"Kaut kas nav kārtībā ar to, kā mēs dzīvojam..." Beāte un Kristaps krasi izmaina dzīvesveidu

Beāte un Kristaps dzīvo lauku mājās netālu no Jelgavas. Viņa ir mākslas priekšmetu skolotāja Jelgavas tehnikumā, bet viņš strādā kompānijā, kas veic pasākumu dizaina izstrādi un tehnisko nodrošinājumu.

Par "Zero Waste" dzīvesveidu pāris sāka domāt jau pirms vairākiem gadiem. Toreiz vēl nekur Rīgā nebija beziepkojuma veikalu, bet sāka parādīties idejas par tiem. Vairāki viņu draugi bija zaļi domājoši cilvēki.

Kļuvuši par vegāniem

Arī patlaban Beāte un Kristaps ir vegāni un jau vairākus gadus nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus. Pirms tam viņi bija veģetārieši, bet, vairāk aizdomājoties par vides jautājumiem, nonāca līdz vegānu dzīvesveidam.

Lielu iespaidu uz viņiem atstāja bezatkritumu dzīvesveida popularizētāja Bea Džonsone, kura pirms vairākiem gadiem bija atbraukusi uz Latviju. Beāte arī izlasīja viņas grāmatu "Māja bez atkritumiem". Arī pirms tam viņi bija ieviesuši vairākus "Zero Waste" principus savā ikdienā, jo viņu dzīvojamās ēkas apsaimniekotāji Rīgā sāka darboties saistībā ar atkritumu šķirošanu.

Pāris banānus nevajag likt maisiņā

Pēc grāmatas izlasīšanas viņi sāka domāt, kā vēl vairāk samazināt atkritumu daudzumu savā ikdienā. "Visu laiku likās: kāpēc lai neaizietu uz veikalu un neieliktu pāris banānus plastmasas maisiņā. Likās, ka visam jābūt plastmasas maisiņos, jo mums stāsta un rāda, ka visam jābūt iepakojumos.

Vienā brīdī sapratām, ka kaut kas nav kārtībā ar sistēmu. Kaut kas nav kārtībā ar to, kā mēs dzīvojam. Tad mēs sākām domāt, kā izvairīties no iepakojumiem."

Kamēr vēl nebija beziepakojuma veikalu, viņi devās uz Centrāltirgu, kurā varēja iegādāties ļoti daudz garšīgu lietu pašu atnestos iepakojumos. "Tirgū bija pārdevējas, kas jau mūs atpazina un teica: "Jūs taču esat ar saviem maisiņiem! Es jau jūs atpazinu!" Tā kā pāris nelietoja dzīvnieku izcelsmes produktus, viņiem bija svarīgi iegādāties labus augļus, dārzeņus un citus produktus.

Vai katru gadu vajag jaunas bikses?

Lai gan likās, ka viņi jau tā daudz dara atkritumu samazināšanā, tomēr vienā brīdī saprata, ka vajadzīgs vēl kaut kas, jo dažreiz iznāca iegādāties kādu nepārdomātu apģērba gabalu un citas lietas. Sākot domāt, viņi saprata, ka jāiepērkas pārdomātāk. Piemēram, pārskatot skapi, pirmajā brīdī liekas, ka vajadzīgas jaunas bikses, kaut patiesībā arī esošās ir pietiekami labas. "Sapratām, ka mode ļoti diktē mūsu domāšanu."

Tāpēc viņi sāka iepirkties lietoto apģērbu veikalos: "Apakšveļu, protams, nē, bet ļoti daudz drēbju izmantojām no humpalām. Ja savajagas kādu džemperi, tad noteikti, pirmkārt, apskatām, kas ir atrodams tur."

Tomēr pēc laika viņi saprata, ka ar iepirkšanos lietoto apģērbu veikalos nepietiek, tāpēc šobrīd vēlas atbalstīt latviešu dizainerus, kuri domā par ilgtspējīga apģērba ražošanu.  

