Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 15.un 16.augustā. FOTO. VIDEO

Savukārt Cēsīs pirmo reizi notiks Rokfilmu festivāls. Klasiskās mūzikas cienītāji uz Šūbertiādes koncertiem tiks gaidīti Ungurmuižā. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs.

Rīgā no piektdienas, 14. augusta, līdz svētdienai, 16. augustam, kā katru gadu augusta vidū, notiek vērienīgi pilsētas svētki. Trīs dienu garumā galvaspilsētu piepildīs svētku noskaņa, mūzika un pārsteigumi.

Rīgas ostas 815. jubilejas gadā svētku pasākumi atgādinās par laikiem, kad dzima Rīgas osta, Daugavas ūdeņi šurp atnesa buru kuģus ar svešzemju precēm, gaisā virmoja siļķu un reņģu smārds un Vecrīgas šaurajās ieliņās varēja satikt ordeņa brāļus un bruņiniekus. Gaisā virs Spilves pļavām atkal varēs vērot gaisa kuģu paraugdemonstrējumus, bet pilsētnieku iemīļotās svētku norišu vietas Vecrīgā, 11. novembra krastmalā, Vērmanes dārzā un citviet piepildīs izklaidējošas un izzinošas aktivitātes visām paaudzēm - muzikāli un teatrāli pārsteigumi, būs arī Latvijas zemnieku un amatnieku sarūpētie labumi Rīgas svētku tirdziņos. Visus svētku pasākumus uzskaitīt grūti, tāpēc katram pašam jāiziet galvaspilsētas ielās un jāizbauda svinību gaisotne, kura valdīs gan pašā vecpilsētas sirdī, gan piepilsētās. Lūk, daži svētku pieturpunkti:

* Lai atcerētos ostas un pilsētas rašanās pirmsākumus, Daugavas labā krasta promenādē piestās vēsturiskas liellaivas, akvatorijā ātrumā un izveicībā sacentīsies burulaivas, kanālā airēs smaiļotāji un ostai tiks veltīti muzikāli priekšnesumi.

* Rīgas svētku ieskaņas koncerts piektdien, 14.augustā, „8150 sekundēs ap zemeslodi” arī būs veltīts ostas tematikai. Vērmanes dārza estrādē, klausoties dažādu valstu populāras melodijas, klausītāji savā fantāzijā apceļos pasaules lielākās ostas.

* Sestdien, 15. augustā, notiks Ielu mūzikas diena, tiks izcīnīts Rīgas Brīvostas kauss karnevāliskā sacensībā ūdens velosipēdiem „Kanāla regate”, kā arī laukumā pie Nacionālās operas notiks diennakts basketbola turnīrs „Krastu mačs”.

* 15. augustā Vērmanes dārzā pa dienu norisināsies pasākums visai ģimenei „Rīgas dārgumi”, bet vakarā dārza estrādi pieskandinās koncerts „Ostas lustes”.

* Sestdienas vakarā 11. novembra krastmalā, noslēdzot garo dienas pasākumu programmu izskanēs koncertprogramma „Rīgas sirds” ar svētku uguņošanu noslēgumā. Savukārt dienas programmā varēs vērot spēkratu parādi „Rīga moto”, motosporta kaskadieru cirka un ūdens akrobātikas šovu.

* Tālo zemju viesi no Francijas, Somijas un Čehijas deju mūzikas ritmos un labās humora noskaņās Rīgas ielās un laukumos rādīs akrobātiskus trikus, muzikālas performances un priekšnesumus.

* Svētdien, 16. augustā, Mežaparka Lielajā estrādē notiks krievu rokgrupas „Bi-2” koncerts.

* Neiztiks arī bez garšīgāko Rīgas ēdienu baudīšanas, par ko gādās kafejnīcas un restorāni, atverot Spīķeru kvartālā „Rīgas svētku restorānu”. Uz iepirkšanās priekiem aicinās Latvijas zemnieku un amatnieku tirdziņš 11.novembra krastmalā, kā arī Latgales ceļojošais tirgus Jēkaba laukumā.

Jāpiebilst, ka svētku dienās, 15. un 16. augustā, Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas. Sīkāk internetā: www.rigassvetki.lv.

