Mediju ētikas padome vērtēs raidījumā "Degpunktā" vēstīto saistībā ar Tukumā degušo vīrieti
foto: ekrānuzņēmums no raidījuma
Sabiedrība

Mediju ētikas padome vērtēs raidījumā "Degpunktā" vēstīto saistībā ar Tukumā degušo vīrieti

Jauns.lv / LETA

Latvijas Mediju ētikas padome vērtēs sūdzību par TV3 raidījumā "Degpunktā" paustās informācijas precizitāti saistībā ar Tukumā degušo vīrieti, informēja padomē.

Mediju ētikas padome vērtēs raidījumā "Degpunktā" ...

23.aprīļa rītā tika saņemta sākotnējā informācija, ka Tukumā kādā no daudzdzīvokļu mājām izcēlās ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, likumsargi konstatēja, ka divi vīrieši ir guvuši apdegumus. 28.aprīlī kļuva zināms, ka smagāk cietušais vīrietis - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieks Normunds Kindzulis nomira.

Lai gan patlaban lieta vēl tiek izskatīta, Ētikas padome aicina žurnālistus sensitīvos gadījumos skaidri nošķirt izmeklēšanas versijas no jau apstiprinātiem faktiem un neizplatīt iespējamas versijas par noziegumu apgalvojumu formātā, jo tas tīši var maldināt sabiedrību.

Vienlaikus padomē norādīja, ka padomē tika izvērtēta sūdzība par objektivitātes un neitralitātes neievērošanu sižetā par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un vērtēts iesniegums par pētījumu veikšanu sabiedrības interesēs, neizmantojot zinātniskas metodes.

Ētikas padomes sēdē tika izskatīta arī Zaļo un Zemnieku savienības sūdzība par Latvijas Radio 1 raidījumā "Labrīt" ietverto sižetu "Partijas sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām". Tās iesniedzējs uzskatījis, ka sižeta veidošanā netika ievērota objektivitāte un neitralitāte, tādējādi pārkāpjot biedrības Ētikas kodeksa principus. 

Izvērtējot iesniegto sūdzību un Latvijas Radio sniegto skaidrojumu, Ētikas padome nesaskata pārkāpumus konkrētā sižeta un raidījuma "Labrīt" veidošanā, bet gan novērtē to kā profesionālu žurnālista darbu, kurā iekļauts uz faktiem balstīts vairāku partiju vērtējums.

"Bagātīgas valodas lietojums mediju raidījumos, tostarp raidījumā "Labrīt", ir atbalstāms, nevis mazināms, turklāt jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, ka attiecībā uz politiķiem un to varas pozīcijām žurnālistu un sabiedrības kritikas robežas ir plašākas," norādīja padomē, piebilstot, ka kāda konkrēta politiskā spēka kritika pati par sevi nevar tikt uzskatīta par ētikas pārkāpumu tikai tamdēļ, ka tā ir kritizējamai pusei nepatīkama. 

Vienlaikus ir jāņem vērā fakts, ka žurnālists sižetā aplūkotās partiju apvienības pārstāvjiem deva iespēju izteikties, un žurnālista izdarītie secinājumi pamatā balstās tieši partijas pārstāvja paustajos apsvērumos.

Sēdes laikā vienbalsīgi un atkārtoti par Ētikas padomes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Ķēniņš un priekšsēdētāja vietnieces amatā - Skaidrīte Lasmane.

Ētikas padomei sākot trešo darbības gadu, tai pievienojušies divi jauni locekļi - Andris Saulītis, kuru kā kandidātu izvirzīja Latvijas Televīzija un Aivars Pastalnieks, ko izvirzīja izdevniecība SIA "Žurnāls Santa". 

Papildus jaunievēlētajiem locekļiem, padomes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniecei Ētikas padomē turpinās darboties Guntars Līcis, Daiga Sproģe, Aleksandrs Mirlins, Anda Rožukalne, Baiba Liepiņa.