Kamēr pludos ūdens, tiesa desmit dienas lems

Šādos gadījumos zaudējumi lēšami daudzos tūkstošos: cilvēkiem ne tikai jāiztiek bez elementārām ērtībām – kanalizācijas vai ūdens, bet arī jāveic dzīvokļa, kuru aplējuši augšstāva kaimiņi, remonts.

Kaimiņi izraisa “grēku plūdus”

Nesen pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas atvieglo tiesības avārijas gadījumos apsaimniekotājiem iekļūt dzīvoklī bez tā īpašnieka vai īrnieka atļaujas, lai novērstu avāriju. Bet šī procedūra nav operatīva, tā ir ilgstoša, kaut gan, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju, kad šāda regulējuma nebija vispār, to var uzskatīt par operatīvu. 

Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs Juris no Sarkandaugavas žurnālam “Likums un Taisnība” pastāstīja, kādas ķibeles viņam un kaimiņiem bija jāpiedzīvo vienas “neapzinīgas” kaimiņienes dēļ:

“Mūsu daudzdzīvokļu mājas vienā no dzīvokļiem bija notikusi ūdensvada avārija, plīsusi karstā ūdens caurule. Paldies Dievam, ka nenotika lielāka avārija, jo ātri vien visam namam tika noslēgta karstā ūdens padeve, bet no tā veselu mēnesi dabūja ciest visi mājas iedzīvotāji - pāris simtu cilvēki, kaut gan avāriju varēja novērst dažu stundu laikā.

Mums bez karstā ūdens nācās dzīvot tādēļ, ka kaimiņienei – sievietei, kura remontstrādniekus attiecās ielaist savā dzīvoklī, bija psihiska rakstura saslimšana. Vesels mēnesis bija nepieciešams, lai viņu pierunātu atslēdzniekiem atvērt savas durvis.”

SIA “Ogres namsaimnieks”: “Jaunais regulējums varētu būt noderīgs izņēmuma gadījumos”

Tagad situācija kaut mazlietiņ uz labo pusi mainījusies un nu vairs veselu mēnesi nebūs jāgaida, varēs “aprobežoties” ar desmit dienām, protams, ja tiesa tam piekritīs.

SIA “Ogres namsaimnieks” Administratīvā departamenta Klientu apkalpošanas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Melngaile “Likumu un Taisnību” informēja, ka 20. aprīlī stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas nodrošina iespēju pārvaldniekam piekļūt inženierkomunikācijām, ja dzīvokļa īpašnieks to nenodrošina. Šādā gadījumā pārvaldniekam ir tiesības vērsties tiesā, un desmit dienu laikā tiesa pieņem lēmumu, kas ļauj, pieaicinot tiesu izpildītāju, nodrošināt piekļuvi inženierkomunikācijām bez dzīvokļa īpašnieka klātbūtnes:

“SIA “Ogres namsaimnieks” Ēku apsaimniekošanas departamenta Remontu nodaļas un Avārijas dienesta darbiniekiem nepieciešamība piekļūt inženierkomunikācijām dzīvokļos ir gandrīz katru dienu. Diemžēl stāvvadi daudzās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās ir ļoti novecojuši, tādēļ avārijas situācijas rodas bieži.

Izņēmuma gadījumos piekļūt inženierkomunikācijām dzīvoklī neizdodas nekavējoties (avārijas brīdī neviena nav mājās vai mums kā pārvaldniekam nav dzīvokļa iedzīvotāju kontaktinformācijas), tomēr sazināties ar iedzīvotājiem lielākoties izdodas operatīvi, un nepieciešamie stāvvadu remontdarbi dzīvoklī tiek veikti.

Līdz piekļuves saņemšanai bojātie stāvvadi tiek atslēgti, tātad neērtības rodas gan attiecīgā dzīvokļa, kurā jāveic remontdarbi, iemītniekiem, gan viņu kaimiņiem, kuriem ir tas pats stāvvads. Ļoti reti ir gadījumi, kad iedzīvotāji paliek gan bez aukstā, gan karstā ūdens, jo lielākoties saplīst viens stāvvads.