Rīgas svētki 2015

2. Rokfilmu festivāls Cēsīs

Cēsīs no 14. līdz 16. augustam norisināsies pirmais Rokfilmu festivāls Latvijā. Atklājot festivālu ar Igora Lingas jaunāko filmu „Savējie sapratīs!” par Latvijas rokmūzikas vēsturi, apmeklētāji trīs dienu garumā aicināti vērot kino, kas līdz šim uz ekrāniem Latvijā nonācis retāk, bet pasaulē izskanējis ļoti plaši: jaunākās un klasiskās filmas par un ar rokmūziku un rokmūziķiem un rokmūziķu veidots kino, būs arī īpašas programmas, kas veltītas lielākajām zvaigznēm un „dīvainām” subkultūrām dažādos platuma grādos.

Līdzās notikumiem uz ekrāna noritēs plaša pasākumu programma: diskusijas par rokmūzikas nozīmi un vēsturi, pašmāju zvaigžņu atmiņu vēstījumi un vēl nepubliskotu video seansi no dažnedažādiem pasākumiem. Būs arī bērniem sagatavota īpaša filmu un pasākumu programma.

Metālmūzikas cienītājiem notiks privātas video kolekcijas seanss, kā arī Latvijas senākās metālmūzikas grupas „Huskvarn” 25 gadu jubilejas un atvadu koncerta DVD prezentācija. Ik vakaru apmeklētāji būs aicināti uz koncertiem dažādās Cēsu kultūras un izklaides vietās: pasākumi notiks Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, kafejnīcās, parkos un ielās.

Viena no Rokfilmu festivāla dibinātājām Amanda Boka saka: „Daudziem roks asociējas ar jaunības trakumu un dumpinieciskumu, bet rokam un tā kultūrai ir arī cita šķautne - mūsu nācijai roks bijis fonā laikā, kad cīnījām un izcīnījām savas valsts neatkarību. Daudznozīmīgie teksti, aizraujošie ģirtārsolo un puslegālie pasākumi pulcēja masas, vēlāk tieši roka žanrā skanēja „Lāčplēsis” un neoficiālās dziesmoto akciju himnas. Savā ziņā šim „jaunības trakumam” varam pateikties par demokrātiju šodien”.

Jāpiebilst, ka būs ne tikai maksas, bet arī bezmaksas pasākumi. Tā, piemēram, pilsētas centrālajā - Vienības laukumā 15. augustā notiks gaidāms grandiozs brīvdabas nakts kinoseanss (sākums pulksten 23.00), kurā izrādīs pasaulslavenā režisora Mārtina Skorsēzes filmu „Izstarot gaismu” („Shine a light”, 2008) – „The Rolling Stones” koncertfilmu. Biļešu cenas uz kinoseansiem: 2 – 4 eiro (Ticketshop.lv tīklā). Sīkāk ar Rokfilmu festivāla programmu varat iepazīties internetā: www.rockfilmfestival.lv .

No sestdienas, 15. augusta, Latvijā norisinās Romu (čigānu) kultūras festivāls, kurā ievērojami, starptautiski atzīti mūziķi prezentē kultūras pērles no romu mūzikas pasaules. Festivāla kulminācija būs krāsains muzikālais šovs 17. un 18. augustā Dzintaru koncertzālē. Bet pirms tā svētdien, 16. augustā, čigānu mūzikas pasauli varēsim baudīt vairākās Latvijas koncertzālēs:

* Rīgas Kongresu namā 16. augustā pulksten 19.00 kopā ar čigānu teātra „Romen” zvaigznēm (Maskava, Krievija) uzstāsies pazīstamie Krievijas skatuves mākslinieki Nikolajs Lekarevs un Moisei Oglu. Svētku koncerta programma, ugunīgas dziesmas, romances un dziedājumi, dejas, tērpi, izcilais vokāls un neapvaldāma izpildītāju enerģija radīs neaizmirstamu svētku atmosfēru (biļešu cenas: 7 – 60 eiro).

* 16. augustā pulksten 19.00 Ventspils teātra namā „Jūras vārti” uzstāsies flamenko izpildītāju grupa no Seviļas „Puerto Falmenco” (Itālija), kas pārstāv autentiskā flamenko pašreizējās tendences. „Neierobežota enerģija, emociju pārpilnība un iespaidīga virtuozitāte,” tā koncertu reklamē tā rīkotāji (biļešu cenas: 12 – 15 eiro).