Iemīļotais beziepakojuma veikals

Šobrīd liels pluss ir beziepakojuma veikali, piemēram, viņi iecienījuši Jelgavas tirgotavu "Ber un sver". "Vienu brīdi, kad viņi domāja vērties ciet, jo bija ļoti grūti ar visu pandēmijas situāciju, man likās: "Ak, Dievs, ko mēs darīsim! Būs jābrauc reizi mēnesī uz Rīgu iepirkties, jo sapratām, ka visu sūtīt pa pastu beigās tik labi nesanāk." Tagad mums ir prieks un sirds mierīga, ka viņi nav aizvērušies un tikai paplašinās, un viss ir kārtībā."

Paštaisīta zobu pasta un šampūns

"Ir bijuši periodi, kad esam taisījuši paši savu zobu pastu no kokoseļļas un sodas. Matus mazgāju ar pilngraudu miltiem un ābolu etiķi, pirms parādījās šampūnziepes, bija patiesībā ļoti labs efekts matiem, vienīgi lielāka ķēpa. Joprojām taisu savus tīrīšanas līdzekļus virsmām ar etiķi un citronu, atsvaidzinātāju taisu pati no spirta, ūdens un ēteriskās eļļas, kalpo ilgi un labi."

Otrā elpa padomju laika skapjiem

"Zero Waste" dzīvesveidu pāris īstenoja, ievācoties lauku mājā un remontējot to. Lai uzlabotu savus dzīves apstākļus, viņi nolēma pēc iespējas vairāk materiālu, mēbeļu un dažādu lietu izmantot no netālu esošām Kristapa vecvecāku mājām, nevis pirkt jaunas. "Sarunājām ar meistaru, ka jādara tā, lai pēc iespējas vairāk mēs varam izmantot to, ko mēs varam atrast šķūnīšos un vecvectēva savāktajā. Meistars bija ļoti pretimnākošs un daudz ko atrada un izmantoja. Mēs nepirkām jaunas durvis, bet noņēmām vecās krāsas, nobeicējām un apstrādājām ar lineļļām, kur varējām.

Atradām arī vecās mēbeles, kuras varējām atjaunot, noņemot vecās krāsas, piemēram, lādi un rakstāmgaldu." Beāte atzina, ka citiem cilvēkiem padomju laika skapji var nelikties piemēroti, bet "īstenībā tie ir riktīgi forši, ja uztaisa piemērotu interjeru un citus elementus. Tad 60.gadu padomju laika skapis lieliski iederas".

"Mēģinājām izmantot pēc iespējas vairāk to, ko varam atrast, nevis uzreiz nopirkt jaunu," Beāte raksturoja ģimenes remonta principus.

Apsver domu par mazāku mājokli

Šobrīd pāris dzīvo dzimtas mājā, bet laika gaitā viņi ir sapratuši, ka tā ir par lielu - tās uzturēšanai un kurināšanai vajadzīgi lieli resursi. Tāpēc viņi apsver domu par mazāku, ekonomiskāku "Tiny house", lai "dzīvotu sev, nevis mājai". Tas ne tikai ļautu vairāk līdzekļu novirzīt citām lietām, bet arī palīdzētu samazināt ģimenes ekoloģisko pēdu.

Ievelk arī pārējos ģimenes locekļus

Beāte un Kristaps ar savu dzīvesveidu lēnām ir ieinteresējuši arī pārējos ģimenes locekļus. Piemēram, Beātes mamma priecājās par pašas šūtajiem maisiņiem, ar ko var doties uz lielveikalu iepirkties: "Viņa bija pirmā, ko mēs ievilinājām maisiņu pasaulē." Viņa bērnu ietekmē ir atteikusies no gaļas ēšanas un uzturā iekļāvusi dažādus citus produktus, ko agrāk pat nezināja un nelietoja.

