Latviešu dziedātājs Jānis Lemežis ar padomju kara dziesmu piedalās festivālā okupētajā Krimā

Pirmo reizi festivāls “Ceļš uz Jaltu” (“Road to Yalta”) Krievijas okupētajā Krimā notika 2019. gada pavasarī.

Tā idejas autors – Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais žurnālists, TV raidījumu vadītājs un politikas apskatnieks Andrejs Kondrašovs.

Viņš arī zināms kā Putina 2018. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas preses pārstāvis, kura veidoto Putinu slavinošo filmu ar nosaukumu “Putins” togad valstī izrādīja nedēļu pirms vēlēšanām.

Līdzīgu pseido-dokumentālo filmu “Krima: Ceļš uz dzimteni” Kondrašovs laidis klajā arī 2015. gadā. Tajā Putins, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un citi apjūsmo un komentē Krimas aneksiju.

Latviešu dziedātājs un komponists Jānis Lemežis iepriekš pašmāju mediju uzmanību izpelnījies, pateicoties dalībai Lietuvas talantu šovā “Lietuvos Balsas” (“Lietuvas Balss”) un Krievijas šovā “Golos” (“Balss”).

Uzstājas ar “Balādi par zaldātu”

Informācija sociālajos tīklos liecina, ka šogad mūziķis devies uz Krimu, kur festivālā “Ceļš uz Jaltu” ticis līdz pat finālam. Tajā ieguvis augsto otro vietu, tiesa gan, dalot to ar diviem citiem dalībniekiem.

Kopumā par balvu fondu – 60 000 eiro – šogad cīnījās 15 dalībnieki no dažādām valstīm. Viņiem uz skatuves festivāla ietvaros piebiedrojās arī vairākas Krievijas mūzikas zvaigznes.

Jānis Lemežis festivāla fināla skatuvi Jaltā 1. maijā ieskandināja, latviešu valodā izpildot padomju kara dziesmu “Balāde par zaldātu” (V.Solovjovs-Sedojs, M. Matusovskis). To viņam piedāvājuši izpildīt festivāla organizatori, ziņo Sputniknewslv.com.

Dziesma ir veltījums PSRS bruņoto spēku karavīriem, kuri 1941. gadā piedalījās kaujā par Maskavu, cīnoties ar nacistiskās Vācijas spēkiem. Internetā ir atrodams arī Lemeža dziesmas izpildījums latviešu valodā:

Festivāla fināla vadītāji latvieša Jāņa Lemeža ierašanos Jaltā  nodēvēja par “sava veida varoņdarbu”, ņemot vērā to, kā Krimas aneksiju uzlūko rietumos.

Ar Lemeži, piedziedot krievu valodā, uz skatuves kopā kāpa populārais krievu izpildītājs Deniss Maidanovs. Ukrainas mediji vēsta, ka Maidanovs ir to 23 Krievijas mākslinieku starpā, pret kuriem Ukrainas Prokuratūra šogad ierosinājusi krimināllietas saistībā ar dalību Krimas tilta atklāšanai veltītā koncertā. Viņus apsūdz nelikumīgā iebraukšanā Krimā, kas, kā zināms, faktiski ir Krievijas okupēta Ukrainas teritorija.

Pēc Lemeža un Maidanova dueta uzstāšanās festivāla vadītāji pateikušies latvietim par ierašanos un likuši bilst pāris vārdus par saviem vecvecākiem un karu.

Jānis Lemežis, stāvot uz festivāla skatuves okupētajā Krimā, atminējies vecvecāku stāstīto, kuri vēlējuši, lai viņam pašam dzīvē karu nekad nenāktos piedzīvot, un teicis, ka galvenais esot “tautu draudzība”.

Festivāla vadītāji dziedātājam pateikušies un piebilduši, ka viņa dalība koncertā nudien arī veicinot tautu draudzību. Maidanovs tad atminējies sarunu ar Lemeži aizkulisēs, kur latviešu mākslinieks viņam teicis, ka vēlas būt “sadraudzības un miera vēstnieks šeit Jaltā un dzimtenē”.

Latviešu mūziķi nesatrauc negatīvā reakcija dzimtenē

Jauns.lv vēl dienu pirms fināla šova mēģināja sazināties ar Jāni Lemeži gan telefoniski, gan ar e-pasta un sociālo tīklu palīdzību, lai noskaidrotu detaļas par to, kā mūziķis nokļuvis okupētajā teritorijā un kā izlēmis piedalīties.

Līdz šim brīdim Jānis Lemežis Jauns.lv nav sniedzis komentārus, taču iepriekš ir parunājies ar Krievijas propagandas mediju Sputniknewslv.com, kur atklājis, ka iespējamā negatīvā reakcija uz viņa dalību festivālā viņu neapturēšot.

Šobrīd Latvijā esot “stingra karantīna”, pauda Lemežis. “Man kā muzikālajam pedagogam, dziedātājam un komponistam nekur nav ļauts uzstāties. Nejauši uzdūros informācijai par šo festivālu un man kļuva interesanti uzzināt, kā mana balss skanēs, izpildot kara laika dziesmas,” Sputniknewslv.com stāstīja Lemežis.