* Savukārt Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē 16. septembrī pulksten 19.00 pirmo reizi Latvijā koncertēs pasaulē slavenais romu vijolnieks Roby Lakatoš (Ungārija), kurš iekvēlinās publiku. Viņš ir ne tikai vijoles virtuozs, bet arī ekstraordināra stila mūziķis - komponists, džezmenis un pat aktieris. Ar savu unikālu talantu, viņam izdevies iekarot ne tikai savas tautas cilvēku sirdis, bet arī visas pasaules klausītāju simpātijas, jo viņš izpilda arī Eiropas akadēmisko mūziku. Roby Lakatoš neievēro mūzikā nekādas robežas. Vijolnieks improvizē un rada mūziku tieši uz skatuves. Katrs viņa sniegums ir unikāls (biļešu cenas: 7 – 20 eiro).

* Toties Daugavpils Kultūras pilī 16. augustā pulksten 19.00 pirmo reizi Baltijā būs dzirdams čigānu džezs, ko izpilda ģitārists Čavolo Šmits (Francija). Melodijas, kuras spēlē Čavolo Šmits, iegremdē romantikā un čigānu autentisma burvībā. Viņa mūzikā katrs atradīs kaut ko sev, sākot no melanholiska noskaņojuma līdz spožiem ugunīgiem ritmiem (biļešu cenas: 5 – 20 eiro).

Biļetes uz koncertiem var iegādāties „Biļešu paradīzes” tīklā. Sīkāk internetā: www.ircf.eu.

4. Gruzijas dienas un Dižmāras tirgus Talsos

Īpaši jauka šī nedēļas nogale var izvērsties tiem, kas viesosies deviņu pakalnu pilsētā – Talsos. Tur piektdien un sestdien, 14. un 15. augustā, notiks tradicionālās Talsu draugu dienas un Dižmāras gadatirgus. Šogad Talsu draugu dienas notiks Gruzijas zīmē, savukārt Dižmāras gadatirgus devīze ir „Ripo ritulis deviņos pakalnos", ceļot godā Talsiem tik piederīgo un arī citviet jau iecienīto siera rituli.

Talsu draugu dienas ir ikgadējs notikums, kas vienuviet pulcē visus Talsu novada sadarbības partnerus no ārvalstīm, Gruzijā tā ir Telavi pilsēta, kuras delegācijas pārstāvji uz Talsiem atvedīs daļiņu no Gruzijas skaistuma, ko ikviens varēs aplūkot fotoizstādē „Telavi vēstures un mūsdienu skatījumā”, būs iespējams nobaudīt Gruzijas tradicionālo virtuvi, kā arī, starplaikā starp priekšnesumiem, aplūkot Gruzijas nacionālos tērpus. Lai pilsētā radītu Gruzijas atmosfēru, īpašus priekšnesumus sniegs arī Latvijas gruzīnu biedrības „Samšoblo” kolektīvi.

Gruzijas paviljona atklāšana un nacionālā programma Talsos gaidāma 14. augustā pulksten 18.00, to varēs vērot arī 15. augustā Dižmāras gadatirgus laikā pulksten 10.15.

Toties piektdien, 14. augustā, pulksten 19.30 Talsu Sauleskalna estrādē paredzēts Noras Bumbieres fonda koncerts „Senas dziesmas jauno zvaigžņu mirdzumā”, ko sniegs Latvijā populāri mūziķi, bet pulksten 22.00 Tautas nama Radošajā sētā būs deju nakts – muzikāls ceļojums Spānijas un Latīņamerikas ritmos.

Sestdien, 15. augustā, sāksies Dižmāras tirgus rosība – tajā ikviens aicināts dižoties, mieloties, tirgoties, lustēties, kaulēties un priecāties. Pilsētas laukumā uz skatuves notiks dejošana, dziedāšana, bungošana, Gruzijas viesu uzņemšana un sasaukšanās ar visiem tirgotājiem. Pulksten 9.30 atklās īpašo Siera ielu, kur produkciju izrādīs un tirgos dažādi siera ražotāji. Rosība ne mirkli nenorims arī Talsu tautas nama Radošajā sētā – būs Talsu Krūmu mākslas grupas akcija „Gleznu atradumēšana”, radošās darbnīcas „Dots devējam atdodas” bērniem, zīmējumu konkurss „Talsu rituļa piedzīvojumi siera zemē”, bet Talsu Tautas namā varēs aplūkot Talsu fotogrāfa Raita Strautmaņa fotoizstādi „Talsi no putna lidojuma”.

Dejas tautas ballē sāksies sestdien deviņos vakarā Pilsētas laukumā ar grupu „Mākoņstūmēji”, bet svētku kulminācijā pulksten 22.30 un 24.00 būs strūklaku un gaismas šovs Talsu ezerā „Pils augšāmcelšanās”.

