Masku skandāls Preiļos un politiskie nodevēji Līvānos: vēlēšanas Latgalē
Preiļu novadā uz domnieku krēsliem cer pāris “zelta talantu”, tostarp arī operdziedātājs Dainis Skutelis un gleznotājs Aivis Pīzelis. Tāpat uz vietām vietvarā cer arī sirdīgais latgaliešu idejas aizstāvis, kādreizējais Saeimas deputāts Juris Viļums un pašreizējā Preiļu mēre Maruta Plivda, kura pirms vēlēšanām pamanījusies no sejas noraut sejas masku. Savukārt septembrī viņai savs gods būs jāaizstāv Daugavpils tiesā.
Pēc reģionālās reformas Preiļu novadā, kuram pievienos vēl Riebiņus un Vārkavu, būs arī viena no mūsu valsts vissvētākajām vietām – Aglonas bazilika. Toties bijušais Preiļu rajons būs zaudējis Līvānus, kurā īstu politiski vētru pirms pāris mēnešiem sacēla pašreizējais novada mērs Andris Vaivods, no opozīcijā esošajiem zaļzemniekiem aizejot “Latvijas attīstībai” paspārnē.
Lai arī Līvānos politiskās kaislības sita augstu vilni, raušanās vietvaras domnieka krēslā ir kusla. Uz Līvānu domnieka krēsliem ir otrs vismazākais pretendentu skaits visas valsts mērogā.
Līvāni: zaļzemnieku nodevēji un otrs vismazākais deputāta kandidātu skaits Latvijā
Līvānu novads ir viens no pāris visā Latvijā (izņemot Pierīgu), kurš nav apvienots ap padomjlaikā radušos rajonu centru un paturējis savu patstāvību, bet, neraugoties uz nu dotajām iespējām, nemaz nav tik daudz to, kas politiski gribētu šo labumu izmantot, jo uz 15 deputātu vietām kandidē tikai 53 gribētāji no četriem sarakstiem, pie tam tikai viens no tiem – “Latvijas attīstībai”, spējis piedāvāt pilnu sarakstu, pārējiem nespējot pat sakomplektēt deputātu korpusu no 15 uzvārdiem.
Gada sākumā opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Līvānu novada domnieki pārbēga uz koalīcijā esošo “Latvijas attīstībai”, kura pārvalda arī pašvaldības uzraugošo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Nu augstākie Līvānu vietvalži pieslējušies valdošajai koalīcijai, sev līdzi paķerot arī virkni vietējā līmeņa vadītājus, piemēram, Līvānu 1. un 2. vidusskolas direktorus, kā arī Līvānu kūdras fabrikas vadītāju.
Līvānu politikas smagsvars, bijušais Saeimas deputāts Jānis Klaužs, bija nikns uz savu partijas biedru nodevību un solīja tiem pretī likt “spēcīgu ZZS sarakstu”, kurā pats tagad startē ar 5. numuru. Saraksta lokomotīve ir degvielas uzpildes staciju biznesa pārstāvis - SIA “RNS-D” valdes priekšsēdētājs Kaspars Stikāns, bet šajā sarakstā gan nav neviena pašreizējās pašvaldības deputāta. Ar otro numuru gan startē domes darbinieks – pašvaldības Būvniecības un infrastruktūras daļas vadītājs Intis Svirskis.
Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda aiziešana no ZZS spilgti demonstrē to, ka novados vietvaru vadītāji nepieturas pie konkrētu partiju ideoloģijas, bet gan pie sava novada vai pagasta interesēm. Viņi gatavi upurēt savas politiskās ideoloģiskās deklarācijas par labu tiem, kas piedāvā labāku dzīvi novadam, šajā gadījumā Līvānu mērs par labu atzina atbalstīt VARAM, kas saglabāja Līvānu novadu. Šeit interesantu paralēli varētu vilkt ar vēl vienu spēcīgi novadu, kurš cīnījās, bet nesekmīgi, par savu neatkarību – Kandavas novadu, kur pie varas ir opozīcijā esošā Zaļā partija.
Vaivods savas ardievas zaļzemniekiem pamatoja vārdiem: “Mēs nevaram stāvēt uz vietas. Mums ir jāmeklē aktīvi partneri”.
Vēl Līvānu novada uz domnieku krēsliem cer “Saskaņa” ar Līvānu novada domes deputātu Andreju Bondarevu priekšgalā un Latvijas Reģionu apvienība, kuras pirmais numurs ir medicīnas centra “Saule” izpilddirektors Valdis Labinskis. Viens otrs arī noraustījies ar piedalīšanos Līvānu pašvaldības vēlēšanās, jo, piemēram, vēl pirms pāris mēnešiem par startēšanu tajās runāja Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Līvānu novadā ir otrais vismazākais deputātu kandidātu skaits šajās pašvaldības vēlēšanās. Vēl mazāk ir tikai Valkas novadā – 46 kandidāti, bet Ventspils novadā – par vienu vairāk nekā Līvānos – 54. Te gan jāpiebilst, ka šajos divos novados uz domi startē tikai trīs partiju saraksti, par vienu mazāk nekā Līvānos.
