Suņu glābējiem, kuru izgaismotais gadījums izraisīja plašu cilvēku sašutumu, pašiem problēmas ar likumu

Visai lielu sabiedrības neizpratni izraisījis Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Valda Šmēliņa vārdā paustais "SOS paziņojums veterinārārstiem". Tajā teikts: "Varis Mačtams lūdz palīdzību un ziņo par viņam piederoša suņa Reko organizētu zādzību un mēģinājumu izspiest naudu."

Baidās no uzskrūvēta rēķina

Mačtams iesniedzis sūdzību Valsts policijā, Pārtikas un veterinārajā dienestā, prokuratūrā par to, ka "Ķepu ķepā" nozaguši viņam suni. Saimnieks lūdzis veterinārārstus, ja kāds atved viņa suni (uzrādīts mikročipa numurs), viņš aizliedz to ārstēt bez saskaņošanas ar viņu.

Daudzi ir pārliecināti, ka šāda nostāja vērtējama tikai kā nežēlība pret dzīvnieku, tomēr šajā paziņojumā ir sava loģika. Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja vietniece Lita Konopore skaidro, ka šo aizliegumu suņa saimnieks noteicis, baidoties no mākslīgi uzskrūvētiem ārstniecības izdevumiem.

"Nav runa par neatliekamas medicīniskas palīdzības sniegšanu, ja tāda ir vajadzīga, bet, ievietojot suni klīnikā, pat vienas dienas laikā ir iespēja uztaisīt visdažādākās analīzes un izmeklēšanas procedūras par pamatīgām cenām, pēc tam iesniedzot īpašniekam astronomisku rēķinu. Otra lieta – mums bija jābrīdina savi kolēģi, jo nav nekādas skaidrības, ka persona, pie kuras atrodas suns, to ir ieguvusi likumīgā veidā un viņai ir tiesības ar dzīvnieku šādā veidā rīkoties," skaidro Konopore.

Esot klaiņojis jau gadu

Kā var secināt no "Ķepa ķepā" vadītājas Gundegas Bideres vēstules Jauns.lv, notikumu secība bijusi šāda. 24. aprīlī biedrība saņēmusi telefona zvanu no Andras Tomases, pie kuras savukārt vērsušās citas personas, norādot, ka kāds suns regulāri klejo apkārt, apdraud apkārtējos, apkož vistas un tas notiekot jau vismaz gadu. Tajā pašā dienā ar iesniegumu informēta policija (nav gan saprotams, kāpēc tas nebija izdarīts gada garumā).

SIA "Djuma 4", ar kuru pašvaldībai noslēgts līgums par klejojošu dzīvnieku izķeršanu, brīvdienās nestrādājot, tāpēc Tomase pati suni notvērusi un 25. aprīlī aizvedusi uz "Ķepa ķepā" patversmi. Suns nekavējoties nogādāts Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārajā klīnikā, kur atklāts, ka uz gūžas ir ilgstoši nedzīstoša brūce, iekaisusi āda ap acīm, un noteikta vizīte pie dermatologa.

Paziņots PVD

Tikai 27. maijā nolasīts mikročips, sekojusi saziņa ar saimnieku, kuram norādīts, ka viņa "suņa veselības stāvoklis liecina par iespējamu ilgstošu veterinārmedicīniskās palīdzības nesniegšanu", kā arī "paskaidrojām, ka veiksim visas darbības administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai".

Saņemto iesniegumu policija pāradresēja Pārtikas un veterinārajam dienestam. Tajā teikts: "Elektronisko notikumu žurnālā ir reģistrēts materiāls, ka plkst. 15.23 Ventspils novada Puzes pagasta Pūpoli ir konstatēts, ka pagasta iedzīvotāji Vairis Mačtams un Raisa Mačtama, iespējams, nerūpējas par savu suni. Minētais materiāls nesatur ziņas par faktiem par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, bet satur ziņas par faktiem, kas tieši norāda uz izdarītu administratīvo pārkāpumu, par kura izdarīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 60. panta trešo daļu minētā pārkāpuma izskatīšana ietilpst PVD kompetencē."

Noraida apvainojumus

Bidere noliedz, ka notikušo var uzskatīt par suņa zādzību, un arī apgalvojumu, ka viņa mēģinājusi izspiest naudu: "Ar šo pilsonis tikai apliecina, ka viņš pret dzīvnieku izturas nežēlīgi un ir doma to darīt arī nākotnē, aizliedzot sniegt palīdzību tiem, kuri ir gatavi to darīt."

Ja kāds nespējot nodrošināt palīdzību dzīvniekam, ne reizi vien tā esot sniegta, sadarbojoties veterinārajām klīnikām un "Ķepa ķepā", kas segusi izdevumus. Bidere "Kas Jauns Avīzei" apliecina, ka Mačtams pēc sava suņa nav uzskatījis par vajadzīgu ierasties. Biedrība jau iztērējusi 160 eiro par divām vizītēm pie veterinārārsta, un vēl būs jāpieskaita izdevumi par acu ārstu. Bidere pieļauj vēršanos tiesā pret Mačtamu par neslavas celšanu.