Sīkāk internetā: www.talsi.lv .

Sestdien, 15. augustā no pulksten 11.00 līdz 15.00 Valmiermuižas pils parkā notiks Māras dienas, ko pēc senām tradīcijām svin 15. augustā, svinības, kuru laikā varēs iegādāties mājražotāju gatavotus gardumus, amatnieku krāšņumlietas, izzināt Māras dienas tradīcijas un gardām mutēm mieloties ar Valmiermuižas pavāru gatavotiem ēdieniem.

Māras diena jau izsenis slavēta kā tirgus un jaunās ražas laiks, tamdēļ, godinot dabas vēlību, Valmiermuižā uz tirdziņu „Ar gardu muti Valmiermuižā” sabrauks tuvi un tāli mājražotāji, kuru pūrā būs garšu bagātība brangiem svinību galdiem un krāšņumlietas, ar kurām rotāt gan sevi un mājas, gan apdāvināt radus un draugus.

Savukārt latviskās Māras dienas tradīcijas varēs atklāt kopā ar Ķoņu folkloras kopu „Dzīne”, kura ievedīs latvju dziesmu zinībās, rotaļās un dančos. Īstenu saimnieču noslēpumus varēs izzināt vasarīgo zapšu darbnīcā un kopā ar Donu saimnieci gatavot štokmaizes ugunskura gunīs. Savās zinībās dalīsies arī Valmieras muzeja saimnieces, kuras tirdziņa viesus iepazīstinās ar senajiem piena pārstrādes darbarīkiem un kuls smeķīgu lauku sviestu, bet radošo dzirksti uzjundīs meldru pīšanas darbnīca un spēkošanās Kokmaizīšu galda spēļu turnīrā. Savukārt mazākos tirdziņa viesus pils parkā kā gaidīs Valmiermuižas staļļa gādātas izjādes zirga vai ponija mugurā.

Ikkatri svētki saimei nes prieku, līksmību un brangu mielasta galdu. Tādēļ, lai godātu Māras dienu un mielotu sanākušos svētku viesus, „Valmiermuižas alus” virtuve aicinās nogaršot pilngraudu vafeles, kas pildītas ar bagātīgiem Māras dienas labumiem. Tāpat svinību galdā tiks celti Valmiermuižas meistaru brūvējumi un vasarīgi spirdzinājumi.

Ieeja pasākumā bez maksas. Sīkāk internetā: www.burtniekunovads.lv.

6. Šūbertiāde Ungurmuižā

Gleznainajā un romantiskajā Ungurmuižā (Pārgaujas novada Raiskuma pagastā) sestdien, 15.augustā, pulksten 19.00 notiks ikgadējais kamermūzikas koncerts „Šūbertiāde”, kas izskanēs Ungurmuižas parka koku paēnā līdzās 18. gadsimtā celtajai baroka muižas ēkai.

Publikā valdot atraisītai atpūtas gaisotnei, mākslinieki atskaņos izcilā austriešu komponista Franča Šūberta (1797 - 1828) darbus, kā arī noskaņas ziņā līdzīgas citu autoru kompozīcijas.

Šūbertiāde ir īpašs koncertžanrs, kas radies 19. gadsimta divdesmitajos gados, kad Šūberta draugi tā nosauca mūzikas vakarus, kuros pats komponists sēdās pie klavierēm. Šie vakari notika bohēmiskā gaisotnē, draugu lokā baudot vīnu un dejas. Apmēram pusgadsimtu pēc Šūberta nāves Šūbertiāde kļuva par pilntiesīgu koncertžanru.

Kopš 1997. gada regulāras Šūbertiādes notiek arī Latvijā – pēdējos gadus Ungurmuižā. Tradīciju iedibināja diriģents Andris Veismanis un izcilie kamerpianisti Aldis Liepiņš, Pēteris Plakidis un Valdis Jancis.

Šogad Šūbertiādes koncertā piedalīsies Lielās Mūzikas balvas laureāte Agnese Egliņa, Aldis Liepiņš (klavieres), komponists Pēteris Plakidis (klavieres), Lelde Tīrele (klavieres), Ēriks Kiršfelds (čells), Evita Zālīte (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Juris Vizbulis (tenors), Anna Gāgane (klarnete), bet šī gada koncerta īpašais viesis paliks noslēpumā līdz koncerta brīdim. Koncertu vadīs aktieris Gundars Āboliņš.

