Kā pasargāt veselības aprūpes darbiniekus no Covid-19 laika agresijas?

Kad ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pērnā gada decembrī atbalstoši izteicās par sejas masku valkāšanu, sociālajos medijos sekoja viņai veltīti naidīgi komentāri. Cita starpā bija, piemēram, mudinājums ārstei sadot pa seju. Toreiz intervijā “Panorāmai” policijā norādīja arī uz nopietnu apsūdzību iespējamību aizkarošo komentāru autoriem, jo pirmšķietami tajos bija saskatāmas gan vajāšanas pazīmes, gan neslavas celšana, gan, iespējams, pat draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus. 

Tomēr vēlāk ierosinātajā kriminālprocesā smagākās versijas izpalika. G.Skruze-Janava, raidījuma “De Facto” atzina, ka policija aicinājumu uz vardarbību komentāros tomēr nesaskatīja. “Bet piedāvāja ierosināt krimināllietu par goda un cieņas aizskaršanu internetā, un stāstīja, ka ļoti daudz tādu gadījumu Latvijā nemaz neesot. Un tad bija tas jautājums, vai es esmu uz to gatava. Es teicu - jā, protams. Ja neviens to nedarīs, tad nekas arī nenotiks,” atceras ārste. 

Kādēļ izvēlēts šāds traktējums policijā detaļās nekomentē, tomēr norāda – galvenais esot panākt rezultātu, lai notikušo  neatstātu bez sekām. “Iespējams, ka ir kaut kādi apstākļi, kas  teiksim tā, tika vērsti uz to, lai šī lieta tiktu  novesta līdz loģiskām beigām un, lai vainīgā persona, kura, es ceru, tiks noskaidrota, saņemtu attiecīgu atbildību un sodi par savu rīcību,” sacīja Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes galvenais inspektors Kristaps Kalniņš.

Cik daudz ir šādu gadījumi un ar ko tie beigušies policijā nevar pateikt, jo to gluži vienkārši neuzskaita. Tikmēr nozarē secina - lai gan kopumā epizodiski dusmas un draudi nav nekas jauns, Covid-19 laika nogurums un sabiedrības polarizācija to vairo. Arī, piemēram, pret klientu apkalpošanas centrā strādājošajiem, kas iedzīvotājiem zvana ar Covid-19 saistītos jautājumos, stāsta Veselības centru apvienības pārstāve Līga Ribkinska: “Līdz pat tam, ka šie darbinieki tiek nosaukti likumpārkāpēju vārdos, izmantojot tādu diezgan smagu leksiku. Un tie aizvainojumi un apvainojumi lielākoties ir sasaistīti ar to, ka speciālisti ar savu zvanu vēlas pasliktināt dzīves kvalitāti, vēršas pret veselu iedzīvotāju grupu, lai saīsinātu viņu dzīves laiku.”

Izšķirt, kur ir vienkārši strīds vai saasinātas emocijas un kur - jau draudi, ne vienmēr ir vienkārši. Tomēr vēršanās pret mediķiem ir arī organizēta. Februārī un martā, piemēram, ģimenes ārsti saņēma vēstules no kovidskeptiķu organizācijām, kurās pausts, ka to saņēmēji nevarēs izbēgt no personiskās atbildības par Covid-19 laika ierobežojumiem, un paģērēja sniegt ziņas, kas varētu “kalpot par pierādījumu vainas mīkstināšanā un atbildības izslēgšanai”.   

Arī vēstules tagad vērtē policija, jo tajā vērsās  gan atsevišķi ārsti, gan Veselības ministrija, kurai savukārt to lūdz izvērtēt Ārstu biedrība. “Es domāju, ka vistrakākais ir vērsties pret mediķiem, kuri tāpat jau ir noguruši šī gada laikā, izdeguši un jāsaka, godīgi – es priecājos, ka vēl ir kas strādā,” saka Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.
 
Par psiholoģisko teroru ārstniecības iestādēs sauc arī pēdējā laika praksi mediķiem klātienē veltīt aizskarošus komentārus un provocējošus jautājumus, filmēt un to visu vēl raidīt tiešraidē sociālajos tīklos. Vienlaikus mediķi gan mēģinot neļauties tam sevi ietekmēt. “Nu, pazemot mediķus, protams, ka var, bet mēs esam diezgan jau izturīgi pret visām šīm provokācijām. Un tādēļ diez vai mūs tas ietekmē. Parādīt sabiedrībai, cik slimnīcā viss ir slikti vai tas, ka kovida nav... Nu tie , kas ir domājoši cilvēki, viņi jau sapratīs, ka tas viss ir pilnīgi lieki, nevajadzīgi.  Un, nu tie provokatori viņi jau ir visu laiku. Tiem cilvēkiem nav ko darīt dzīvē, viņi var darīt to,” saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.  

