Skandāli un vardarbība Latvijas ģimenēs pieaug, bet šķiršanos mazāk. Kāpēc?
Lai gan pandēmijas ietekmē ģimenēs pieaug gan vardarbība un nesaskaņas, gan mentālās problēmas, laulību šķiršanas skaits ir samazinājies. Vai tas nozīmē, ka Covid-19 krīze stiprinājusi laulību? Visdrīzāk gan ne. Tāpat kā uz vēlāku laiku esam atlikuši labās lietas, iespējams, arī sliktās gaida uz labākiem laikiem.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes dati liecina, ka ārkārtējās situācijas laikā sarucis laulību šķiršanas skaits. Protams, arī precas mazāk. Piemēram, šā gada janvārī noslēgtas 389 laulības, bet pērn janvārī – 484. Vispopulārākajā kāzu mēnesī augustā 2020. gadā laulības ostā devās 2311 pāru, 2019. gadā – 2453 pāri.
Uz papīra stiprākas laulības
Ņemot vērā, ka kopdzīvi lielākoties vēlas pārtraukt pāri, kuri kopā nodzīvojuši desmit un vairāk gadu, tas no pirmā acu uzmetiena liek domāt, ka laulības it kā kļuvušas noturīgākas.
Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektora vietniece Vija Piziča, analizējot sausos statistikas datus par laulību šķiršanu, Kas Jauns Avīzei saka: “Vai laulību šķiršanu skaitu ir ietekmējusi ārkārtēja situācija? Īsā atbilde būtu šāda: Covid ietekme nav jūtama. Laulības šķiršanas lietu skaits – 2019. gadā 4640 un 2020. gadā 4117 – liek secināt, ka ģimenes institūtu Latvijā ārkārtējā situācija kaut nedaudz, bet ir stiprinājusi.”
Pieaug vardarbība un mentālā spriedze
Sociālo dienestu sniegtā informācija un socioloģiskās aptaujas gan neliecina, ka pandēmija varētu būt ciešāk savilkusi ģimenes saites, tieši pretēji.
Rīgas Sociālais dienests pauž, ka pēdējā laikā būtiski palielinājies vardarbības apdraudējumu ziņojumu skaits, salīdzinot ar 2020. gada nogali. Pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos bija saņemti 275 šādi ziņojumi, bet šā gada trijos mēnešos – jau 374, no tiem 87 gadījumos konflikti notikuši bērna klātbūtnē.
Rīgas Sociālais dienests novērojis, ka pandēmijas laikā ģimenēs pieaug apreibinošo vielu lietošana, psiholoģiskas problēmas gan bērniem, gan pieaugušajiem, bezdarbs un vardarbība.
BENU aptiekas Veselības monitoringa un tirgus un sabiedriskās domas izpētes kompānijas SKDS pētījumā 44% aptaujāto atzīst, ka pēdējā gada laikā viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies (35% nedaudz, 9% – ievērojami), 36% būtiskas izmaiņas nav novērojuši, bet 14% tā pat uzlabojusies.
Klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete skaidro, ka pandēmijas izraisītie ierobežojumi ir radikāli mainījuši cilvēces ierasto dzīvi. Straujās, negaidītās pārmaiņas radījušas ievērojamu spriedzi, vienlaikus atklājot, ka arī pēc Covid-19 pārvarēšanas atgriešanās līdzšinējā kārtībā vairs nebūs iespējama.
Diez vai kļuvis labāk
Psihoterapeite Diāna Zande sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" spriež, ka kovida laikā galvā iesēdies, ka šobrīd daudz kas nestrādā, daudz ko nevar izdarīt, iespējams, tāpat kā atlikts kāds jauks pasākums, ceļojums vai iepirkšanās, atlikta arī ideja par šķiršanos.
Šajā laikā esam kļuvuši norobežotāki, cits ar citu mazāk satiekoties. “Dažreiz cilvēks, pirms pieņem lēmumu par šķiršanos, vispirms apspriežas ar radiem, draugiem, gūst atbalstu sociālajā vidē. Un, tā kā tagad tiešie kontakti ļoti daudziem ir ierobežoti, iespējams, kāds pāris lēmumu par šķiršanos atliek uz vēlāku laiku, jo tam vēl nav pietiekami liela atbalsta grupa, kas saka: “Jā, dari to!” Neiesi taču lēmumu par šķiršanos tā vienkārši apspriest "Facebook", tur vajag tiešo kontaktu,” teic Zande.
