Lielais “sastrēgums” pašvaldību vēlēšanu sarakstos Vidzemē: Jūrmala, Ropaži un Ogre
Lasot partiju priekšvēlēšanu programmas un iepazīstoties ar deputātu kandidātu biogrāfijām 5. jūnijā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās, var uzzināt zilus brīnumus. Piemēram, to, ka joprojām iznāk laikraksts “Cīņa”, Vēlēšanās no dažādām partiju listēm startē arī plejāde populāru sportistu, mūziķu un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Iepazīstināšanu ar partiju priekšvēlēšanu piedāvājumiem Jauns.lv iesāk ar šajās vēlēšanās vispiesātinātākajiem sarakstiem – Jūrmalu, Ropažiem un Ogri.
Lai arī 5. jūnijā rīdziniekiem nebūs jāiet pie vēlēšanu urnām, galvaspilsētas iedzīvotājiem varētu būt interesanti ielūkoties Pierīgas novadu partiju programmās, jo teju vai visas lielākā vai mazākā mērā minēts Rīgas vārds. Pierīgas politiķi vēlas no Rīgas iegūt arī savlabumu – rīdzinieku privilēģijas un kaut ko par to noskaust no Rīgas.
Vidzemes vēlēšanu apgabalā pēc reģionālās reformas ir ne tikai visvairāk vēlēšanu iecirkņu: 18 no 41 ievēlējamajām pašvaldībām ir tieši Vidzemē (Kurzemē, Zemgalē un Latgalē to skaits nav pat desmit). Arī konkurence ir lielāka nekā citos novados.
Piemēram, Ogres novads ir vienīgā pašvaldība, kurā jāievēlē 23 deputāti, jo tās teritorijā dzīvo vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju (pārējās jāizvirza vai nu 15 vai 19 deputātu). Ropažu novadā ir vislielākais sarakstu skaits - 14, bet Jūrmalā par vienu mazāk – 13. Jauns.lv tad arī ielūkojās tajā, no kā būs jāizvēlas Jūrmalā, Ropažos un Ogres pusē.
Jūrmala: bezmaksas transports visiem, padomju Jūrmala un visjaunākais kandidāts
Jūrmala politiķiem ir gards kumoss, kaut arī jau par ļaunu joku kļuvis teiciens, ka, saistībā ar kūrortpilsētā jau gadu gadiem virmojošiem korupcijas, kukuļošanas un citiem skandāliem, Jūrmalas mēra amats ir karjeras kāpiens tuvāk Centrālcietuma kamerai. Arī pašreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis ar savu biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi pašlaik ir ierauts tā dēvētajā “komandējuma krimināllietā”. Viņi viens otram esot izrakstījuši viltus komandējuma apliecības, lai varētu attaisnoti neiet uz darbu. Lai arī Rīgas rajona tiesa abus ir attaisnojusi, prokuratūra ir apņēmusies šo lēmumu pārsūdzēt un atkal Truksni nosēdināt uz apsūdzēto sola. Truksnis kopā ar saviem partijas biedriem kandidē Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā, kurā pirmās astoņas vietas atvēlētas pašreizējās kūrortpilsētas mērijas spicei. ZZS Jūrmalas saraksts ir uzskatāms piemērs tam, ka pašreizējā pašvaldības vara negrasās atstāt savas iesildītās vietas.
Praktiski visi 197 deputātu, no kuriem ievēlēti tiks tikai 15, kandidātu programmās ir atsauce uz Rīgu. Daži ar galvaspilsētu grib draudzēties, citi baudīt vai pat atņemt Rīgai tās labumus. Īpaši šai plejādē izceļas “Jaunā saskaņa”, kas grib gan draudzēties, gan arī nošņāpt pamatīgu gabalu no Rīgas pīrāga. “Jaunā saskaņa”, kurā kandidē arī daudziem pazīstamais odiozais politiķis Juris Žuravļovs un eksbaņķiera Valērija Kargina sieva Tatjana Kargina vēlas mudināt biznesmeņus savu uzņēmumu juridiskās adreses, kuras vairumā gadījumu ir Rīgā, piereģistrēt Jūrmalā, lai kūrortpilsētai būtu vairāk nodokļu, un visiem jūrmalniekiem piedāvāt atlaides “Rīgas satiksmes” tramvajos, trolejbusos un autobusos, par to vienojoties ar Rīgas domi. Tāpat viens no mērķiem ir arī noorganizēt sabiedriskā autobusa maršrutu (ar visām atlaidēm) no Rīgas uz Jūrmalu.
Šīs partijas, kā arī teju visu pārējo, programmatiskajās nostādnēs ir bezmaksas sabiedriskais transports Jūrmalā, ievērojamas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, Zilā karoga pludmales statuss, veloinfrastruktūras attīstīšana.