Tomēr ārstniecības iestādēm tikt ar šo galā, gan aizstāvot mediķus, gan atbildot uz dažādām sūdzībām un pieprasījumiem no Covid-19 skeptiķiem prasa arī administratīvos resursus. Slimnīcas juridiskās daļas vadītājs Eduards Broks stāsta: “Lai slimnīca sevi aizstāvētu, tiek vākti šie te materiāli, ierakstītas komunikācijas, printskrīni no sociālajiem tīkliem, lai gadījumā, ja mums ir jāpierāda kaut kāda veida fakti, lai mums ir šāda veida dokumenti. Un arī šādu resursu vākšana, protams, arī patērē laiku.” 

Kā palīdzēt mediķiem gan arī  ne vienmēr ir skaidrs, piemēram, ko darīt, ja nāk klāt ar ieslēgtu telefona kameru tiešraidei. “Šajos gadījumos, protams, ir jautājums, vai ārstniecības personai arī nav savs kaut kāds privātums. Un viņš protams, ka ir! Līdz ar to mums noteikti ir tiesības kaut ko tādu aizliegt.  Tai pat laikā nav instrumentu, lai panāktu  to, ka šis te mūsu tiesības vai lūgums tiek īstenots. Cilvēki  ierodas, kaut kur novieto automašīnu, filmē un tā tālāk,” viņš atzīst.

Veselības ministrijas, kuras darbinieki arī piedzīvo līdzīgus uzbrukumus, parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P!) saka:  “Mēs uzskatām, ka patiesībā šis ir ļoti traucējoši. Jau tā ir ļoti smagi smagos apstākļos strādājošiem medicīnas darbiniekiem, un tas ir risks gan lielākai viņu izdegšanai, gan arī  šīs krīzes vadības un krīzes novēršanas  darbības traucējums.” 

Ministrijā aicina par šādiem  gadījumiem ziņot gan nozares pārraugam, gan policijai. Vienlaikus gan  ministrijā secina, ka ne vienmēr ir skaidra interpretācija par draudīgām situācijām. “Tas ir tāds debatējams jautājums, bet patiesībā es domāju, ka likumdošana arī varētu būt precīzāk noregulēta. Un es ļoti ceru, ka Iekšlietu ministrija arī šajā jautājumā papildus policistiem vai policijas darbiniekiem izvedīs arī kādus kursus par to, ja to jau nedara, kā tad šos jautājumus interpretēt un, kā viņus risināt,” norāda I.Dūrītis.

Iekšlietu ministrijā šos jautājumus atteicās komentēt norādot, ka tā tomēr esot policijas kompetence. Tur savukārt no vienas puses norāda uz policijas resursu trūkumu, no otras  - atzīst, ka rīcības iespējas ir gana plašas. “Krimināllikums paredz atbildību gan par vajāšanu, gan par neslavas celšanu, gan varbūt pat par huligānismu. Protams, ka mēs varam runāt par sodu bardzības apjomu, tas ir noteikti atsevišķas diskusijas vērts, bet šobrīd nav tādas indikācijas, ka policijas darbiniekiem trūktu kāds instruments, lai spētu noskaidrot visus lietas apstākļus,”sacīja K.Kalniņš. 

Vai sāks uzskaitīt dažāda veida agresijas izpausmes pret veselības aprūpes darbiniekiem, policijā nevarēja atbildēt, gan atzīstot ka tas vēru būt lietderīgi. Vienlaikus policijā norādīja, ka līdzīgi cieš dažādas sabiedrības grupas.  Līdz šim gan pietrūcis vienotas pieejas, kā uz to reaģēt, lai turklāt raidītu skaidru signālu par robežām, kuras nedrīkstētu pārkāpt. 

Tiesa, pēdējā laikā ir bijuši vairāki notiesājoši spriedumi naida runa gadījumā internetā, kam sekoja gan īslaicīga brīvības atņemšana, gan piespiedu darbs. Līdz ar to ir arvien vairāk piemēru, ka agresijas paudējiem par savu rīcību jāatbild.