Rosina iniciatīvu par 500 eiro pabalsta piešķiršanu arī studējošo ģimenēm

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Diāna Laipniece skaidroja, ka ministrija nemaksā sociālos pabalstus, un sociālā politika ir Labklājības ministrijas (LM) kompetencē. Vienlaikus viņa atgādināja, ka IZM Covid-19 laikā panāca stipendiju apmēru dubultošanu, kā arī stipendiju skaita palielināšanu. Vienlaikus šai laikā ieviesta jauna kreditēšanas sistēma, kurā vairs nav nepieciešams otrs galvotājs un ir mazinātas birokrātiskās procedūras.

Tikmēr LM pārstāve Zita Mustermane norādīja, ka šāds priekšlikums jau vairākkārt ir piedāvāts, un ministrija kopumā to atbalsta. Viņa teica, ja deputāti atbalstīs šādu iniciatīvu, tad LM aicina noteikt, ka šāds pabalsts piešķirams personām līdz 24 gadiem, piedāvāto 20 gadu vietā.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) sacīja, ka Budžeta komisija jau ir skatījusi līdzīgu priekšlikumu un vairākums to neatbalstīja. Viņš atbalstīja šo iniciatīvu, skaidrojot, ka skolas gaitas var sākt arī audzēkņi jaunāki par septiņiem gadiem, līdz ar to, veidojas situācija, ka persona par studentu kļūst jau 18 gados, bet pielemtais pabalsts viņus nesasniedz.

"Iznāk, ka mēs diskriminējam jaunu cilvēku, kurš ir spējīgs mācīties augstskolā ātrāk par saviem biedriem," teica Orlovs. Vienlaikus parlamentārietis Aldis Adamovičs (JV) minēja, ka par šo iniciatīvu savākti vairāk nekā 11 000 parakstu, kas liecina, ka šis jautājums jauniešiem un vecākiem ir ļoti aktuāls. Viņš skaidroja, ka liela daļa studentu studē par maksu un nesaņem stipendijas, kā arī vecākiem šādos gadījumos ir sarežģītāka situācija nekā ar skolēniem, jo studējošajiem ir lielāki izdevumi.

Adamovičs piekristu, ja šo situāciju izpētītu dziļāk, kā arī noskaidrotu, cik līdzekļu šādai iniciatīvai ir nepieciešami. Viņš arī rosinātu noteikt papildu kritērijus jeb izvērtējumu par atbalsta saņēmēju loku, lai to nepiešķirtu visiem.

Komisija lēma iniciatīvas tālāku izvērtēšanu uzticēt Budžeta komisijai.

Gala lēmums par to vēl jāpieņem Saeimai.