Nacionālās apvienības programmā ir ietverts solījums ikgadu rīkot Baltijas jūras valstu populārās mūzikas festivālu. Acīmredzot, tā ir atsauksme uz to, ka nu no Jūrmalas aizgājusi liela Krievijas šovbiznesa daļa. Tapāt nacionāļi arī jaunas augstienes grib iekarot, solot sporta skolu programmās iekļaut alpīnismu. Uz bijušajām virsotnēm noteikti cer arī Nacionālās apvienības kvēlākie pretinieki – Latvijas krievu savienība (LKS), kuru Jūrmalā uz uzvaras smaili vedīs Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīdze Inna Djeri. LKS droši vien ar nostaļģiju atceras kā savulaik Dzintaru koncertzālē spriņģoja krievu estrādes zvaigznes un tādēļ nepieciešams izveidot “festivālu konveijeru: svētkus, koncertus, izstādes, kas paredzētas viesiem gan no rietumiem, gan no austrumiem”, bet Jūrmalas muzejā atklāt ekspozīcijas “Jūrmala Krievijas impērijas laikā” un “Padomju Jūrmala”.
Kūrortpilsētā startē arī pāris partijas, kas dibinātas tikai tādēļ, lai iegūtu varu Jūrmalā. Piemēram, partijai “Jūrmala-mūsu mājas” vēlētājus vēlas piesaistīt somu mūziķis, Kauguru kultūras nama koncertmeistars Marko Tuomas Ojala, kurš jau kopš 2000. gada dzīvo Latvijā un kuru vairāk pazīstam kā dziesminieces Antas Eņģeles šarmanto skatuves draugu. Savukārt partijas “Tev, Jūrmalai” sarakstā startē cits mūziķis, kurš savulaik karjeru trīs gadu vecumā uzsāka bērnu ansamblī “Knīpas un Knauķi” – “Labvēlīgo puiku” dalībnieks Kaspars Tīmanis, kurš sadarbojies ar daudziem izciliem latviešu mūziķiem, kā arī grupu “Labvēlīgais tips” un "Bonaparti.lv" sastāvos mēģinājis iekarot Eirovīzijas skatuvi.
Iepriekšējās vēlēšanās “"Tev, Jūrmalai" startēja kopīgā sarakstā ar Jauno konservatīvo partiju (JKP). Nu partiju ceļi šķīrušies un katra startē ar savu listi. JKP sarakstā par pazīstamāko kandidātu var uzskatīt Latvijas Mākslas akadēmijas vēsturnieku un mākslas zinātnieku Rihardu Pētersonu.
Politiskā partija "Stabilitātei!", spriežot pēc saraksta un programmas, tendēta pārstāvēt Jūrmalas proletariātu – Kauguru iedzīvotājus. Latvijas Reģionu apvienība vēlas pagātnē atstāt “vecos politikas ieradumus” un ar jūrmalniekiem runāt “cilvēku” valodā. “Jaunā vienotība” neatkāpjas no saviem principiem, par ko liecina arī tās pirmais numurs Jūrmalā – bijušais kultūras ministrs, tagad finanšu ministra padomnieks, klarnetists Ints Dālderis. “Latvijas attīstības”, kuras mērķis ir Jūrmalu pēc Covid-19 pandēmijas pārvērst par Baltijas reģiona tūrisma galamērķi, līderis ir pašreizējās Saeimas deputāts Gatis Zamurs. Ar savam elektorātam atbilstošu programmu startē arī “Saskaņa” un “Progresīvie”. Progresīvo sarakstā ir arī jaunākais deputāta kandidāts – 2002. gadā dzimušais Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Rūdolfs Strazdiņš.
Ropaži: sava komanda, citādi zaļie un krievu tīmeklis
Uz Ropažu domes 19 vietām startē valstī vislielākais partiju sarakstu skaits – 14, kas kopumā piedāvā 238 deputātu kandidātus. Arī Ropažu novads ir gards kumoss: tam taču pievienots bagātais Garkalnes novads ar Baltezera villām! Bet ir arī savs “nabaga brālis” – padomju laikā izveidotais proletariāta pilsētciemats Vangaži līdzās bankrotējušajai dzelzsbetona rūpnīcai.
Līdzās mazpartijām ar savām tradicionālajām programmām uz novada domi startē visas lielās partijas. “Saskaņā” pirmās trīs vietas atvēlētas Ropažiem klātpievienoto novadu – Stopiņu, Garkalnes un Inčukalna vicemēriem. JKP uzsver, ka ne tikai rūpēsies par “visiem novadiem”, bet arī cīnīsies par mazo HES slēgšanu. “Latvijas attīstībai” sarakstā vietu raduši pašreizējo Stopiņu un Ropažu novadu mēri, kā arī basketbolists Jānis Blūms. “Jauno Vienotību” pretī uzvarai vedīs bijušais parlamentārietis, pazīstamais gastroenterologs Hosams Abu Meri un basketbola leģenda Valdis Valters. Startēs arī Latvijas Reģionu apvienība un Nacionālā apvienība/”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Atšķirībā no citiem novadiem, Ropažos katra ar savu sarakstu startē Latvijas Zaļā partija (LZP) un Zemnieku savienība (LZS). LZP Ropažos piedāvā “citādu programmu”: “Pietiek mums izciest, izturēt, izlūgties – ir jārada, jātic, jāvar, jābūt. Beidzam čīkstēt, sēdēt, noskatīties un cerēt uz citiem, ceļamies un darām, jo viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem”. Bet LZS pamatsastāvā ar savu komandu ir kādreizējas ilggadējais Garkalnes novada mērs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kurš ar savu brīžiem visai odiozu vadības stilu un uzvedību regulāri pievērsis sabiedrības uzmanību. Sarakstā tikai pēc viņa seko pašreizējais Garkalnes mērs Edgars Treibergs. Startē arī – “Kustība "Par!””.
