zaļo klasi” pirms Covid-19 gadā apmeklēja 1500 skolēnu un tas ar līdz galam neuzceltu infrastruktūru. Veidojot materiālo bāzi, mēs domājam par to, lai šeit viss būtu visaugstākajā līmenī – bērni to ir pelnījuši. Starp citu, briežu dārzu mēs saņēmām mantojumā no Rīgas mēra Gundara Bojāra un paturējām tādēļ, ka tas atrodas unikālā vietā. Kādreiz tur bija bāze, kur gatavoja padomju armijas diversantus, un rezultātā šī teritorija ir palikusi absolūti neskarta.
"Mednieku namiņš" jeb izglītībai domātā "Zaļā klase"
Tur jau bija investēti 300 tūkstoši latu, kas par žoga uzlikšanu un 25 briežu ielaišanu bija ļoti liela summa. Aizlaist to postā bija žēl. RM tas nebija vajadzīgs, bet, integrējot “Zaļajā skolā”, tas var darboties. Nav tur nekādas pirtis vai prieka mājas – tur ir tikai galvenā ēka ar saimniecības māju. Tās izmaksas, ko sauc jaunā valde - 6270 eiro par kvadrātmetru - ir pilnīgas muļķības, un patiesais cipars ir 2800 eiro. Šajā cenā ir arī aprīkojums un infrastruktūras izmaksas, jo viss uzbūvēts tukšā vietā. Kāds gaļas pārstrādes cehs? Uzsākot projektu, mums bija arī doma par tādu kā jauno mednieku skolu. Tomēr paši šo projektu pārskatījām un jau pagājušā gadā, samazinot celtniecības izmaksas saimniecības ēkai par 30%, viss šis aprīkojums tika no plāniem izsvītrots, tāpēc pat nesaprotu, no kurienes šie stāsti par gaļas cehu ir radušies. Traukus mēs iegādājāmies kā pilnu komplektu un tās degvīna glāzes tajā vienkārši bija. “Zaļās klases” ēku neapmeklē tikai bērni, jo šeit mēs tiekamies ar sadarbības partneriem un pašvaldību pārstāvjiem utt. Taisnības labad jāsaka, ka šīs degvīna glāzes tā arī nekad nav lietotas.
RM pārmet par teritoriju iznomāšanu golfa klubiem, taču tur tā arī nekāda reāla darbība nav uzsākta. Vai bija doma šīs platības kādreiz nākotnē atsavināt?
Vairākus šādus līgumus esam saņēmuši mantojumā vēl no aģentūras “Rīgas meži”, mēs paši esam noslēguši divus. Lai attīstītu golfa tūrisma Latvijā, vajadzētu vismaz piecus kvalitatīvus laukumus, un tas nekādi nesamazinātu šo teritoriju vērtību. Mēs šīs teritorijas iznomājam, un pagaidām tas mums ir nesis visai ievērojamus ienākumus. Šādi projekti attīstās lēni - “Vides dizains” par mežu, kur nekas nav mainījies jau 18 gadus, mums par nomu ik gadu maksā vairāk nekā 20 tūkstošus eiro. Par atsavināšanu var runāt tad, kad projekts būs attīstījies, un tas tāpat notiktu izsoles veidā, kur mēs saņemtu labāko cenu. Šīs platības arī ir visai neliels procents no kopējās RM platības, un daudz vairāk mēs pazaudējam, atdodot ceļiem, elektrolīnijām un “Rail Baltica”. Klausos, kā Staķa kungs plāno piepirkt jaunus mežus par atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Pierīgā neviens neko īpaši nepārdod un, ja pārdod, tad privātie mūs apsteidz, jo viņiem nav jāievēro birokrātiskās procedūras. Labprāt sagaidītu viņa pirmo pirkumu…
Lielas platības ir izīrētās dažādiem mednieku klubiem, cik tas ir ekonomiski izdevīgi?