Konopore gan bilst: "Mums ir ļoti laba dzīvnieku aizsardzības likumdošana, un citas valstis Eiropā mūs par to pat apskauž, taču šī kārtība regulāri tiek pārkāpta. Es nekādā gadījumā neesmu pret palīdzības sniegšanu nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, bet brīžiem ir iespaids, ka vienai otrai aizsardzības biedrībai šādu dzīvnieku iegūšana ir pašmērķis un labs iemesls pašreklāmai."

Zirgu mocīja vēl mēnesi

Pirms vairākiem gadiem arī biedrība "Ķepa ķepā" izpelnījās kriminālprocesu par cietsirdību pret dzīvniekiem – kā tas beidzās, noskaidrot diemžēl neizdevās. 2015. gadā vai visa Latvija sekoja līdzi stāstam par Rugājos ar auto notriekto ķēvi Mairu. Zirgu ar lauztu kāju atrada laukā un aizveda uz "Ķepa ķepā". Kaut arī veterinārārsti vienbalsīgi ieteica zirgu iemidzināt, ķēvei tomēr amputēja kāju, Maira vēl mēnesi turpināja mocīties, līdz nomira.

Tikmēr Bidere izsludināja ziedojumu kampaņu, lai varētu apmaksāt Vācijas veterinārārstu pakalpojumu, kuri esot piekrituši veikt operāciju un izgatavot ķēvei speciālu protēzi. Īsā laikā bija saziedoti teju 4000 eiro, taču protezēšana tā arī izpalika.

Kā jārīkojas pēc likuma

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana un rīcība gadījumos, kad pārkāptas labturības prasības, ir stingri reglamentēta. PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistare norāda: "Klaiņojošu dzīvnieku notveršana un nogādāšana PVD reģistrētā dzīvnieku patversmē ir pašvaldības atbildība. Tas nozīmē, ka, pamanot klaiņojošu dzīvnieku, ir jāziņo pašvaldības policijai, kura organizēs dzīvnieka noķeršanu un nogādāšanu patversmē vai atpakaļ pie īpašnieka."

Ja ir aizdomas par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, jāpiesaka sūdzība PVD. Ja dienests konstatēs pārkāpumus, kas apdraud vai var apdraudēt dzīvnieka veselību vai dzīvību, tiks uzsākts administratīvā pārkāpuma process, dzīvnieku var arī izņemt un nogādāt patversmē vai citā turēšanas vietā.

Ja pārkāpuma faktu konstatē pašvaldības policija, tai jāpieaicina PVD pārbaudes veikšanai. Ja tas nav iespējams un policija nolemj dzīvnieku izņemt, tas jāveic atbilstoši Administratīvās atbildības likumam.

Katrai pašvaldībai ir līgums ar konkrētiem ķērājiem un arī patversmi, kurā dzīvnieks jānogādā. Šajā gadījumā iespējams, ka brīvdiena suņa noķeršanai nav izvēlēta nejauši, un arī līguma ar patversmi attālajos Ozolniekos pašvaldībai nav. Gan vietējā policija, gan PVD informāciju par iespējamiem pārkāpumiem ir saņēmusi jau pēc suņa ievietošanas Ķepu ķepā, kas faktiski ir pārkāpums.

Līgumi ar konkrētām patversmēm

Vēl vairāk – ja konstatēti labturības pārkāpumi un ierosināts administratīvais process, suns būtu oficiāli jāizņem PVD darbiniekiem un jānodod Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) pārziņā.

NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Kogane "Kas Jauns Avīzi" informē, ka aģentūrai konkursa kārtībā ir noslēgti līgumi ar konkrētām patversmēm – Dzīvnieku pansiju "Ulubele", "biedrību Astes un ūsas", Lauksaimniecības universitātes Veterinārās fakultātes dzīvnieku patversmi. Lauksaimniecības dzīvnieku uzturēšanu nodrošina SIA "Heinors".

Šis pakalpojums nav bez maksas, valsts (atkarībā no mājdzīvnieka lieluma) maksā no viena līdz 3,80 eiro diennaktī. Eksotisko dzīvnieku izmaksas ir no viena līdz desmit eiro, par lauksaimniecības dzīvniekiem paredzēts viens līdz 1,85 eiro.

"Ķepa ķepā", paņemot Reko, šos noteikumus nav ievērojusi. Šis nav pirmais gadījums, kad līdzīgas biedrības ir rīkojušās pēc tāda parauga, kas liek domāt, ka šajā vidē bez nesavtīgām rūpēm valda arī konkurence un cīņa par finansējumu.