RSU profesors: rudenī uz "Covid-19 brīvu" ikdienu varētu cerēt, ja valdība ietu lokdauna virzienā
Lai rudenī Latvijas sabiedrība varētu dzīvot "Covid-19 brīvu" ikdienu, valdībai ir jāpieņem lēmums par lokdaunu, pastāstīja antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Klāvs Sedlenieks.
Viņš atzīmēja, ka valdībai vajadzētu "iet uz lokdauna pusi", lai rudenī Latvijas sabiedrība varētu dzīvot "Covid-19 brīvu" ikdienu.
Eksperts ir pārliecināts, ka lokdauns ar ierobežojumiem, kas ir pielīdzināmi stingrai karantīnai, radītu iespēju, ka rudenī Covid-19 raizes nesagādātu.
"To var izdarīt, bet valdībai ir jābūt skaidram un dzelžainam rīcības plānam," sacīja Sedlenieks. Viņš skaidroja, ka stingri ierobežojumi trīs nedēļu laikā panāktu, ka saslimstība samazinās līdz pārvaldāmam līmenim - piemēram, divu nedēļu laikā līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.
Taču tajā pašā laikā antropologam ir bažas, ka valdība neaktivizēs lokdaunu, jo tā baidās no tās sabiedrības daļas, kas gaida ierobežojumu atvieglojumus. Savukārt otru sabiedrības daļu, kuri ir satraukti par saslimstības situāciju valstī, valdība nesadzird. Eksperts, analizējot pētījumu datus, sacīja, ka sabiedrība dalās divos viedokļos - puse grib brīvāku ikdienas režīmu pandēmijas laikā, savukārt otra puse - stingrākus ierobežojumus.
Pēc viņa sacītā, politiķi domā, ka sabiedrība gaida tikai ierobežojumu atvieglojumus, bet pētījumi par to pilnībā neliecina.
Sedlenieks atgādināja, ka arī vēlēšanu efekts politiķiem nepalīdz skaidri skatīt Covid-19 problēmas. Kā atzina eksperts, politiķi ir ieslīguši jaunā "burbulī", kas palielina populismu un izmanto plašsaziņas platformas cīņu atspoguļošanai.
Sedlenieks atzīmēja, ka Covid-19 vīrusam ir sezonāls raksturs, kas liecina, ka ar vīrusu būs jāsaskaras arī nākotnē. Kā norādīja eksperts, patlaban pasaule ir izgājusi vienu sezonu, bet rudenī ir gaidāma nākamā. Var pieņemt, ka Latvija iemācīsies "tikt galā" ar Covid-19 situāciju, bet vienlīdz lielas iespējas ir arī, ka Latvijai tas radīs jaunus izaicinājumus. "Risks ir augsts," atgādināja antropologs, piebilstot, ka, iespējams, rudenī būs pieaugusi saslimstība, bet mirstība un smagi stacionēto pacientu skaits būs zems.
Kā liecina spāņu gripas epidēmijas pieredze, Sedlenieks atgādināja, ka atgriešanās normālā ikdienas dzīvē prasīja četrus gadus.
Sedlenieks mikroblogošanas vietnē "Twitter" izteica provizorisku scenāriju par Covid-19 izplatību tuvā nākotnē. Viņš atzīmēja, ka, spriežot pēc esošajiem notikumiem, Latvijā saslimstība ar Covid-19 turpinās pieaugt - līdz Jāņiem sasniedzot divu nedēļu kumulatīvo rādītāju ap 600 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Proti, tāpat kā janvārī. "Pa ceļam lobisti vēl panāks dažādu ierobežojumu atcelšanu. Vēlāk sāks kristies jauno gadījumu skaits, visi atslābs, domās, ka viss jau kārtībā," sacīja antropologs.
Viņš piebilda, ka jau jūnijā būs grūti atrast vakcinēties gribētājus - vakcinācijas līmenis paliks 25-30% līmenī.
Savukārt rudens sākumā, septembrī, šķitīs, ka nav iemesla ierobežojumiem, sāksies skola, bet oktobrī būs skaidrs, ka "vairs nav labi", jo jauno gadījumu skaits strauji pieaugs. "Cikls sāksies no jauna," secināja eksperts.
Skaidrojot savu prognozi, Sedlenieks norādīja, ka šo ir diskutējis ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologu un Latvijas Universitātes profesoru Uga Dumpi. Izteiktā prognoze ir aptuvena - īpaši runājot par kumulatīvā slieksni līdz 600, taču tā var būt ļoti reāla. Sedlenieks atzīmēja, ka saslimstība ar Covid-19 pieaug, arī mirušo skaits ik dienu nav mazs. Līdz ar to nav pamata domāt, ka saslimstības rādītāji kļūs lēzenāki. Tuvojoties siltākam laikam, jauno gadījumu skaits varētu mazināties, pateicoties vakcinācijai, bet līdz Jāņiem tā joprojām būs augsta. Pēc tam, visticamāk, saslimstība ar Covid-19 varētu bremzēties.
Antropologs uzsvēra, ka valdībai jau aprīļa sākumā eksperti pauda prognozes par saslimstības pieaugumu pēc vairāku ierobežojumu mīkstināšanas, bet uz to Ministru kabineta atbilde bija stingra pārliecība, ka līdz ar atvieglojumiem un stingru epidemioloģisko uzraudzību, drošās saskarsmes protokoliem viss būšot droši. Sedlenieks atzina, ka esošā situācija pierāda, ka viņam un citiem ekspertiem, kuri konsultēja Ministru kabinetu, bija taisnība.
Lai arī vakcinācijas tempi Latvijā ir pieauguši, vēl joprojām aktuāls jautājums ir, kā motivēt sabiedrību doties vakcinēties aktīvāk. Sedlenieks norādīja, ka viens no paņēmieniem ir pārliecināt cilvēkus. Piemēram, ar skaidriem mērķiem, ko visa sabiedrība var sasniegt ar vakcinācijas procesu. Eksperts atzina, ka arī šis paņēmiens tika skaidrots valdībai - piemēram, noteikt mērķi, ka pie 50% masu imunitātes valdība varētu apsvērt "A", "B", "C" vai "D" plānu dzīves kvalitātes uzlabošanai. "Jābūt skaidriem mērķiem un tie ir skaidri jākomunicē," sacīja Sedlenieks, piebilstot, ka skaidra komunikācijai ir jāiet paralēli informatīvām kampaņām par vakcināciju.
RSU asociētais profesors atzīmēja, ka liela nozīme ir vakcinācijas sociālajam dizainam. Proti, kā tiek nogādāta informācija un kā tiek nodrošināts, ka došanās uz vakcinācijas centriem ir pašsaprotama. Patlaban šis process nav sakārtots, īpaši domājot par ģimenes ārstiem, kuri arī ir daļa no vakcinācijas procesa. Kā skaidroja Sedlenieks, diemžēl ģimenes ārsti nav entuziastiskākie vakcinētāji.
Viņš stāstīja, ka sabiedrība lielu "uzticības kredītu" dot ģimenes ārstiem, kas ir ļoti loģiski, bet Covid-19 pandēmijas laikā ir radījis izaicinošus apstākļus. Kā norādīja antropologs, ir zināmi vairāki gadījumi, ka ģimenes ārsts atrunā pacientus vakcinēties dažādu iemeslu dēļ. Kamēr tas nemainīsies, vakcinācijas procesos izaicinājumu netrūks.
