Tiesībsargs mudina valdību uz ātru rīcību sieviešu krūts rekonstrukcijas jautājumā
Ņemot vērā, ka sieviešu krūts rekonstrukcijas jautājumā aizvien pacientes saskaras ar pakalpojumu pieejamības problēmām, valdībai būtu jārīkojas ātri un nekavējoties jārisina esošā situācija, tiešsaistes sarunā par Latvijas krūts vēža pacienšu aktuālākajām vajadzībām uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons.
Šobrīd Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā pacientēm ar krūts vēzi nav mērķtiecīgi iezīmēta valsts finansējuma krūts rekonstrukcijas operācijām. Krūts vēža pacientēm, kurām veikta mastektomija jeb krūts dziedzera noņemšana, nav pieejama valsts apmaksāta krūts dziedzera rekonstrukcija.
Līdz ar to krūts vēža pacientes aicina Saeimu un valdību pārskatīt pašreizējo operāciju finansējuma modeli un slimnīcu sniegto pakalpojumu tarifus, atjaunot krūts rekonstrukcijas programmu ar tai paredzētu nodalītu finansējumu.
Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka pirmdienas sarunā pavēstīja, ka šī pakalpojuma atjaunošana tiks iekļauta jaunajā Onkoloģijas plānā, kur arī tiks iezīmēta attiecīgo tarifu un pakalpojumu, kas šobrīd netiek apmaksāti no valsts puses, pārskatīšana.
Ministrijas pārstāve arī atzina, ka šajā jautājumā "uz doto brīdi situācija ir salīdzinoši nelāga", jo ir daļa pakalpojumu, ko valsts šīm pacientēm apmaksā, un ir daļa, ko neapmaksā. Kā piemēru Janka izcēla implantus, ko šobrīd valsts neapmaksā, lai gan viena implanta cena ir aptuveni 500 eiro.
Pēc ministrijas pārstāves sacītā, pašreizējais VM plāns ir kopā ar VM galveno speciālistu onkoloģijas jomā Jāni Eglīti izstrādāt kritērijus implantu saņemšanai, iestrādājot tos Onkoloģijas plānā 2022. līdz 2024.gadam un paredzot to kā nākamā gada budžeta pasākumu.
Tomēr šajā sakarā Tiesībsargs uzsvēra, ka šo ieceri būtu jāspēj realizēt ātrāk un nevis nākamā gada budžeta kontekstā. "Nevis mēs kaut ko uz nākamo gadu plānojam. Es zinu, ka valdība, ja grib, var izdarīt lietas inteliģenti un labi burtiski nākamajā valdības sēdē," izteicās Jansons, papildinot, ka šobrīd tiek diskutēts par ieceri ar relatīvi zemām izmaksām. Viņš tostarp akcentēja faktu, ka šo pakalpojumu valsts pārstāja apmaksāt 2009.gadā, tādēļ arī valstij būtu jāspēj šo problēmu atrisināt daudz ātrāk un vienkāršāk.
Jansons arī lūdza VM pārstāvei nodot šo vēsti veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), lai šo jautājumu varētu skatīt tuvākajās valdības sēdēs. Pēc Tiesībsarga paustā, plānots, ka pacientu organizācijas sazināsies ar Tiesībsarga biroju un turpmākas darbības sekos, ja nevienā no nākamajām divām valdības sēdēm šis jautājums netiks aktualizēts.
VM pārstāve, atbildot uz Jansona pausto, sacīja, ka nodos šo vēstī ministram. Vienlaikus Janka arī norādīja, ka "visas vajadzības, kas ir saistītas ar onkoloģisko pacientu vajadzībām, ir prasītas katru gadu, bet, diemžēl, veselības nozarei piešķir tik finansējumu, cik piešķir".
Arī organizācijas "Dzīvības koks" pārstāve Kitija Janele un labdarības fonda "Rozā vilciens" pārstāve Zinta Uskale sarunā, līdzīgi kā Jansons, mudināja uz ātrāku rīcību no valsts puses.
Vienlaikus, kā informēja Latvijas sieviešu volontieru biedrībā " VITA", otrdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skatīs šo jautājumu. Biedrība atklātā vēstulē amatpersonām vērusi uzmanību, ka valsts apmaksāto krūšu rekonstrukcijas operāciju programmas atjaunošanai pacientēm ar krūts vēzi būtu nepieciešami 850 000 eiro gadā.
Biedrības ieskatā, minētajai programmai būtu jādarbojas kā atsevišķai mērķprogrammai ar konkrēti iezīmētu naudu ārpus esošās veselības aprūpes tarifu sistēmas.
Pēc onkologu ķirurgu aprēķiniem tādas operācijas būtu nepieciešamas apmēram 150 sievietēm gadā. No tām ap 22 operācijās sarežģītības dēļ būtu jāpiedalās pat divām onkologu un plastisko ķirurgu brigādēm, jo operācijas varētu ilgt no sešām līdz deviņām stundām. Apmaksāt tādas operācijas pašas pacientes visbiežāk nespēj, norāda biedrībā.
Pēc biedrības "VITA" iniciatīvas tāda speciālā programma bija izveidota 2007.gadā un pastāvēja līdz 2009.gadam, kad to apturēja ekonomiskās krīzes dēļ.
Krūts rekonstruktīvās operācijas ir neatņemama krūts vēža ārstēšanas sastāvdaļa, kas attīstītu valstu medicīnas aprūpē ir krūts vēža ārstēšanas pēdējais posms. Tās ilgtermiņā novērsīs potenciālu invalidāti, samazinās psiho-emocionālās un fizioloģiskās problēmas, kas rodas, ja sievietei krūts netiek atjaunota.
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls ir iesniedzis Saeimā 12 755 iedzīvotāju parakstīto kolektīvo iesniegumu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" un tas tiek izskatīts Saeimas sociālo un darba lietu komisijā.