Citā intervijā ar minēto portālu dziedātājs, runājot par “PSRS uzvaru Lielajā Tēvijas karā un Latvijas neviennozīmīgo attieksmi pret to”, apgalvojis, ka sevi uzskata par “brīvu cilvēku”, kurš “nepiekrīt daudziem Latvijā izplatītiem viedokļiem un ne tikai”.

Lemežis arī atklāj, ka iepriekš ir koncertējis 9. maija svētkos Rīgā.

Dziedātāja sociālajos tīklos atrodamas fotogrāfijas no Starptautiskās lidostas “Rīga” un pēcāk jau kāda sporta kluba Jaltā. Pēdējo fotogrāfiju Jānis Lemežis parakstījis ar teikumu: “Vieta uz zemes, kur sporta zāles un skatuves ir atvērtas!”

Sputniknewslv.com pēc festivāla fināla arī cītīgi ziņoja par to, ka latviešu mākslinieks ar padomju ēras kara dziesmu Krimas festivālā izcīnījis augsto otro vietu.

Došanās uz okupēto Krimu paredz riskus

Neatbildēts, bet būtisks gan paliek jautājums par latviešu dziedātāja ieceļošanu Krimā.

Latvijas Ārlietu ministrija skaidro, ka, saskaņā ar spēkā esošajiem Ukrainas normatīvajiem aktiem iebraukt Krievijas Federācijas prettiesiski anektētajā Ukrainas administratīvajā teritorijā ir atļauts tikai caur Ukrainas robežkontroles punktiem, saņemot īpašu Ukrainas varas iestāžu atļauju.

Par neatļautu Ukrainas robežas šķērsošanu, ierodoties Krimā var iestāties likumā noteiktā atbildība, tai skaitā aizliegums turpmāk ieceļot Ukrainā.

Ministrija arī vērš uzmanību uz to, ka Latvijas pilsoņiem ieceļošanai Krimā Krievijas Federācija pieprasa arī Krievijas Federācijas vīzu, jo Krievijas Federācijas iestādes prettiesiski anektēto Ukrainas administratīvo teritoriju uzskata par Krievijas teritoriju.

Tas nekādā gadījumā nemaina Latvijas Republikas oficiālo nostāju attiecībā uz nelikumīgi anektētās Krimas statusu, teikts ministrijas paziņojumā.

Saskaņā ar Latvijas nostāju Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes jautājumos Krimas Autonomā Republika tiek atzīta par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu, tāpēc ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt šo Krievijas Federācijas prettiesiski anektēto Ukrainas teritoriju.

Mūzikas festivāls uz propagandas nots

Lieki piebilst, ka Krievijas ikgadējais Krimā rīkotais festivāls “Ceļš uz Jaltu” ir viens no daudziem, kopš 2014. gada pussalas okupācijas īstenotiem kultūras projektiem ar mērķi gan vietēji, gan ārvalstīs nostiprināt ideju par Ukrainas teritorijā ietilpstošo Krimu kā Krievijas daļu.

Festivāla žūrijā ietilpst tādi krievu mūzikas grandi kā Ļevs Ļeščenko, Iļja Rezņiks un jau pieminētais Deniss Maidanovs.

Cita starpā dalībnieku sniegumu vērtēja arī okupētajā Krimā par kūrortu un tūrisma ministru ieceltais Volčenko Vadims.

Starp šī pasākuma atbalstītājiem ietilpst: Krievijas Federācijas valdībai piederošā ziņu aģentūra “Rossiya Segodnya”; Kremļa finansētais un starptautiskajai sabiedrībai paredzētais propagandas TV tīkls “RT” (agrāk “Russia Today”); prokremliskais Krievijas motociklistu klubs “Nakts Vilki”, kura Latvijas reģionālās nodaļas vadītājs Igors Lakatošs 2016. gadā tika iekļauts Latvijas “melnajā sarakstā”; Krievijas propagandas ziņu aģentūra “Sputnik” un virkne līdzīgu vedojumu.

Starp tiem vēl pieminama ir Krievijas Ārlietu ministrijas dibinātā federālā aģentūra “Rossotrudnichestvo”, kuras mērķis ir uzturēt un attīstīt kontaktus ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Krievijas Prezidentālo grantu fonds, kura uzdevums esot atbalstīt “pilsoniskas sabiedrības attīstību”, Krimas festivāla rīkošanai konkursa ietvaros šogad piešķīris atbalstu 31 931 110 Krievijas rubļu apmērā (352 527 eiro). Savukārt festivāla līdzfinansējums bijis 53 182 500 Krievijas rubļu apmērā (587,147 eiro).

Jāpiebilst arī, ka šogad festivāls noticis laikā, kad pie Ukrainas robežas joprojām valda neskaidrība saistībā ar Krievijas nesenajiem militārajiem manevriem, kuru ietvaros ievērojams bruņojums tika savilkts abu valstu robežas tuvumā, liekot Ukrainai un rietumvalstīm vien minēt un spekulēt par Krievijas iecerēm.