Biļešu cenas: 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.ungurmuiza.lv .

* Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a - 26, Rīgā) līdz 10. oktobrim apskatāma izstāde „Ar zelta stīgām. Jānis Rainis, žurnāls „Jaunais Cīrulītis" un latviešu mākslinieki". Latvijas preses izdevumi nodrošina ne mazums pārsteigumu, kas bagātina priekšstatu ne vien par latviešu kultūras vēsturi kopumā, bet arī par atsevišķām, iepriekš maz apzinātām epizodēm izcilu rakstnieku un mākslinieku radošajās biogrāfijās.

Pie tādām būtu pieskaitāma dzejnieka Jāņa Raiņa (1865 – 1929) darbība bērnu žurnālā „Jaunais cīrulītis". Izstāde veidota kā neliels veltījums izcilā latviešu dzejnieka 150. jubilejai. Ekspozīcijā apmeklētāji varēs ieraudzīt ievērojamo mākslinieku – Anša Cīruļa, Indriķa Zeberiņa, Niklāva Strunkes, Ugas Skulmes, Oto Skulmes, Sigismunda Vidberga, Aleksandras Beļcovas un citu autoru ilustrācijas, kuras savulaik veicināja bērnu žurnāla vizuālās valodas pilnveidošanu. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Mākslas galerijā „Daugava” (Ausekļa ielā 1, Rīgā) līdz 29. augustam skatāma Rolanda Grosa izstāde „Formas līnija”. Rolanda Grosa darbos forma apvienojas ar perfekti kontrolētas līnijas kvalitāti, kas it sevišķi labi atklājas mākslinieka pēdējos gados iecienītajā pasteļglezniecības tehnikā.

Izstādē apskatāmi gan darbi, kam piemīt pasteļa glezniecības tehnikai tradicionālais trauslums un maiga niansētība krāsu gammā, gan  tādi, kas ir ekspresīvi un kontrastiem bagāti. Rolands Gross ir izcils akadēmiskā zīmējuma meistars un ilggadējā pedagoģiskā pieredze ļauj viņu uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem akadēmiskās zīmēšanas pārzinātājiem Latvijā. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv .

* Mākslas centrs „Totaldobže” Liepājā, Muitas mājā Vecajā ostmalā 54, atklājis starpdisciplināru izstādi „Agrokultūra. Akmens starp akmeņiem”, kurā piedalās mākslinieki Andris Indāns, Kaspars Lielgalvis un Laura Prikule. Eksponētie darbi veidoti šogad māksliniekiem sadarbojoties Melno caurumu darbnīcu laikā Blankā (Spānija) un Tāšu muižā (Grobiņas novads).

„Civilizācijas ceļojums pa akmeņaino plastmasas upi tuvojas noslēgumam. Pasauļu novērotājs savā siltumnīcā - observatorijā aplūko mākslīgos tomātus. Tie attīstas pārāk lēni. Agrokultūra pieņem arvien izsmalcinātākas formas,” tā teikts izstādes reklāmas tekstā. Izstāde būs skatāma līdz 26. septembrim Sīkāk internetā: www.totaldobze.com .

* Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā līdz 13. septembrim skatāma franču domātāja un mākslinieka Bernāra Sordē gleznu, instalāciju un akvareļu izstāde „Transcendence”. To veido 14 lielformāta mākslas darbi, kas vedina uz domām par līdzību ar 14 Krusta ceļa pieturvietām. Tajās attēlota cilvēka „iekšējā revolūcija”, kas ved uz dziļām pārmaiņām. Sīkāk internetā: www.madonasmuzejs.lv .

* Kuldīgas Novada muzejā redzami koši ziedi, grezni tērpi un krāsu piesātināti klusās dabas atainojumi, kas ieraugāmi Helēnas Heinrihsones un viņas četru audzēkņu Jolantas Ozollapas, Anitas Putniņas, Anitas Biedriņas un Kristīnes Skrastiņas darbos izstādē „Gleznotājas”. „Mācīties gleznot nozīmē mācīties redzēt. Kopā esam apmēram piecus gadus, ar Jolantu Ozollapu vairāk kā desmit. No pirmajiem dabas studēšanas soļiem līdz mākslas tēla klātbūtnei gleznā,” saka Helēna Heinrihsone. Sīkāk internetā: www.kuldigasmuzejs.lv .