Te ir divvirzienu kustība, jo, nomājot šīs teritorijas, mednieki uzņemas arī veselu rindu pienākumu. RM ir ļoti bagāti ar dzīvniekiem, un, kaut arī uz ceļiem gadā bojā iet tikpat daudz, cik tiek nomedīts, dzīvnieku skaits palielinās. Ja dzīvnieku ir daudz, tad cieš jaunaudzes. Valsts noteiktā medību nogabalu nomas maksa ir 50 eiro centi par hektāru gadā, mums šie kolektīvi maksā 70 centus gadā – tātad tas ir izdevīgi. Jā, savam RM mednieku kolektīvam mēs prasām 20 centus gadā, bet te jāņem vērā, ka pārsvarā tajā ir mūsu pašu mežsargi un mežziņi, kuri, ejot medībās, vienlaicīgi arī nodarbojas ar darba lietām.
Viens no lielākajiem pārmetumiem, nu jau ar kriminālu pieskaņu, ir tas, ka esot bijuši fiktīvi nodarbināti cilvēki, kuri gadiem saņēmuši algu, bet neko nav darījuši.
Pilnīgas muļķības. Ir minēti juridiskie ārpakalpojumi un divi ilggadīgi valdes konsultanti – viens par drošības un viens par finanšu jautājumiem. Ja kāds grib noskaidrot, ko un kā šie cilvēki ir darījuši, tas ir elementāri izdarāms. Var paskatīties valdes sēžu protokolus, parunāt ar cilvēkiem – galu galā pajautāt jaunajai valdes loceklei, iespējamajai trauksmes cēlējai Līvijai Stukovenko, cik daudz laika viņa pati ar finanšu konsultanti Kārkliņas kundzi ir pavadījusi, kopā gatavojot uzņēmuma budžetu un dažādus biznesa plānus.
Kā jums šķiet, kas tad galu galā notiek un kāds ir visa šī procesa iespējamais gala rezultāts.
Ir sajūta, ka šāds īpašums ārpus pilsētas administratīvās teritorijas ar potenciālām iespējām gūt ienākumus Rīgas pilsētai, kļūst nevajadzīgs. Tad nu aizsedzoties ar sociālajām un vides funkcijām ir nobriedis plāns, ka šo ļoti vērtīgo aktīvu varētu iznomāt kādam mežiniekam vai pat notirgot. Uz zāģētavu, cik esmu dzirdējis, jau ir sastājusies vismaz desmit potenciālo pircēju rinda. Mūsu statūtkapitālā RM īpašums ir novērtēts par 115 miljoniem eiro, bet tas jau ir vecs vērtējums un domāju, ka šobrīd tas ir daudz lielāks. Zinot, cik esam pelnījuši un kāds ir potenciāls, tas ir ļoti iekārojams kumoss. Ceru, ka kļūdos, bet skatīsimies, kā tas viss attīstīsies tālāk.
Jūs līdz šim vēl neesat apstrīdējis savu atlaišanu desmit minūšu laikā – jūtaties tomēr kaut kur vainīgs?
Nē! Vainīgs nejūtos, jo tāds neesmu, bet notikumi 18. martā bija kā apliešana ar verdošu ūdeni, kad sapulcē minūtes laikā nomainīja darba kārtības jautājumu - pēc tam arī vēl visa tā informācija, kas sekoja vēlāk. Auditu beidzot es esmu sagaidījis, gribētu vēl iepazīties ar trauksmes cēlēja ziņojumu. Skaidri tagad ir redzams, kas ir publiski ziņots, ko kurš ir teicis, kādas ziņas izplatītas, un es tagad redzu ļoti labu pamatu tālākai rīcībai, kas noteikti arī sekos. Šobrīd strādāju ar juristiem un gatavojam viedokli attiecīgajām iestādēm. Es tomēr šo uzņēmumu veidoju gandrīz no nulles un pavadīju tur 14 gadus, bet tagad esmu apliets ar dubļiem no galvas līdz kājām. Arī uzņēmuma un darba kolektīva reputācija ir cietusi, visticamāk, kaut kādu savtīgu mērķu vārdā. Viņiem nāksies pierādīt katru man publiski izteikto apvainojumu.