Mūsu uzņēmumam pēdējā laikā nav radušās situācijas, kad kāds iedzīvotājs tīši neielaistu dzīvoklī, lai varētu veikt remontdarbus. Pirms vairākiem gadiem bija izņēmuma situācija, kad dzīvoklī nevarēja iekļūt dažas nedēļas, tomēr beigās ar dzīvokļa īpašnieku izdevās vienoties par piekļuvi.

Saistībā ar jaunajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas, ievērojot noteiktas procedūras, ļauj pārvaldniekam (caur tiesu) saņemt nepieciešamo piekļuvi dzīvoklim, SIA "Ogres namsaimnieks" vēl nav radusies nepieciešamība iet šo ceļu, jo kopš grozījumu stāšanās spēkā piekļuve inženierkomunikācijām dzīvokļos vienmēr ir saņemta. Šis jaunais normatīvais regulējums varētu būt noderīgs izņēmuma gadījumos, kad patiešām piekļuvi nav iespējams saņemt, un ilgāku laiku citiem iedzīvotājiem netiek nodrošināta ūdens padeve.”

Rīgā problēmas ar piekļuvi 1200 dzīvokļos

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenevica “Likumam un Taisnībai” pastāstīja:

“RNP aicina dzīvokļu īpašniekus ievērot likumā noteiktās prasības un nodrošināt piekļuvi pie kopīpašuma inženierkomunikācijām. To nenodrošinot, veidojas situācijas ar potenciāli bīstamu iznākumu, kas apdraud visus mājas iedzīvotājus. Šādās situācijās par sekām atbildīgi ir tie dzīvokļu īpašnieki, kuri liedz šo piekļuvi.

RNP aizvien biežāk saskaras ar situācijām, kad dzīvokļa īpašnieki liedz piekļuvi kopīpašuma komunikācijām, lai veiktu avārijas vai plānotos remontdarbus cauruļu nomaiņai. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikta obligāta prasība, kas jāievēro visiem dzīvokļu īpašniekiem. Viņu pienākums ir nodrošināt pārvaldniekam piekļuvi, lai veiktu dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanu un normālu to funkcionēšanu, kā arī nodrošināt iespēju apsekot īpašumu un veikt remontdarbus. Diemžēl bieži dzīvokļu īpašnieki nepilda likuma prasības un liedz piekļuvi.

Ikdienā veicam aktīvu komunikāciju ar dzīvokļu īpašnieku, kurš liedz piekļuvi – tiek veikti telefona zvani, skaidrota situācija, galvenokārt par to, ka šādas rīcības dēļ tiek nodarīts kaitējums kaimiņiem un mājai kopumā, arī tiek sūtītas ierakstītas vēstules. Ja gadījumā dzīvokļa īpašnieks ir prombūtnē, kas ir ilgāka par trim mēnešiem, ir jāinformē pārvaldnieks kā arī jānorāda kontaktpersona prombūtnes laikā. Iekļūšana dzīvoklī ar tiesas lēmumu ir galējs līdzeklis.

Arī tad, ja prombūtne ir plānota īsāku laika posmu, ir svarīgi kādam, kuram uzticaties - atstāt īpašuma atslēgas, lai vajadzības gadījumos būtu iespējams risināt kādas radušās avārijas situācijas.

Šobrīd šī problēma jau skar vairāk kā 1200 dzīvokļu (arī saistībā ar plānveida remontdarbiem – red.). Ja iecerēto remontdarbu laikā nav iespējams piekļūt (remontējamajām) vietām, visi mājas iedzīvotāji var palikt, piemēram, gan bez aukstā, gan karstā ūdens. Var rasties situācijas, kad tie dzīvokļu īpašnieki, kuri nepilda likumā noteiktās prasības, avārijas situācijā var būt spiesti atlīdzināt zaudējumus, kas radušies savlaicīgu remontdarbu kavēšanas rezultātā. Šādai dzīvokļu īpašnieku rīcībai var būt bīstamas sekas – bojātas koplietošanas komunikācijas, appludināti zemāko stāvu kaimiņu dzīvokļi, kā arī radīts aizskārums citu cilvēku drošībai, veselībai un apkārtējās vides kvalitātei, neplānots un neprognozējami ilgs ūdensapgādes pārrāvums.

