Aicina Saeimu neveicināt ēnu ekonomikas pieaugumu beztabakas produktu nozarē
Saeimā jau tuvākajā laikā plānots skatīt priekšlikumus par nosacījumu maiņu beztabakas nikotīna spilventiņu izplatīšanai Latvijā. Ar mazumtirdzniecības nozari saistīto asociāciju pārstāvji norāda, ka likumprojekta apstiprināšana Veselības ministrijas piedāvātajā redakcijā praktiski nozīmēs nikotīna spilventiņu, kas ir mazāk kaitīga alternatīva smēķētājiem, izzušanu no veikalu plauktiem.
Apakškomisijas sēdē tiks skatīts Veselības ministrijas virzīts priekšlikumus grozījumiem “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to škidrumu aprites likumā” nikotīna spilventiņiem noteikt trīs ierobežojumus: noteikt maksimālo nikotīna īpatsvaru spilventiņā (4mg esošo 20mg uz 1 gramu vietā), ieviest aizliegumu spilventiņiem pievienot garšas un ļoti specifiskas prasības produkta iepakojumam.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji norāda, ka šādas prasības ne tikai nav noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet arī neviens ražotājs nepiedāvā tādus nikotīna spilventiņus, kas atbilstu Veselības ministrijas piedāvātajiem kritērijiem. Asociāciju pārstāvji uzsver, ka likumprojekta virzītāju ilūzijas par to, ka ražotāji pielāgosies mazā Latvijas tirgus ārkārtīgi specifiskajām prasībām, ir absurdas un neizprotamas.
Tradicionālo un bezdūmu tabakas apvienības asociācijas pārstāvis Andrejs Cvetkovs norāda: “Konkrētajā likumprojektā iekļautās prasības principā nozīmēs šīs kategorijas preču legālu izplatīšanas aizliegumu Latvijā – proti, ne tikai alternatīvu produktu pieejamības ierobežojumu smēķētājiem, bet arī nenovēršamu negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tas ir tiešā pretrunā ne tikai ar saprātīgu nozares regulējumu, bet arī ar Saeimas neseno lēmumu piemērot akcīzes nodokli nikotīna spilventiņiem, lai iegūtu papildu finansējumu citām vajadzībām. Proti, tā rezultātā liela sabiedrības daļa iegādāsies nepārbaudītus un kvalitātes kontrolei nepakļautus produktus kaut kur internetā vai nelegālajā tirgū, pie tam nemaksājot par to nodokļos vispār.”
A.Cvetkovs norāda arī uz neseno Igaunijas pieredzi, kur divus gadus atpakaļ bija izveidojusies līdzīga situācija un vietējā tirgū nebija iespējams iegādāties nikotīna spilventiņus. Tā rezultātā iedzīvotāji šos produktus pirka citu Eiropas Savienības dalībvalstu interneta veikalos vai puslegālās sociālo mediju grupās, kas savukārt nozīmēja, ka netika maksāti nodokļi un arī nepastāvēja nekāda kvalitātes un drošības kontrole. Pēdējo divu gadu laikā, kopš produktus iespējams legāli iegādāties, akcīzes nodoklī par to samaksāti 3.5 miljoni EUR, savukārt Latvijā plānotais budžeta ieņēmumu apmērs sasniedz pat 5 miljonus EUR, kas noteikti netiks sasniegts, ja tiks ieviesti šādi ierobežojumi.
Šādam situācijas vērtējumam piekrīt arī Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, kurš ir neizpratnē par likumprojekta virzītāju motivāciju ieviest ierobežojumus, kuriem nav nekāda sakara ar tirgus realitāti. “Viena dimensija, protams, ir smēķētāju veselība un alternatīvu pieejamība, taču par to, lai spriež jomas eksperti. Otra ir ekonomiskā dimensija un attieksme pret Latvijā legāli strādājošajiem tirgotājiem un situāciju nelegālo tabakas izstrādājumu tirgū. Nepaiet mēnesis lai medijos neparādītos informācija par kārtējo aizturēto tabakas izstrādājumu kontrabandas kravu, taču nu politikas plānotāji(!) virza priekšlikumus, kas faktiski Latvijā aizliedz legāli tirgot alternatīvus produktus smēķētājiem. COVID-19 ierobežojumi jau tā bija sitiens tirgotāju nozarei, tagad Veselības ministrija grib nozari nokautēt.”
Nozares asociācijas ir vienisprātis un aicina Saeimu noraidīt Veselības ministrijas priekšlikumus vai arī izstrādāt realitātei atbilstošas prasības. Plānots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija jautājumu skatīs šī gada 18. maijā sēdē.