Arī Kristapa mamma labprāt ieklausās bērnu izvēlēs, savukārt tētim ir grūtāk saprast, kāpēc viņi ākstās un kaut ko neēd. Bet abu māsas ir sapratušas, ka "Zero Waste" dzīvesveids ir labs, un mēģina izvairīties no atkritumiem, kā arī pamainīt ēšanas paradumus. Visgrūtāk gāja ar omām - viņas nesaprata, kāpēc veikalā nevar likt katru lietu maisiņos.

Nav 100% "Zero Waste" dzīvesveids

Beāte atklāja, ka sākumā bija grūti ievērot pašdisciplīnu un pārdomāt pirkumu, bet tad viņi sāka veidot iepirkumu sarakstus un plānot ēdienreizes. Tas palīdz ne tikai ietaupīt laiku, bet arī līdzekļus. 

Viņa arī atzina, ka viņiem nav 100% "Zero Waste" dzīvesveids. "Mēs negribam teikt, ka esam 100% "Zero Waste", mēs drīzāk esam "Less Waste" [Mazāk atkritumu], jo mums tāpat kājas paslīd un citreiz uzķeramies uz to, ko nevajag. Bet man liekas, ka svarīgākais ir tas, ka mēs domājam līdzi un cenšamies pēc iespējas vairāk kaut ko izmainīt lai tas neatstāj tādu pēdu uz pasaules." Sekojot līdzi piesārņojumam okeānos un jūrās, viņi saprot, cik traki tas ir.

Uzreiz nevajag krasas pārmaiņas

Viņai patīk reiz lasītais: "Viens cilvēks nodomāja: "Ko tad es!" Bet tā nodomāja 10 tūkstoši cilvēku."" Tāpēc, viņasprāt, galvenais ir sākt nedaudz mainīt savu dzīvesveidu: "Nevajag krasi. Izmaini vienu lietu! Neieliec plastmasas maisiņā divus apelsīnus vai kivi. Var arī vienkārši augļus un dārzeņus ielikt groziņā. Nekas nenotiks! Tie tāpat ir jāmazgā, atnākot mājās. Kāda starpība, vai uz letes esi nolicis ar vai bez maisiņa? Tam produktam nekas nenotiks."

Izvairīties no vienreizlietojamiem plastmasas maisiņiem

Cilvēkiem, kuri apsver domu pirmo reizi pamēģināt kaut ko no "Zero Waste" dzīvesveida, Beāte iesaka sākt ar saviem auduma maisiņiem un neņemt veikalā vienreizlietojamos plastmasas maisiņus. "Tas ir pats vienkāršākais, ko var izdarīt." Ja tomēr ir gadījies aiziet uz veikalu bez sava maisiņa, tad labāk ņemt papīra turzu vai arī paņemto kulīti izmantot vairākas reizes.

Mums nav vajadzīgi daudzie ķīmiskie līdzekļi

Otra vienkārša lieta ir pamēģināt samazināt ķīmisko tīrīšanas līdzekļu daudzumu savā ikdienā. Arī ķīmiskos šampūnus un citus kosmētikas līdzekļus var aizstāt ar veselīgākām alternatīvām.  

"Kosmētikas produkti un tīrīšanas līdzekļi ir šausmīgi pilni ar ļoti daudz ne pārāk labām lietām. Var palasīt sastāvu. Var pameklēt pulveri, kas nav pats smaržīgākais. Šobrīd ir ļoti daudz labu pulveru, kuriem nav pievienotas smaržvielas. Ķīmiskās smaržas nav veselīgas ne cilvēka ādai, ne vispār. Tās nevajadzētu ieelpot, bet tās tiek piedāvātas.

Tās ir divas lietas, ko var viegli izmanīt: paskatīties sastāvus un izvairīties no maisiņiem, paņemot savus līdzi." Vēl gandrīz katram iespējams ieviest savu pudeli ūdenim un krūzīti siltajiem dzērieniem - šos traukus ieteicams ņemt līdzi, dodoties ārpus mājas, lai nav jāizmanto vienreizlietojamās krūzes un pudeles.