Preiļi: sejas masku ignorēšana un zelta talants
Sašņakarējot Aglonas novadu pa Preiļu un Krāslavas vietvaru teritorijām, Preiļu rajons 2009. gadā pazaudēja vienu no Latvijas sakrālākajām vietām – Aglonas baziliku, kuru nu Preiļu novada pašvaldība atkal atguvusi. Kaut arī Preiļiem nācies atvadīties no kādreiz tam pierakstītajiem Līvāniem, tie savu sāpi kaut mazliet var remdināt ar mazo Vārkavas un Riebiņu novadu atpakaļsaņemšanu. Lieli prieki Preiļu novadam par Aglonas bazilikas atgūšanu savā redzeslaukā gan varētu nebūt, jo 15. augusta svinību rīkotāji no laicīgās varas drīzāk prasa materiālu atbalstu, bet apsolītā pateicība debesu valstībā jau pašvaldības laicīgajā budžetā neieripo. Tagad par šo budžetu būs jālemj tiem 15 domniekiem, kurus 5. jūnijā novadnieki izvēlēsies no 136 personībām, kuras iekļautas astoņu partiju sarakstos.
Un izvēlēties būs no kā, arī no personībām ar apšaubāmu reputāciju. Piemēram, “Jaunās Vienotības” un Latgales partijas apvienotajā sarakstā ar pirmo numuru startē pašreizējās Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, kurai kopā ar savu vietnieku Juri Želvi un kolēģiem Artūru Poplavski, Andreju Aninu un Jāni Skutelu septembrī Daugavpils tiesā nāksies sēsties uz apsūdzēto sola, jo viņi tiek vainoti par dokumentu viltošanu 2019. gadā sakarā ar atjaunotā Preiļu pašvaldības nama nodošanu ekspluatācijā. Sākotnējā ēkas atjaunošanas un teritorijas labiekārtošanas darbu summa bijusi 946 546 eiro, bet vēlāk noslēgtas vairākas vienošanās, jo atklājušies “neparedzēti darbi”, un rezultātā pagarināts līguma izpildes termiņš, kā arī visu darbu kopsumma - līdz 1 001 754 eiro.
Pagājušajā nedēļā Plivda presē saņēma vēl pāris pārmetumus par epidemioloģiskās drošības neievērošanu. Sociālajā saziņas tīklā “Facebook” viņa bija ievietojusi fotogrāfiju, kurā redzams, kā viņa atzīmēja savu dzimšanas dienu, pārkāpjot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus. Viņa bija nobildējusies kopā ar citiem cilvēkiem kādā nesen atklātā Rīgas kafejnīcā, neievērojot ne pulcēšanās ierobežojumus, ne prasību par maskas lietošanu. Par sejas maskas lietošanu bija aizmirsts arī filmējot priekšvēlēšanu reklāmas rullīti. Tajā viņa vietējās ģimnāzijas telpās sarunājas ar sava saraksta 12. numuru – skolnieku Raivi Žiharu, kurš slavē domes darbu un stāsta: “Šī ir mana ķīmijas klase. Tā ir labākā klase Latgalē. Un es esmu milzīgi pateicīgs Preiļu novada domei par to, ka deva mums šādu iespēju”. Plivda atbild, ka dome atkal izdarījusi labu darbu.
“Latvijas attīstībai” saraksta līderis ir Preiļu novada Labklājības pārvaldes direktors Lauris Pastars. Nacionālās apvienības pirmais numurs ir pašreizējais Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis. ZZS līderis ir namu apsaimniekošanas firmas “Pro dev DEV 24” projektu vadītājs Āris Elsts, bet KPV LV arī uzņēmēja – tirdzniecības uzņēmuma “180” direktore Ilga Zalāne. KPV LV sarakstā arī mākslinieks Aivis Pīzelis, kurš tagad ir Rīgas dižveikala “Stockmann” dekorators.
Vēl viena pazīstama persona ir apvienības “Iedzīvotāji”, Latvijas Reģionu apvienības un JKP apvienotajā sarakstā, kurā ar 4. numuru startē mūziķis dziedātājs Dainis Skutelis, kurš savulaik bija TV šova „Latvijas zelta talants” uzvarētājs. Pirmie divi numuri šajā sarakstā ir pašreizējie Preiļu novada domnieki - Ārijs Vucāns un Iveta Stare, bet trešais numurs kādreizējais Saeimas deputāts Juris Viļums, kurš 11. Saeimā izcēlās ar to, ka parlamentārieša zvērestu centās nolasīt latgaliski, pēc kā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa viņam lika to atkārtot latviešu literārajā valodā.
Sociāldemokrātiju Preiļu novada pašvaldības vēlēšanās piesauc Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un “Saskaņa”. LSDSP 1. numurs ir pašreizējā, nu jau likvidējamā Vārkavas novada dome priekšsēdētāja Anita Brakovska, bet “Saskaņu” uz uzvaru vedīs Preiļu novada domes deputāts Ēvalds Vilcāns.
