TM: bērna formāla administratīva sodīšana nemaina antisociālo uzvedību
Otrdien, 11.maijā, Tieslietu ministrijas eksperti informēs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par ministrijas plānoto ieceri veikt bērnu administratīvās atbildības un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu regulējuma reformu. Reforma paredz noteikt vienu konkrētu iestādi, kuras pienākums būs iedziļināties bērna antisociālās uzvedības cēloņos un sekmēt bērna atbildības uzņemšanos par savu rīcību.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina norāda: "Tieslietu ministrijas plānotā reforma nenozīmē to, ka bērni vairs netiks sodīti par antisociālu uzvedību, vai arī tikai formāli atcelt administratīvo sodu nepilngadīgām personām. Reforma paredz, ka pašvaldībās tiktu noteikta viena atbildīgā institūcija, kuras uzdevums būs noskaidrot cēloņus bērna antisociālajai uzvedībai un novērst turpmāku uz likuma pārkāpumu orientētu bērna rīcību. Šāda pieeja gan sniegtu atbalstu un palīdzību bērniem, kā arī nodrošinātu ģimenes iesaisti, gan arī mainītu bērna attieksmi, uzņemoties viņam atbildību par savu rīcību."
Medina arī atzīmē, ka jau šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz visām pašvaldībām pienākumu strādāt ar bērniem, kuri veic likumpārkāpumus, iekārtojot bērniem profilakses lietas un izstrādājot uzvedības sociālās korekcijas programmu. Tomēr Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka liela daļa pašvaldību šādas lietas iekārto gausi. Līdz ar to reformas pamatā ir iecere šo Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā paredzēto mehānismu stiprināt un iedzīvināt dzīvē, administratīvos sodus aizstājot ar atbalstu un palīdzību bērniem.
Tieslietu ministrija plāno īstenot minēto reformu, jo secināts, ka bērna formāla sodīšana nemaina bērna rīcību un attieksmi, jo bērna antisociālās uzvedības cēloņi ir vide, kurā bērns ir audzis un attīstījies, turklāt esošā sistēma bērnu antisociālās uzvedības maiņai ir novecojusi un nestrādā pietiekami efektīvi, jo likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu" ir pieņemts pirms 19 gadiem. Vienlaikus jānorāda, ka administratīvais sods, kurš tiek piemērots bērnam, galvenokārt, tiek apmaksāts no vecāku puses, tādējādi, nesekmē bērna atbildības uzņemšanos par savu rīcību.
Jānorāda, ka vairākās pašvaldībās jau šobrīd tiek ieviesti pasākumi bērna atbalstam, lai novērstu viņa antisociālo uzvedību.
Tieslietu ministrija 2021.gada 14.maijā atkārtoti sasauks ekspertu darba grupu, lai turpinātu izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu reformas ieviešanai. Plānots, ka Tieslietu ministrija izstrādāto normatīvo aktu iesniegs Valsts sekretāru sanāksmē šī gada rudenī.
Tāpat Tieslietu ministrija jau 2021.gada 24.februārī īstenoja sarunu ar pašvaldību pārstāvjiem, administratīvo komisiju, sociālo dienestu, bāriņtiesu, izglītības speciālistu pārstāvjiem, lai diskutētu par reformas efektīvu ieviešanu.