Izaugt līdz nenosodīšanai

Beāte atklāj, ka kādreiz ir iekšēji nosodījusi veikalu pircējus, kuri katru augli un dārzeni liek maisiņā, bet tagad viņi esot izauguši līdz iecietībai pret tiem ļaudīm, kas tomēr izvēlas iepirkties plastmasas maisiņos.

"Draugu vidū mēs, protams, paķircinām: "Hei, tu taču vari neņemt šo vienreiz lietojamo krūzīti!"" Nesen, ejot pārgājienā, viņi ar draugiem piestāja pie kādas kafejnīcas un Beāte palūdza kafiju savā krūzītē, bet draudzene paņēma kafejnīcas piedāvāto vienreizlietojamo krūzi. Draudzenes smējušās, ka tādos gadījumos krūzīte jāņem līdzi un vismaz jāiestāda tajā kāds zieds. Toreiz pārgājiens bija 20 km garš un draudzene nestiepa līdzi krūzīti visu ceļu, bet citos gadījumos Beāte mudina līdzcilvēkus aizdomāties, kā dzīvot dabai un cilvēkiem draudzīgāk.

"Draugu vidū mēs pakaitinām un mēģinām norādīt, bet svešus cilvēkus mēs netiranizējam ar tādām lietām," viņa teica, uzsverot, ka katrs atbild par sevi un katram ir jādomā, ko viņš var izdarīt. "Nav jēga skatīties uz cilvēkiem ar naidu. Katram pienāk kaut kādā brīdī atklāsme."

Kāpēc mēģināt dzīvot pēc "Zero Waste" principiem?

Kad jautāju, kāpēc Beāte un Kristaps cenšas dzīvot pēc "Zero Waste" principiem, viņa pastāstīja nesenu atgadījumu ar kaimiņiem. Viņi dedzināja zarus, bet čupā bija iemestas arī plastmasas pudeles, kurās kādreiz bija limonāde un eļļa. Ejot rakt vizbulītes savam dārzam un redzot šo rīcību, Beāte savāca plastmasas izstrādājumus un aiznesa uz miskasti. Bet, lai tādi gadījumi neatkārtotos turpmāk, viņa devās pie kaimiņa un lūdza turpmāk tā nedarīt, jo gaisu elpojam mēs visi.

Šobrīd pavasarī daudzi dedzina vecos zarus un lapas, piemetot klāt arī dažādus plastmasas izstrādājumus. "Tas jau nonāk arī manā dārzā un manās plaušās."

Arī plastmasas izstrādājumi jūrmalā traucē peldēties un ēst zivis, kas augušas tīrā ūdenī. Un mikroplastmasas daļiņas pēc tam nonāk visu cilvēku ķermeņos, tostarp viņos, kas dara visu iespējamo, lai mainītu savu ietekmi uz dabu.

Tāpēc Beāte "Zero Waste" principos saskata divus svarīgus aspektus: rūpes par dabu un rūpes par cilvēku veselību.

"Viss ir saistīts. Daba, ēdiens, mūsu veselība. Viss ir kopā. Nav tā, ka mēs esam viens indivīds. Īstenībā, ja mēs uz šīs zemes dzīvojam, mēs esam kopā ar citiem. Tā ir visu mūsu problēma. Tā nav tikai kaimiņa vai tikai mana problēma. Tā ir visu mūsu problēma. Ja mēs gribam, lai mūsu bērni aug šajā pasaulē, tad mums ir jādomā, ko mēs atstājam aiz sevis."

Cilvēki pamazām, bet mainās

Beāte novērojusi, ka kopumā cilvēku attieksme pret "Zero Waste" dzīvesveida īstenotājiem uzlabojas. Kādreiz pārdevējas biežāk protestēja, kad kāds pircējs vēlējās savus maisiņus vai traukus, bet tagad vairs tā nenosoda un saprot.