LKS Ropažos uz uzvaras augstumiem, tāpat kā Jūrmalā, vedīs vēl viena eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīdze Ļubova Ždanova, kura sola veidot pilnvērtīgu pašvaldības tīmekļa vietni krievu valodā. Tāpat tur arī citas mazpartijas – “Vienoti Latvijai", “Stabilitātei!” un KPV.LV.
Tāpat kā Jūrmalā arī Ropažos ir sava partija – “Ropažu komanda”, kurā startē vietējiem droši vien labi pazīstami, bet plašākai publikai mazāk zināmi ļaudis, kuru galvenais mērķis ir: “Ārpus Rīgas dzīves veicināšana. Zaļā domāšana. Zaļie ciemi. Jaunajā Pierīgas novadā realizēt cilvēkam nepieciešamās sociālās un emocionālās vajadzības. Gudra ciemata vides radīšana un attīstīšana”.
Ogre: atdzimusī “Cīņa”, Upaciera mūziķi un zelta olimpietis
Uz Ogres novada domes 23 vietām cierē 243 kandidāti no 12 sarakstiem. Tajā apvienojušies četri dažādi līdzšinējie novadi ar savām pamatīgām tradīcijām, kuri pēc būtības arī nav diez ko priecīgi apvienoties - Lielvārdes, Ķeguma, Ogres un Ikšķiles novadi. Par to liecina kaut vai Ikšķiles novada spītība, tiesāšanās Satversmes tiesā un beigās arī vēršanās ar lūgšanām pie Dieva, lai Visaugstākais nepieļauj Ikšķiles pievienošanu Ogrei. Tomēr Dievs nepalīdzēja,
Uz Ogres novada domi tēmē “tradicionālās” partijas. Ar pirmo numuru ir JKP, bet ar otro “Jaunā vienotība”, kuras sarakstā ir arī Kijevas basketbola komandas “Budivelnik” galvenais treneris, zelta olimpietis Igors Miglinieks. Separātiskie ikšķilieši ar savu mēru Induli Trapiņu priekšgalā apvienojušies nacionālajā savienība “Taisnīgums”. Ir arī Latvijas Reģionu apvienība un savulaik Ikšķilē dibinātā šovmeņa UFO jeb Kaspara Upaciera apvienība “Iedzīvotāji”, kura arī tagad neiztiek bez saviem mūziķiem. “Iedzīvotāju” listē ir gan mūzikas grupas “Kolibri” vadītājs Juris Neretnieks, gan Nacionālās Operas un baleta kontrabasists Mareks Auziņš.
Nacionālās apvienības, LZP un LZS apvienotajā sarakstā ar pirmo numuru startē pašreizējais Ogres mēs Egils Helmanis, ar astoto numuru par Latvijas labāko amatierteātri atzītā Ogres teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Jānis Kaijaks, bet devītais numurs ticis militāro izglītību ieguvušajam, reliģiskajam darbiniekam Gunāram Rusiņam. Viņa galvenais amats ir Jumpravas luterāņu draudzes vadīšana.
Sarakstu paciņā ogrēnieši uzies ar “Saskaņas”, KPV.LV, kā arī kustības “Par!” listes, pēdējās līdere ir Lielvārdes mēre Santa Ločmele. Bet “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas apvienotajā sarakstā ar pirmo numuru ir Ķeguma novada vadītājs Raivis Ūzuls,
Galīgi švābīgi iet LKS, kura Ogrē piedāvā tikai vienu kandidātu – digitālo tehnoloģiju uzņēmuma “ABB” inženieri Dmitriju Kapišņikovu. Divreiz labāk par LKS sokas “Jaunajai Saskaņai”, kura piedāvā veselus divus kandidātus – pašnodarbināto Kristapu Rulli un Romanu Samuļu. Romana Samuļa CV izraisa īpašu interesi, jo viņš norādījis, ka ir laikraksta “Cīņa” žurnālists. Vairums no mums domā, ka Latvijas PSR kompartijas orgāns “Cīņa” pēdējo reizi iznāca 1991. gada augusta puča laikā. Bet toreiz Samuļam bija tikai seši gadiņi un nu rodas jautājums: kā tad tā? Izrādās, ka sociālajos tīklos atrodama laikraksta “Cīņa” “modernā versija”, kas saistīta ar “Jaunās Saskaņas” līdera Jura Žuravļova kūrēto radio “Pik”. Tad nu Samuļs, pēc visa spriežot, pārpublicē partijas reklāmu, Krievijas propagandas materiālus un kovidnoliedzēju traktātus.
