AT negroza spriedumu par kompensāciju Rīgas cirka ēku bijušo īpašnieku mantiniecēm
Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 31.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Ministru kabinetam (MK) uzdots divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot Rīgas cirka ēku bijušo īpašnieku mantiniecēm - labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu par neatdoto namīpašumu, informēja tiesā.
AT secināja, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi piemērojusi tiesību normas, nosakot, kā aprēķināma kompensācija.
Tiesa atzina, ka atbilstoši tiesiskajam regulējumam denacionalizācijas gadījumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kompensācija par natūrā neatdotu namīpašumu ir aprēķināma, ņemot vērā namīpašuma vērtību tā atņemšanas laikā un pārrēķinot to mūsdienu cenās, šo pārrēķināšanu saprātīgi piesaistot brīdim, kad personām rodas tiesības uz kompensāciju.
Vienlaikus AT atzina, ka atbilstoši likumam "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" tiesības uz kompensāciju var rasties tikai pēc tam, kad likumā paredzētā kompetentā institūcija nolēmusi, ka namīpašums netiks atdots bijušajiem īpašniekiem, bet gan sabiedrības interesēs tiks paturēts valsts īpašumā.
Tādējādi kompensācijas aprēķināšana ir pakārtota un saprātīgi sasaistāma ar brīdi, kad ir pieņemts likumā paredzētās kompetentās institūcijas nolēmums jautājumā par namīpašuma atdošanu vai neatdošanu bijušajiem īpašniekiem.
Konkrētajā gadījumā kompetentā iestāde savulaik bija atteikusies izlemt jautājumu par strīdus namīpašuma atdošanu vai neatdošanu bijušajiem īpašniekiem, tāpēc viņi bija spiesti vērsties tiesā. Līdz ar to nolēmums, ar kuru atteikts atjaunot pieteicējām īpašuma tiesības uz namīpašumu, jo ēkas atstātas valsts īpašumā sabiedrības interesēs, stājās spēkā tikai 2016.gada 6.janvārī.
Pēc tam pieteicējas vērsās pie valsts ar iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu, tomēr MK lēmumu par kompensācijas piešķiršanu pieņēma tikai tad, kad pirmās instances tiesā jau norisinājās tiesvedība par kompensācijas piešķiršanu.
Šajā lietā procesa dalībnieku starpā nebija strīda par to, kāda ir pirmskara latos izteiktā namīpašuma vērtība tā atņemšanas laikā. Lietā bija strīds par to, kādi dati ņemami vērā, pārrēķinot minēto vērtību pašreizējās cenās. Iestādes uzskatīja, ka aprēķinā izmantojami dati, kas bija aktuāli 1995.gadā, kad likumdevējs noteica, ka Rīgas cirks ir valsts nozīmes kultūras objekts.
AT tam nepiekrita un atzina par pareizu apgabaltiesas secināto, ka aprēķinā ņemami vērā dati, kas saprātīgi piesaistīti brīdim, kad ar kompententās institūcijas nolēmumu nospriests, ka pieteicējām namīpašums netiks atdots.
Tā kā izskatāmajā gadījumā gan nolēmuma par īpašuma tiesību neatjaunošanu pieņemšana, gan lēmuma par kompensācijas piešķiršanu pieņemšana tika novilcināta valsts neizdarības dēļ, AT piekrita apgabaltiesai, ka namīpašuma pirmskara latos izteiktā vērtība mūsdienu cenās pārrēķināma, par atskaites punktu ņemot datus, kas aktuāli laikā, kad MK pirmo reizi lēma par kompensācijas piešķiršanu pieteicējām.
Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Lita Kokale uzsvēra, ka tiesas lēmums ir jāpilda, un drīzumā KM virzīs apstiprināšanai valdībā rīkojumu - labvēlīgāku administratīvo aktu - par tiesas spriedumā noteiktās kompensācijas piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Rīgas cirka ēkas bijušo īpašnieku mantiniecēm, kompensācijas apmēru nosakot, balstoties uz īpašuma vērtību dienā, kad zaudētas īpašuma tiesības.
"Sperot šo soli, mantiniecēm tiks nodrošināta AT spriedumā paredzētās kompensācijas izmaksa, no tās atskaitot jau 2017.gadā izmaksāto kompensācijas daļu 297 766 eiro apmērā," informēja Kokale.