Katram savi iemesli
Psihoterapeite gan uzskata, ka šie nebūtu galvenie iegansti: “Noteikti katrai ģimenei ir pilnīgi citi, savi iemesli, kāpēc nešķirties tieši šajā brīdī. Varbūt kādam nebija naudas, ko iemaksāt notāram, jo tas tomēr ir finansiāls slogs. Dzīvojot vienā mājsaimniecībā, tagad ir sarežģīti atrisināt dzīvesvietas problēmu, jo tā taču galu galā jāmaina. Visas tehniskās darbības, kas seko šķiršanās procesam, savā ziņā ir komplicētākas tad, kad esam ierobežoti savās kustībās. Pieļauju, ka tieši tāpat kā cilvēki ir atlikuši labas lietas uz vēlāku laiku, tā daudzās ģimenēs ir atliktas diemžēl arī sliktās lietas.”
Zande spriež, ka šķiršanās skaita sarukums nenozīmē, ka pēkšņi kļuvis labāk, saspringtas situācijas šobrīd ir katrā ģimenē, pat tajās, kur ir ļoti labas attiecības. “Nu cik ilgi var visu laiku būt kopā? Nu, mēs viņus mīlam, bet vairs izturēt nevaram! Un nav jau īsti kur aiziet, lai atpūstos vienam no otra,” atklāta ir psihoterapeite.
Eļļa ugunī
Vācijas raidsabiedrība "Deutsche Welle" vēsta, ka, pēc sociologu prognozēm, laulību šķiršanas skaits šajā valstī pandēmijas ietekmē varētu pieaugt pat pieckārt. Socioloģiskā institūta "Civey" aptauja liecina, ka ierobežojumus nespēj pārdzīvot daudzi laulātie pāri.
Divos pagājušā gada pavasara mēnešos, kad stājās spēkā ierobežojumi, šķirties nolēma 2,2% no aptuveni 2500 laulātajiem. Tajā pašā laikā pirms gada uz to gatavi bija tikai 0,42% aptaujāto. Piespiedu izolācija pielējusi eļļu ugunij, norāda "Deutsche Welle". Šobrīd lēmumu par šķiršanos pieņem arī tie pāri, kuri pirms pandēmijas par šādu soli šaubījās un cerēja uz iespējamu salabšanu.
Iesaka psihoterapeiti
Jevgēņija Rajevska:
“Ja jūs ilgu laiku atrodaties četrās sienās, sevi izolējot, daudz kas sāk jūs dusmot un kaitināt, un nav kur izmest enerģiju. Paņemiet spilvenu, iedomājieties, ka tas ir ienīstais koronavīruss, un kārtīgi iekaustiet. Lai cik smieklīgi neizklausītos, tas patiesībā ļoti palīdz. Jo trauksme un bailes ir vienā polā, bet agresija – otrā. Vienkārši jāizmet agresīva enerģija: saplēsiet, saburziet, samīdiet papīru, iekliedzieties spilvenā vai dauziet boksa maisu!”
Andris Veselovskis:
“Jāfokusējas uz parastām ikdienas lietām un norisēm un jāpriecājas par saviem tuvajiem. Censties nedomāt satraucošas, negatīvas domas! Biežāk atgādiniet sev: “Tiksim galā! Tā ir neparasta pieredze. Es pierodu pie nenoteiktības, neskaidrības – arī tā var dzīvot. Es spēju adaptēties un saglabāt veselīgu pašapziņu dažādos apstākļos.”
Lai arī šis emocionāli saspringtais laiks var raisīt vairāk strīdu tuvinieku starpā, no tiem nav jābaidās. Taču strīdam būtu jābūt uz risinājumu vērstam. Katrs pēc iespējas mierīgi izsaka savu viedokli, arī neapmierinātību, taču nevajadzētu traumēt un pazemot tuvos cilvēkus.”