Pozitīvi vērtējam aprīļa beigās pieņemtos grozījumus, kas paredz zināmus atvieglojumus dzīvokļu piekļuves jomā. Tomēr, kā liecina prakse, kamēr nav konkrēti definētas sekas dzīvokļu īpašniekiem, kuri liedz piekļuvi, būtiskus uzlabojumus nevaram gaidīt. Īpaši mānīgs ir priekšstats, ka radītos zaudējumus segs apdrošinātāji, tā tas nav. Īpašuma apdrošināšana sedz zaudējumus, ko dzīvoklim nodarījušas trešās personas, piemēram, to nolejot. Taču pašam “kaitniekam” īpašuma apdrošināšana var nesegt zaudējumus savā dzīvoklī par plīsušām caurulēm, ja viņš nebūs par tām rūpējies kā labs un rūpīgs saimnieks. Turklāt, ja būs skaidrs, kurš šajā situācijā ir vainīgais, kaimiņu apdrošinātāji vērsīs piedziņu pret šo personu.”
 
Gadījumos, kad notiek atkārtota neielaišana, ir jāparedz administratīvs sods, stāstījumu rezumē Grenevica.

Durvju uzlaušana jeb pagaidu aizsardzība

Savukārt Tiesībsargs skaidro, ka iespējamo tiesas nolēmumu par durvju uzlaušanu avārijas situācijā nekādā gadījumā nedrīkst izpildīt remontstrādnieki. Tas ir tikai tiesas izpildītāja kompetencē, ja nepieciešams, pieaicinot arī policijas pārstāvi. Turklāt šādu tiesas nolēmumu drīkstēs apstrīdēt, kā arī lēmumā jāparedz iespējamo zaudējumu atlīdzināšana dzīvokļa īpašniekam.

Civilprocesa 139. pants “Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība pirms prasības celšanas” šopavasar papildināts ar nosacījumu: “Iespējamais prasītājs var lūgt pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, ja pagaidu aizsardzība jāpiemēro nekavējoties būtiska kaitējuma novēršanai. Pieteikumā par pagaidu aizsardzību iespējamais prasītājs pamato tās piemērošanas neatliekamību. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apliecina viņa prasības tiesību un nepieciešamību piemērot pagaidu aizsardzību”.

Plīsušas caurules rada simtiem tūkstošu lielus zaudējumus

Pagaidām, pēc visa spriežot, tūlītēja operatīva iekļūšana privātdzīvoklī, ja tur plīsusi ūdens caurule, bez īpašnieka piekrišanas nav iespējama. Un tas rada simtiem tūkstošu eiro zaudējumu ik gadu.

Apdrošināšanas firmas “Balta” Fizisko personu īpašuma un civiltiesiskās atbildības produktu vadītāja Līva Bogdanova “Likumu un Taisnību” informēja:

“Teju katrs otrais fizisko personu īpašuma atlīdzības gadījums, ko reģistrē apdrošinātājs, saistīts ar plīsušām ūdens caurulēm, appludinot ne tikai savu, bet nereti arī kaimiņa dzīvokli. Ik gadu “Balta” atlīdzībās izmaksā teju 800 000 eiro tieši par dažādiem ar ūdens noplūdi saistītiem gadījumiem, kad kaimiņiem plīsušas ūdens caurules, boileri, podu skalojamās kastes un tā tālāk.

Lielākoties par noplūdes riskiem domājam, rūpējoties par savu īpašumu, bažīgi raugoties uz griestiem un gaidot kādu apdraudējumu no augšstāva kaimiņiem. Taču katrs daudzdzīvokļu nama iemītnieks ir tieši tāds pats apdraudējums savam apakšstāva kaimiņam. Turklāt ūdens mēdz izsūkties arī cauri sienām, sabojājot blakus esošos dzīvokļus”.